Vēsture

Lauksaimniecības augstākās izglītības pirmsākumi

1862. gadā dibina Rīgas Politehnikumu, kurā uzņem pirmos klausītājus Sagatavošanas nodaļā.

1863. gadā Rīgas Politehnikumā izveido Lauksaimniecības nodaļu, kurā sagatavo kvalificētus lauksaimniecības speciālistus ar augstāko izglītību.

1896. gadā Rīgas Politehnikumu pārveido par Rīgas Politehnisko institūtu. Lauksaimniecības nodaļa izvietota šī institūta laboratorijas ēkā Puškina ielā (patlaban A. Kronvalda bulvāris 4).

1919. gada 28. septembrī svinīgi atklāj Latvijas Augstskolu. Tās Lauksaimniecības fakultātē ir divas nodaļas - Lauksaimniecības un Mežkopības. Vienlaikus durvis pirmo reizi studentiem ver Veterinārmedicīnas fakultāte.

1920. gadā Lauksaimniecības fakultātes sastāvā tiek izveidota Mežkopības nodaļa, savukārt 1921. gadā fakultātei tiek piešķirts Vecauces muižas centrs ar tam piederošo zemi.

1923. gadā Latvijas Augstskolu pārdēvē par Latvijas Universitāti.

Patstāvīgas augstskolas tapšana

1936. gada 26. jūlijā Ministru kabinets pieņem lēmumu pārcelt uz Jelgavu Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti, tā izveidojot jaunu augstskolu - Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

1938. gada 23. decembrī Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis izsludina likumu "Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme"

1939. gada 3. jūlijā atklāj Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, kurā ir divas fakultātes - Lauksaimniecības un Mežsaimniecības

1939. gada 28. oktobrī notiek Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas telpu iesvētīšanas svinības, kurās piedalās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

1940 .gadā Akadēmijas studiju plānu pārveido pēc PSRS līdzīgo augstskolu plānu paraugiem. Abās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas fakultātēs pagarina studiju laiku līdz pieciem gadiem.

1941. gada 29. jūnijā nacistiskās Vācijas armija ienāk Jelgavā, JLA pārdēvē par Lauksaimniecības akadēmiju Mītavā.

Akadēmijas atjaunošana

1944. gada jūlijā nodeg Jelgavas pils, līdz ar to arī augstskola beidz pastāvēt. Tā tiek atjaunota Rīgā kā Latvijas Lauksaimniecības akadēmija ar piecām fakultātēm - līdzās Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultātēm durvis ver arī Veterinārmedicīnas fakultāte, kas augstskolai pievienota no Latvijas Universitātes, kā arī jaundibinātās - Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte un Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultāte.

1945. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā dibina Neklātienes nodaļu.

1947. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā dibina Zemes ierīcības fakultāti.

1948. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā dibina Hidromeliorācijas fakultāti.

1948. gadā Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes vietā dibina Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāti.

1949. gadā izveido Mežtehnikas fakultāti, savukārt Lauksaimniecības fakultāti sadala Agronomijas un Zootehnikas fakultātēs.

1955. gadā Neklātienes nodaļu pārveido par Neklātienes fakultāti ar piecām nodaļām. Neklātienē 1955./56. mācību gadā studē 972 studenti.

1956. gadā LKP CK birojs ar atsevišķu 20. oktobra lēmumu atļauj akadēmijai izdot avīzi "Plēsums" latviešu valodā uz četrām lappusēm ar formātu puse no avīzes Pravda, periodiskums divas reizes mēnesī ar tirāžu 1500 eksemplāri. Pirmais Plēsuma numurs iznāk 3. novembrī.

1956. gada 29. oktobrī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru padome pieņem lēmumu Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju pārcelt uz Jelgavu.

1957. gada 1. septembrī Jelgavā darbību sāk Mežsaimniecības, Mežtehnikas, Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultātes. Pārējo fakultāšu pārcelšanās no Rīgas uz Jelgavu turpinās līdz 1964. gadam.

1960. gadā LLA darbojas vīru un sieviešu kori, apvienotais dziesmu un deju ansamblis, estrādes ansamblis, deju un dramatiskie kolektīvi.

1961. gadā Akadēmijā nodibina piecas problēmu laboratorijas un divas zinātniskās nozaru laboratorijas.

Top jaunas fakultātes

1968. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā dibina Lauksaimniecības ekonomikas fakultāti.

1984. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā dibina Lauksaimniecības celtniecības fakultāti.

1990. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā dibina Humanitāro institūtu.

1991. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju pārdēvē par Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Sākās pāreja uz divpakāpju studiju programmām.

