Atvērtās piekļuves veidi

Zelta atvērtā piekļuve ir publicēšanas modelis, kurā galīgā, recenzētā raksta versija tiek nekavējoties padarīta brīvi pieejama visiem. Tas novērš galveno šķērsli – maksas barjeru, nodrošinot, ka ikviens – pētnieki, praktiķi, politikas veidotāji un sabiedrība – var piekļūt zinātniskajiem darbiem bez abonēšanas.

Akadēmisko darbu publicēšana atvērtās piekļuves žurnālos, atvērtās piekļuves monogrāfijās vai atvērtās piekļuves recenzētos konferenču rakstu krājumos tiek dēvēta par atvērtās piekļuves publicēšanu. Līdzīgi slēgtās piekļuves darbiem, arī šie teksti parasti iziet caur kvalitātes nodrošināšanas procedūru, kas ietver gan redakcionālu, gan saturisku recenzēšanas procesu. Parasti ar izdevēju tiek noslēgts publicēšanas līgums, kurā ir noteikti izmantošanas nosacījumi, kas attieksies uz atvērtās piekļuves dokumentiem, kā arī autora piešķirtās lietošanas tiesības izdevējam. Šādiem līgumiem bieži tiek pievienota atvērtās piekļuves publicēšanas licence, kas ļauj autoriem piešķirt plašākas tiesības lietotājiem.

Gan atvērtās, gan slēgtās piekļuves publikācijas ir jāfinansē. Atvērtās piekļuves publikāciju finansēšanas iespējas ir līdzīgas slēgtās piekļuves publikācijām: reklāma vai sponsorēšana, drukāto eksemplāru pārdošana, kā arī brīvprātīga palīdzība no zinātniskajām institūcijām un zinātniskās kopienas. Dažkārt notiek arī šķērsfinansēšana – komerciālie izdevēji, kas vēlas eksperimentēt ar atvērtās piekļuves biznesa modeli, izmanto savus abonēšanas ieņēmumus jaunu žurnālu finansēšanai.

Publicēšanas maksas, kas pazīstamas kā rakstu apstrādes maksas, ir izplatītas arī slēgtās piekļuves publicēšanā, lai gan tās dažkārt tiek minētas kā tipisks zelta atvērtās piekļuves finansēšanas modelis. Publicēšanas maksas var tikt apvienotas ar institucionālo dalību un tiek maksātas par katru pieņemto un publicēto rakstu. Ja autora institūcija ir atvērtās piekļuves izdevēja institucionālais dalībnieks, publicēšanas maksa tiks pilnībā vai daļēji segta. Turklāt daudzas institūcijas piedāvā papildu iespējas šo izdevumu atlīdzināšanai, piemēram, izmantojot publicēšanas fondus.

Zelta atvērtās piekļuves galvenās iezīmes:

• tūlītēja un pastāvīga piekļuve: raksti ir brīvi pieejami uzreiz pēc publicēšanas, bez embargo perioda. Pieejama galīgā versija (Version of Record) ar pareizu formatējumu, citēšanas norādījumiem un DOI piešķiršanu;
• publicēšana atvērtās piekļuves žurnālos: zelta atvērtās piekļuves raksti tiek publicēti pilnībā atvērtās piekļuves žurnālos, piemēram, PLOS ONE, Nature Communications un BMJ Open, vai hibrīdajos žurnālos, kur atsevišķiem rakstiem tiek piemērota atvērtā piekļuve;
• rakstu apstrādes maksas: tā vietā, lai iekasētu maksu no lasītājiem, zelta atvērtās piekļuves žurnāli iekasē publicēšanas maksu no autoriem vai viņu institūcijām. Rakstu apstrādes maksas summas atšķiras atkarībā no žurnāla un var svārstīties no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Daži žurnāli piedāvā maksas atlaides vai atbrīvojumus autoriem no zemu ienākumu valstīm vai jaunajiem pētniekiem;
• autortiesības un licencēšana: autori saglabā autortiesības un publicē rakstus saskaņā ar Creative Commons (CC) licenci, piemēram, CC BY (Attribution) – ļauj neierobežotu atkārtotu izmantošanu, ja tiek sniegta korekta atsauce; CC BY-NC (Non-Commercial) – brīva izmantošana tikai nekomerciāliem nolūkiem; CC BY-SA (Share-Alike) – pieprasa, lai atvasinātie darbi tiktu publicēti ar to pašu licenci. Autors saglabā autortiesības, bet nenodod tās izdevējam;
• indeksēšana un atklājamība: zelta atvērtās piekļuves žurnāli tiek indeksēti lielākajās datubāzēs, piemēram, Scopus, Web of Science un DOAJ (Directory of Open Access Journals), kas palielina rakstu redzamību un citēšanas potenciālu.

