Atvērtā zinātne

OA-LVPēdējo gadu laikā pētniecībā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, ko veicinājusi tehnoloģiju attīstība, pieaugošā datu pieejamība un globālais pieprasījums pēc atklātības zinātnes procesos. Atvērtā zinātne ir kustība, kas iestājas par brīvu un neierobežotu piekļuvi pētniecībai, tostarp datiem, metodēm un publikācijām. Tās mērķis ir padarīt zinātni atklātāku un atvērtu sadarbībai, radot ieguvumus gan pētniekiem, gan sabiedrībai kopumā.

Atvērtā zinātne likvidē tradicionālos šķēršļus pētniecībā, nodrošinot, ka atklājumi ir pieejami ne tikai zinātniekiem, bet arī sabiedrībai. Tās galvenās prakses ietver atvērto piekļuvi (bezmaksas piekļuve publikācijām), atvērtos datus (kopīgoti pētniecības dati), atvērto programmatūru (publiski pieejami rīki), atvērto metodoloģiju (atklātas pētniecības metodes), atvērto recenzēšanu (atklāts recenzēšanas process) un atvērto izglītību (arī t.s. pilsoņu zinātni). Šīs prakses veicina sadarbību, pētījumu atkārtojamību un ātrāku atklājumu veikšanu.

Šajā nodaļā jūs varēsiet uzzināt par:

  • atvērtās zinātnes pamatprincipiem, kas veicina atklātību un sadarbību;
  • atvērtās zinātnes ieguvumiem, piemēram, ātrāku zināšanu apmaiņu, lielāku sadarbību un sabiedrības uzticības veicināšanu;
  • atvērtās zinātnes izaicinājumiem, tostarp finansējuma trūkumu, ētikas jautājumiem un infrastruktūras vajadzībām;
  • atvērtās zinātnes ieviešanas soļiem, ar uzsvaru uz pētnieku, institūciju un politikas veidotāju darbībām;
  • atvērtās zinātnes nākotni, uzsverot tehnoloģiskās inovācijas, globālo sadarbību un sabiedrības iesaisti.

Atvērtās zinātnes izaugsme, ko veicinājusi interneta un digitālo rīku attīstība, norāda uz pāreju uz pieejamāku un savstarpēji saistītu zinātnes pasauli. Šajā sadaļā sniegts ieskats tās principos, izaicinājumos un nākotnes virzienos, piedāvājot ceļvedi ikvienam, kurš vēlas atbalstīt vai ieviest atvērtās zinātnes prakses.

Atvērtā zinātne balstās uz vairākiem fundamentāliem principiem, kuru mērķis ir mainīt to, kā notiek pētniecība un kā tiek kopīgoti pētījumu rezultāti. Šie principi veido atvērtās zinātnes kustības pamatus:

  • atvērtā piekļuve: zinātnisko rakstu brīva pieejamība sabiedrībai, ļaujot neierobežotu pieeju zinātnisko pētījumu atklājumiem bez maksas;
  • atvērtie dati: datu koplietošanas veicināšana, ļaujot citiem pētniekiem pārbaudīt, atkārtoti izmantot un balstīties uz šiem datiem;
  • atvērtā pirmkoda programmatūra: programmatūras, kodu un rīku publicēšana ar atvērtajām licencēm, kas veicina atkārtojamību un inovācijas;
  • atvērtā metodoloģija: pētniecības metožu un protokolu koplietošana, kas ļauj citiem atkārtot pētījumus un pārbaudīt rezultātus;
  • atvērtā recenzēšana: recenzentu komentāri tiek padarīti publiski, lai veicinātu atklātību un samazinātu aizspriedumus;
  • atvērtā izglītība un pilsoņu zinātne: iesaistot sabiedrību pētniecībā, zinātne kļūst atvērta, veicinot līdzdalību, paplašinot datu vākšanu un tuvinot zinātni sabiedrībai.

Šie principi kopumā veido atvērtu un sadarbībai draudzīgu zinātnisko vidi, ļaujot zināšanām brīvi plūst starp nozarēm un valstīm, sekmējot labākus pētniecības rezultātus un globālu sadarbību.

Atvērtā zinātne ir svarīga zinātnes attīstībai un sabiedrības labklājībai. Tradicionālā zinātne bieži ierobežo piekļuvi datiem, kas palēnina progresu. Atvērtā zinātne uzsver dalīšanos un atklātību, veicinot ātrākus atklājumus un padarot zinātni pieejamu ikvienam.