1992. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē dibina Informātikas institūtu.

1992. gadā Lauksaimniecības ekonomikas fakultāti pārdēvē par Ekonomikas fakultāti.

1993. gadā, apvienojot Ūdenssaimniecības, Zemes ierīcības un Lauku būvniecības fakultātes, izveido Lauku inženieru fakultāti. Apvienojot Agronomijas un Lopkopības fakultāti, izveido Lauksaimniecības fakultāti.

1996. gadā Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti pārdēvē par Tehnisko fakultāti.

1998. gada 5. februārī Saeima apstiprina Latvijas Lauksaimniecības universitātes satversmi, savukārt 18. februārī to izsludina Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

2001. gadā Humanitāro institūtu pārveido par Sociālo zinātņu fakultāti, Informātikas institūtu - par Informācijas tehnoloģiju fakultāti.

2001. gada 25. oktobrī Latvijas Augstākās izglītības padome pieņem lēmumu par Latvijas Lauksaimniecības universitātes akreditāciju.

2005. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātei izveido filiāli Siguldā.

2007. gada 1. janvārī Latvijas Lauksaimniecības universitāte uz trim gadiem kļūst par Baltijas valstu lauksaimniecības un veterinārmedicīnas augstskolu sadarbības tīkla (BOVA) vadošo universitāti.

2007. gada 10. maijā Saeima apstiprina Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Satversmes grozījumus.

2003. un 2007. gadā turpinās pils fasādes rekonstrukcija. 2007.gadā renovē pils Ziemeļu kolonādi.

2008. gadā atzīmē pils 270 gadu jubileju un atklāj piemiņas plāksni pils pamatakmens ielikšanai 1738. gada 14. jūnijā.

2008. gadā tiek izgaismota Jelgavas pils Dienvidu fasāde.

2009. gadā tiek izgaismota Jelgavas pils austrumu fasāde Lielupes krastā.

2011. gadā pabeigta pils Austrumu spārna trešā stāva renovācija.

Ar 2012. gada 1. septembri, nomainot ierasto pirmkursnieku koku stādīšanas tradīciju Jelgavas pils parkā, tiek aizsākta tradīcija - akadēmiskā ceļa bruģēšana.

2013. gadā izveidota Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāti, apvienojot Ekonomikas un Sociālo zinātņu fakultātes.

2014. gadā pabeigta Valdekas pils rekonstrukcija un tajā darbību sāk Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra.

2015. gadā atjaunota LLU Senāta zāle.

2015. gada 25. augustā ekspluatācijā tiek nodota jaunā Pārtikas tehnoloģijas fakultātes ēka Rīgas ielā 22. Turpinās ēkas iekštelpu labiekārtošana un oficiāli tā tiek atklāta 2016. gada 11. maijā kā jaunais fakultātes studiju un zinātnes centrs.

No 2016. gada 1. janvāra LLU pārraudzībā izveidoti divi zinātniskie institūti atvasinātu publisku personu statusā - Dārzkopības institūts ar centru Dobelē un Agroresursu un ekonomikas institūts ar centru Priekuļos. Tie veidoti, īstenojot apjomīgu ar lauksaimniecības zinātnisko izpēti saistītu iestāžu reorganizāciju. Turklāt šo pašu procesu rezultātā kā LLU struktūrvienības kļūst Zemkopības zinātniskais institūts Skrīveros un Lauksaimniecības tehnikas institūts Ulbrokā.

2016. gada 1. martā tiek mainīts nosaukums Lauku inženieru fakultātei. Turpmāk tā tiks dēvēta kā Vides un būvzinātņu fakultāte, saglabājot līdzšinējās studiju programmas un pētniecības virzienus. 

2016. gadā parakstīts līgums par projekta "Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšana” realizāciju.

No 2017. gada 1. janvāra par LLU SIA kļūst Bulduru Dārzkopības vidusskola. Līdz ar to izglītības sistēma dārzkopības nozarē ir koncentrēta vienotā sistēmā Zemkopības ministrijas pakļautībā.

2017. gadā sākta Jelgavas pils Dienvidu spārna logu un durvju nomaiņa, bēniņu siltināšana. Sāk atjaunot ēkas fasādi un ventilācijas sistēmu. Kosmētiskais remonts Dienvidu kolonādē.

2018. gada 6. martā LLU Senāts apstiprina universitātes nosaukumu angļu valodā "Latvia University of Life Sciences and Technologies".