Zelta atvērtās piekļuves žurnālu veidi:

• pilnībā atvērtās piekļuves žurnāli: visi raksti ir atvērtā piekļuvē, piemēram, PLOS ONE, eLife, Scientific Reports;
• hibrīdie atvērtās piekļuves žurnāli: tradicionāli abonēšanas žurnāli, kas ļauj autoriem padarīt atsevišķus rakstus atvērtā piekļuvē, samaksājot rakstu apstrādes maksas, bet pārējais saturs par maksu. Piemēri: Elsevier, Springer, Wiley hibrīdie žurnāli.

Zelta atvērtās piekļuves priekšrocības:

• maksimāla redzamība un ietekme: plašāka auditorija un lielāks citēšanas skaits;
• tūlītēja piekļuve: nav jāgaida embargo periodi;
• autortiesību saglabāšana: autori saglabā tiesības uz savu darbu;
• uzticamība un atpazīstamība: recenzēti un indeksēti cienījamās datubāzēs.

Zelta atvērtās piekļuves trūkumi:

• augstas rakstu apstrādes maksas: dažiem pētniekiem var būt pārāk dārgi;
• kvalitātes problēmas: daži negodīgi izdevēji (predatory publishers) izmanto rakstu apstrādes maksas modeli bez atbilstošas recenzēšanas;
• institucionālie ierobežojumi: ne visas universitātes vai finansētāji sedz rakstu apstrādes maksas.

Zaļā atvērtā piekļuve (dažreiz dēvēta par pašarhivēšanu) ir prakse, kurā autors vienlaikus publicē rakstu tradicionālā abonēšanas žurnālā un pašarhivē tā versiju brīvi pieejamā repozitorijā. Dažos gadījumos tas var arī nozīmēt darba ievietošanu autora personīgajā tīmekļa vietnē. Pašarhivētā versija var būt pirmsdruka (nerecenzēta) vai pēcdruka (recenzēta, bet vēl nepublicēta žurnāla formatējumā). Tas var notikt vienlaikus ar izdevēja publicēto versiju vai vēlāk. Dažkārt šī metode ļauj lasītājiem piekļūt pētījumiem, pat ja galīgā publicētā versija ir aiz maksas sienas. Tomēr daudzi izdevēji nosaka embargo periodus (parasti 6–24 mēnešus), kuru laikā pieeja pašarhivētajai versijai ir ierobežota.

Pirmsdruka un pēcdruka

Pirmsdruka ir zinātnisks darbs, kas vēl nav izgājis recenzēšanu, tādējādi tā kvalitāte vēl nav oficiāli apstiprināta. Tas ir autora oriģinālā versija, ko var augšupielādēt pirms oficiālās publicēšanas.

Pēcdruka ir teksts, kas jau ir recenzēts un akceptēts publicēšanai, bet vēl nav noformēts žurnāla oficiālajā stilā. Pēcdrukas ir divu veidu. Tā var būt identiska ar galīgo publicēto versiju jeb “ieraksta” versiju (Version of Record). Tā var būt arī autora akceptētā manuskripta versija, kas pēc recenzēšanas vēl nav noformēta atbilstoši žurnāla prasībām (piemēram, tai var atšķirties noformējums, lapu numerācija u.tml.). Izdevēji dažādi attiecas pret pirmsdruku un pēcdruku pašarhivēšanu. Tiesību politika dažādos žurnālos var atšķirties, un informāciju par to var atrast datubāzē Open Policy Finder.

Ieraksta versija (Version of Record) ir galīgā, izdevēja noformētā versija, kas parasti nav pieejama zaļajā atvērtajā piekļuvē.

Zaļās atvērtās piekļuves varianti

Ir trīs galvenie veidi, kā nodrošināt zaļo atvērto piekļuvi:

• institucionālie repozitoriji – autori ievieto savus zinātniskos darbus universitāšu vai citu organizāciju uzturētos dokumentu serveros;
• nozaru repozitoriji – darbi tiek glabāti repozitorijos, kas specializējas konkrētā zinātnes jomā (piemēram, arXiv fizikai un matemātikai, bioRxiv bioloģijai);
• personīgās tīmekļa vietnes – autori publicē savus darbus savās tīmekļa vietnēs, lai gan šādā veidā dokumentu pieejamība parasti ir ierobežotāka nekā institucionālajos vai nozaru repozitorijos.