Atvērtās zinātnes galvenie ieguvumi:

  • ātrāka zināšanu apmaiņa: atvērtā zinātne ļauj ātri izplatīt atklājumus, ļaujot citiem pētniekiem izmantot šīs atziņas bez kavēšanās;
  • plašāka sadarbība: atvērtie dati un atvērtā piekļuve veicina sadarbību starp dažādām nozarēm un valstīm, kas ir svarīgi globālu problēmu risināšanai;
  • atklātība un atkārtojamība: ja metodes, dati un kodi ir atvērti, tas nodrošina labāku reproducējamību, kas ir zinātniskās uzticamības pamats;
  • sabiedrības uzticība zinātnei: atklātība veicina sabiedrības un zinātniskās sabiedrības savstarpēju uzticēšanos, tādējādi atvieglojot cīņu pret dezinformāciju un veicinot uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu.

Atvērtā zinātne arī demokratizē zināšanas, padarot zinātniskos secinājumus pieejamus studentiem, politikas veidotājiem, žurnālistiem un sabiedrībai kopumā. Šāda plašāka piekļuve palielina zinātnes ietekmi uz sabiedrību, nodrošinot tās nozīmīgu devumu izglītībā, politikā un sabiedrības izpratnē.

Lai gan atvērtā zinātne sniedz daudzus ieguvumus, tā saskaras ar būtiskiem šķēršļiem, kas kavē tās ieviešanu. Šie izaicinājumi saistīti ar finansējumu, kultūras normām, infrastruktūru un juridiskiem jautājumiem.

Galvenie atvērtās zinātnes izaicinājumi:

  • finansējums un ilgtspēja: daudzi atvērtās piekļuves žurnāli un platformas prasa pētniekiem maksāt par publicēšanu, kas var būt pārāk dārgi, īpaši jauniem pētniekiem un tiem, kas strādā mazāk turīgās valstīs;
  • kvalitātes kontrole: pastāv bažas par atvērtās piekļuves publikāciju kvalitāti un integritāti, jo daži uzskata, ka mazāk kontrolētas platformas var izraisīt nepārbaudītu vai zemas kvalitātes pētījumu izplatīšanos;
  • datu privātums un ētiskie jautājumi: tādās pētniecības jomās kā veselības aprūpe vai sociālās zinātnes datu koplietošana var radīt privātuma problēmas, īpaši apstrādājot sensitīvu informāciju vai personas datus;
  • kultūras pretestība: tradicionālā akadēmiskā sistēma dod priekšroku prestižiem slēgtās piekļuves žurnāliem, kas attur pētniekus no publicēšanās atvērtās piekļuves platformās;
  • infrastruktūras prasības: atvērtā zinātne prasa robustu tehnoloģisko infrastruktūru, tostarp drošu datu uzglabāšanu, rīkus atvērtai recenzēšanai un uzticamus atvērtās piekļuves repozitorijus;
  • prasmju trūkums: daudziem pētniekiem nav zināšanu vai prasmju, lai izmantotu atvērtās zinātnes rīkus;
  • juridiskās problēmas: atšķirīgi likumi par datu aizsardzību un intelektuālo īpašumu apgrūtina atvērtās zinātnes ieviešanu.

Kā risināt šos izaicinājumus?

  1. Universitātes var apmācīt un atbalstīt pētniekus atvērtās zinātnes ieviešanā un novērtēt to karjeras izvērtējumos.
  2. Valstis var finansēt infrastruktūru, atbalstīt lētu publicēšanos un aizsargāt datu privātumu.
  3. Globālā līmenī nepieciešama starptautiska sadarbība, lai saskaņotu likumus, dalītos resursos un veicinātu atvērtās zinātnes principus.

Šo problēmu risināšanai nepieciešama sadarbība starp pētniekiem, universitātēm, valdībām un izdevējiem, lai veidotu vidi, kurā atvērtā zinātne var attīstīties.

Atvērtās zinātnes ieviešana prasa mērķtiecīgas darbības no pētniekiem un institūcijām. Universitātēm, finansētājiem un politikas veidotājiem ir svarīga loma, lai veicinātu atvērtās zinātnes prakses, nosakot skaidras vadlīnijas un nodrošinot nepieciešamo atbalstu, resursus un infrastruktūru.

Galvenie soļi atvērtās zinātnes ieviešanā:

  • atvērtās piekļuves politikas izveidošana: finansējošās iestādes un universitātes var pieprasīt, lai pētnieki publicē savus atklājumus atvērtās piekļuves žurnālos vai repozitorijos, kā tas redzams tādās iniciatīvās kā European Union’s Plan S;
  • datu repozitoriju izmantošana: platformas, piemēram, Zenodo, Dryad un Figshare, nodrošina pētniekiem drošas krātuves, kurās var atklāti uzglabāt un kopīgot datus, nodrošinot to saglabāšanu un pieejamību;
  • atvērtās zinātnes prakses veicināšana: pētnieku, kuri pieņem atvērtās zinātnes prakses, atbalstīšana ar karjeras izaugsmes iespējām vai finansējuma stimuliem var veicināt izmaiņas akadēmiskajā kultūrā;
  • apmācības un atbalsta nodrošināšana: daudziem pētniekiem ir nepieciešams atbalsts, lai iemācītos pārvaldīt, apkopot un kopīgot datus saskaņā ar atvērtās zinātnes principiem. Semināri un tiešsaistes resursi var palīdzēt attīstīt šīs prasmes;
  • ētisko standartu nodrošināšana: lai atbildīgi īstenotu atvērto zinātni, ir svarīgi izstrādāt vadlīnijas dalībnieku privātuma aizsardzībai un ētikas standartu ievērošanai, jo īpaši jomās, kurās tiek izmantoti sensitīvi dati;
  • infrastruktūras izveide: uzticamu rīku un platformu veidošana datu kopīgošanai un recenzēšanai ir būtiska ilgtspējīgas atvērtās zinātnes nodrošināšanai;
  • atbilstības uzraudzība: institūcijas un finansētāji var uzraudzīt, vai tiek ievērota atvērtās zinātnes politika, un sniegt nepieciešamo atbalstu pētniekiem.