2018. gada 14. jūnijā aprit 280 gadi kopš ielikts pils pamatakmens. Pabeigta Aulas, Aulas foajē, Zelta un Sudraba zāles atjaunošana, kas kā vienots telpu komplekss veido Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centru un paredzētas zinātnes sasniegumu popularizēšanai un sadarbības veicināšanai ar ārvalstu partneriem un uzņēmējiem Latvijā.

No 2019. gada 1. janvāra LLU izveidota jauna struktūrvienība - Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”, pārņemot zinātniskās funkcijas no SIA “Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs”. Agrihorts turpina veikt zinātniskos un praktiskos pētījumus augu aizsardzības nozarē, balstoties uz ilggadīgu pieredzi.

2020. gada decembrī noslēdzies vairāk kā 4 gadus ilgušais projekts "Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšana” un pils ieguvusi atjaunotu fasādi, jaunus logus un durvis, ventilācijas sistēmu. Piesaistot papildus finansējumu atjaunotas arī pils iekštelpas un tās piemērotas studiju un zinātnes funkciju veikšanai. Tā kā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, apjomīgo darbu noslēguma pasākums netiek organizēts.

2021. gada vasarā izsludināti Augstskolu likuma grozījumi un ieviesta jauna augstskolu tipoloģija Latvijā. LLU tiek definēta kā viena no četrām zinātnes universitātēm līdztekus Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei. LLU ir vienīgā zinātnes universitāte, kas atrodas ārpus valsts galvaspilsētas Rīgas. 

No 2022. gada 1. janvāra par LLU aģentūru kļūst Malnavas koledža, tādējādi veidojot vienotu izglītības sistēmu lauksaimniecībā Zemkopības ministrijas pakļautībā.

No 2022. gada 1. septembra universitāte piedzīvo zīmola maiņu un tiek pārdēvēta par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU).  

No 2023. gada 1. septembra Latvijas Biozinātņu tehnoloģiju universitātē (LBTU) ir strukturālās pārmaiņas fakultātēs. LBTU pāriet no astoņu fakultāšu dalījuma uz piecām:

• Lauksaimniecības fakultāte un Pārtikas tehnoloģijas fakultāte veido vienotu Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti (LPTF). Tajā darbību turpina astoņas struktūrvienības: Augsnes un augu zinātņu institūts, Dzīvnieku zinātņu institūts, Pārtikas institūts, Augu aizsardzības zinātniskais institūts "Agrihorts", Zemkopības institūts, Mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki", Augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas centrs un Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centrs,
• Meža fakultāte un Vides un būvzinātņu fakultāte veido vienotu Meža un vides zinātņu fakultāte (MVZF). Tajā darbību turpina piecas struktūrvienības: Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūts, Mežsaimniecības institūts, Modernās būvniecības un kokapstrādes institūts, Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūts un LBTU Starpnozaru laboratorija,
• Tehniskā fakultāte un Informācijas tehnoloģiju fakultāte veido vienotu Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāti (IITF). Tajā darbību turpina četras struktūrvienības: Datoru sistēmu un datu zinātnes institūts, Inženiertehnikas un enerģētikas institūts, kurā ietilpst Ulbrokas zinātnes centrs, Matemātikas un fizikas institūts un Mehānikas un dizaina institūts,
• Veterinārmedicīnas fakultāte (VMF) un Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte (ESAF) saglabā līdzšinējos statusus.

No 2023. gada 1. septembra universitātes administratīvajā pārvaldē ir apvienoti un reorganizēti LBTU direktora un kanclera dienesti, veidojot vienotu pārvaldi finanšu prorektora vadībā ar piecām struktūrvienībām. Līdz ar to universitātes vadības komandu turpmāk veido rektors un trīs prorektori – studiju, zinātnes un finanšu.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (JLA, LLA, LBTU) rektori

Pāvils Kvelde (1939. - 1940., 1941.- 1944.) 
Pauls Galenieks (1940. -  1941.)
Jānis Ostrovs (1941. gadā)
Maksis Eglītis (1944. gadā)
Jānis Peive (1944. - 1950.)
Amālija Cekuliņa (1950. - 1954.)
Jānis Vanags (1954. - 1961.)
Pāvils Zariņš (1961. - 1966.)
Olģerts Ozols (1966. - 1976.)
Kazimirs Špoģis (1976. - 1980.)
Viktors Timofejevs (1980. - 1986.)
Imants Gronskis (1986. - 1992.)
Voldemārs Strīķis (1992. - 2002.)
Pēteris Bušmanis (2002. - 2004.)
Juris Skujāns (2004. - 2014.)
Irina Pilvere (no 2014. gada līdz 2024. gada 30. jūnijam)
Irina Arhipova (no 2024. gada 1. jūlija)