Zaļās atvērtās piekļuves galvenās iezīmes:

• pašarhivēšana repozitorijos – autori augšupielādē pirmsdrukas (pirms recenzēšanas) vai pēcdrukas (pēc recenzēšanas, bet pirms žurnāla formatēšanas) atvērtās piekļuves repozitorijā;
• embargo periodi – daži izdevēji nosaka, ka pašarhivēšana var notikt tikai pēc 6–24 mēnešiem pēc publikācijas. Embargo laikā publiski pieejama var būt tikai metadati (piemēram, nosaukums, kopsavilkums, atsauce);
• rakstu versijas zaļajā atvērtajā piekļuvē:
  • pirmsdruka – sākotnējā autora manuskripta versija pirms recenzēšanas;
  • pēcdruka – recenzēta, bet bez izdevēja formatēšanas;
  • ieraksta versija – galīgā, izdevēja noformētā versija (parasti nav pieejama zaļajā atvērtajā piekļuvē);
• nav autoru maksas – atšķirībā no zelta atvērtās piekļuves, zaļajā autoriem nav jāmaksā par publicēšanu. Publicēšanas procesu joprojām nodrošina tradicionālie abonēšanas žurnāli;
• autortiesības un licencēšana – izdevēji var prasīt, lai autori paraksta autortiesību nodošanas līgumu, kas var ierobežot pašarhivēšanu. Daži izdevēji ļauj pašarhivēšanu saskaņā ar Creative Commons (CC) licencēm.

Kā publicēt zaļajā atvērtajā piekļuvē?

• pārbaudīt žurnāla atvērtās piekļuves politiku – izmantot speciālus rīkus, piemēram, Open Policy Finder, lai noskaidrotu pašarhivēšanas noteikumus;
• izvēlēties pareizo versiju arhivēšanai – ja pirmsdrukas ir atļautas, augšupielādēt sākotnējo manuskriptu. Ja atļautas pēcdrukas, augšupielādēt recenzēto manuskriptu;
• izvēlēties piemērotu repozitoriju:
  • institucionālo repozitoriju (piemēram, savas universitātes datubāzi);
  • nozaru repozitoriju (piemēram, arXiv, bioRxiv);
  • vispārēju repozitoriju (piemēram, Zenodo, SSRN);
• ievērot embargo prasības – ja embargo periods ir noteikts, augšupielādēt failu ar ierobežotu piekļuvi līdz embargo beigām.

Zaļās atvērtās piekļuves priekšrocības:

• bezmaksas autoriem un lasītājiem – nav rakstu apstrādes maksas, kas palielina pieejamību;
• palielina redzamību – veicina lielāku citējamību un akadēmisko sasniedzamību;
• savienojama ar tradicionālo publicēšanu – pētnieki var publicēt prestižos žurnālos un vienlaikus nodrošināt bezmaksas piekļuvi saviem darbiem.

Zaļās atvērtās piekļuves trūkumi:

• embargo aizture – pētījumi var nebūt uzreiz pieejami;
• dažādas rakstu versijas – lasītāji var piekļūt ne galīgajām versijām, kas var radīt neskaidrības;
• autortiesību ierobežojumi – daži izdevēji neatļauj pašarhivēšanu vai to stingri ierobežo.

Dimanta (dažreiz saukta par platīna) atvērtā piekļuve ir modelis, kurā akadēmiskais pētījumu saturs ir brīvi pieejams gan lasītājiem, gan autoriem, bez jebkādām publicēšanas maksām. Tas apvieno zelta atvērtās piekļuves tūlītējas publiskas pieejamību ar zaļās atvērtās piekļuves bezmaksas modeli, padarot to par visiekļaujošāko atvērtās piekļuves publicēšanas formu.

Dimanta atvērtās piekļuves publicēšanas pamatā bieži ir nekomerciāls un kopienas vadīts modelis. Šādi žurnāli parasti paļaujas uz brīvprātīgo darbu un finansē savu darbību caur institucionālo finansējumu, kolektīvo finansējumu, konsorciju modeļiem vai dalības maksām.