Veiksmīga atvērtās zinātnes ieviešana prasa sadarbību starp pētniekiem, universitātēm, izdevējiem, finansētājiem un politikas veidotājiem. Kopīgs darbs nodrošinās, ka atvērtās zinātnes prakses kļūst par ierastu zinātniskā darba sastāvdaļu, veicinot atklātu, iekļaujošu un ietekmīgu pētniecības vidi.

Atvērtā zinātne ieņems arvien nozīmīgāku lomu pasaules pētniecībā, pateicoties tehnoloģiju inovācijām, jaunām politikas iniciatīvām un kultūras attieksmes maiņai. Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās integrācija ar atvērtās zinātnes principiem piedāvā jaunas iespējas datu pārvaldībā, procesu automatizācijā un jaunu atziņu atklāšanā.

Atvērtās zinātnes nākotnes virzieni:

  • automatizācijas pieaugums: mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt racionalizēt datu pārvaldību un atvieglot pētniekiem lielu datu kopu pārvaldību, analīzi un koplietošanu;
  • globālās sadarbības uzlabošana: atvērtā zinātne, visticamāk, veicinās lielāku sadarbību starp reģioniem, ļaujot pētniekiem no dažādām valstīm strādāt kopā pie globāli nozīmīgām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, sabiedrības veselību un ilgtspējību;
  • politikas attīstība: daudzas valstis ievieš nacionālas atvērtās zinātnes politikas, un starptautiskā sadarbība radīs vienotāku atvērtās zinātnes ietvaru globālā līmenī;
  • sabiedrības iesaiste: pilsoņu zinātne paplašinās datu vākšanas iespējas, veicinās sabiedrības līdzdalību un bagātinās pētījumus ar dažādām perspektīvām;
  • inovāciju partnerība: atvērtā zinātne var atbalstīt inovācijas, apvienojot akadēmisko vidi, industriju un politikas veidotājus, lai veicinātu pētniecības rezultātu pielietošanu praksē

Atvērtās zinātnes nākotne piedāvā caurspīdīgāku, iekļaujošāku un sadarbībai draudzīgāku pētniecības vidi. Ar pētnieku, politikas veidotāju un finansētāju atbalstu atvērtā zinātne spēs veicināt inovācijas, kas sniedz labumu gan zinātnes kopienai, gan sabiedrībai kopumā.

Allen C., Mehler D.M.A. (2019). Open science challenges, benefits and tips in early career and beyond. PLoS Biology, Vol. 17 (12), pp. 1–14. DOI: 10.1371/journal.pbio.3000587

Banks G.C., Field J.G., Oswald F.L., O’Boyle E.H., Landis R.S., Rupp D.E., Rogelberg S.G. (2019). Answers to 18 Questions About Open Science Practices. Journal of Business and Psychology, Vol. 34, pp. 257–270. DOI: 10.1007/s10869-018-9547-8

Bezjak S., Conzett P., Fernandes P.L., Görögh E. (2023). The Open Science Training Handbook. [tiešsaiste] [skatīts 11/21/2024]. Pieejams: https://open-science-training-handbook.gitbook.io/book

Crüwell S., Van Doorn J., Etz A., Makel M.C., Moshontz H., Niebaum J.C., Orben A., Parsons S., Schulte-Mecklenbeck M. (2019). Seven Easy Steps to Open Science: An Annotated Reading List. Zeitschrift Fur Psychologie / Journal of Psychology, Vol. 227 (4), pp. 237–248. DOI: 10.1027/2151-2604/a000387

European Commission. (2024). Open Science. [tiešsaiste] [skatīts 11/21/2024]. Pieejams: https://research-and-innovation.ec.europa.eu/strategy/strategy-research-and-innovation/our-digital-future/open-science_en

Izglītības un zinātnes ministrija. (2021). Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam. 30 lpp.

National Academies of Sciences, Engineering, and Medicine. (2018). Open Science by Design: Realizing a Vision for 21st Century Research. Washington, DC; 232 p. DOI: 10.17226/25116