Dimanta atvērtās piekļuves galvenās iezīmes:

• bezmaksas gan autoriem, gan lasītājiem: nav abonēšanas maksas lasītājiem, un autoriem nav jāmaksā rakstu apstrādes maksu;
• tūlītēja un pastāvīga piekļuve: raksti uzreiz pēc publicēšanas ir pieejami sabiedrībai bez embargo periodiem. Saturs paliek pastāvīgi atvērts, veicinot globālu zināšanu pieejamību;
• publicēts nekomerciālos vai kopienas atbalstītos žurnālos: šos žurnālus bieži finansē akadēmiskās institūcijas, valdības aģentūras, bibliotēkas vai zinātniskās biedrības. Tie ir kopienas vadīti un bieži koncentrējas uz specifiskām pētniecības jomām, piemēram, Journal of Machine Learning Research un Epijournal de Géométrie Algébrique;
• autortiesības un licencēšana: raksti parasti tiek publicēti saskaņā ar Creative Commons (CC) licencēm (piemēram, CC BY), kas ļauj tos atkārtoti izmantot ar korektu atsauci. Autori saglabā autortiesības un nenodod tās izdevējam.

Kā tiek finansēti dimanta atvērtās piekļuves žurnāli?

Tā kā autori un lasītāji nemaksā publicēšanas vai lasīšanas maksas, dimanta atvērtā piekļuve balstās uz alternatīviem finansēšanas modeļiem:

• institucionālais atbalsts – universitātes vai pētniecības institūti sedz publicēšanas izmaksas;
• valdības dotācijas – publiskais finansējums nodrošina žurnālu darbību un infrastruktūru;
• nekomerciālās organizācijas – zinātniskās biedrības un neatkarīgi fondi atbalsta žurnālus;
• brīvprātīgie ieguldījumi – daži dimanta atvērtās piekļuves žurnāli paļaujas uz zinātnieku brīvprātīgo darbu, piemēram, recenzentu un redaktoru statusā.

Dimanta atvērtās piekļuves žurnālu un platformu piemēri:

• SciPost – aptver fizikas un matemātikas jomas;
• Open Library of Humanities (OLH) – atbalsta humanitāro un sociālo zinātņu žurnālus;
• Episciences – nodrošina recenzētus starpnozaru žurnālus matemātikā un datorzinātnēs;
• Directory of Open Access Journals (DOAJ) – uzskaita tūkstošiem dimanta atvērtās piekļuves žurnālu.

Dimanta atvērtās piekļuves priekšrocības:

• vienlīdzība un iekļautība – novērš finansiālus šķēršļus gan autoriem, gan lasītājiem;
• tūlītēja un globāla piekļuve – maksimizē pētījumu sasniedzamību un ietekmi;
• autoru tiesības – autori saglabā autortiesības un var brīvi izplatīt savu darbu;
• kopienas kontrole – akadēmiskās kopienas pārvalda publicēšanas standartus un satura kvalitāti.

Dimanta atvērtās piekļuves izaicinājumi:

• ilgtspēja – ilgtermiņa finansēšana ir atkarīga no ārējiem grantiem un institucionālā atbalsta;
• ierobežota infrastruktūra – daudziem dimanta atvērtās piekļuves žurnāliem trūkst komerciālo izdevēju resursu;
• redzamības problēmas – ne vienmēr tiek indeksēti augsta līmeņa datubāzēs, piemēram, Web of Science vai Scopus.

Šajā tabulā salīdzināti visi trīs atvērtās pieejas modeļi.

Armengou C., Bargheer M., Gingold A., Holsinger S., Laakso M., Mitchell D., Mounier P., Pölönen J., Rooryck J., Ševkušić M., Souyioultzoglou I., Varachkina H. (2024). Operational Diamond OA criteria for journals. Zenodo. https://zenodo.org/records/12721408

Bosman J., Frantsvåg J.E., Kramer B., Langlais P.-C., Proudman V. (2021). OA Diamond Journals Study. Part 1: Findings. DOI: 10.5281/zenodo.4558704.

Izglītības un zinātnes ministrija. (2021). Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam. 30 lpp.

Kudelić R. (2023). On the Fast Track to Full Gold Open Access. pp. 1–19. DOI: 10.48550/arXiv.2311.08313

Open Access Network (2024). Green, Gold, and Diamond Open Access. [tiešsaiste] [skatīts 18/02/2025]. Pieejams: https://open-access.network/en/information/open-access-primers/green-and-gold (CC-BY)

Simard M.-A., Basson I., Hare M., Larivière V., Mongeon P., Ca M. H. (2024). The open access coverage of OpenAlex, Scopus and Web of Science. pp. 1–28. DOI: 10.48550/arXiv.2404.01985

Taubert N., Sterzik L., Bruns A. (2024). Mapping the German Diamond Open Access journal landscape. Minerva, Vol. 62(2), pp. 193–227. DOI: 10.1007/s11024-023-09519-7