Scientific Conference "Bioeconomy and Rural Development"
Konferences mērķis: tematiski apvienot LBTU pētniecisko virzienu konferences, sniedzot dalībniekiem reprezentatīvu informāciju par bioekonomikas politiskajām nostādnēm, attīstības iespējām LBTU un tās pārraudzības iestāžu pētniecības izaicinājumiem prioritārajās jomās.
Zinātniskā konference "Inovācijas Bioekonomikā" 2022. gadā
16. decembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU Aulā notika zinātniskā konference "Inovācijas bioekonomikā", kurā Latvijas un ārvalstu eksperti informēja par Eiropas zaļā kursa izaicinājumiem un iespējām, pārtikas produktu ilgtspēju un drošību, inovācijām ekosistēmā un pārtikas sfērā, biznesa modeļa inovācijām, klimatu pārmaiņu ietekmi meža nozarē, kā arī citām nozīmīgām aktualitātēm dažādos bioekonomikas sektoros.
Konferenci atklāja LBTU zinātņu prorektore Irina Arhipova: "Konferences nosaukumā redzami atslēgvārdi – bioekonomika, kas ir svarīga tautsaimniecības joma, un inovācijas – process, kas nodrošina ideju, izstrāžu un tehnoloģiju ieviešanu jaunā konkurētspējīgā produktā. Bioekonomika nav parasta pārstrāde, bet tā ir arī ražošana, kas tiek balstīta uz bioresursiem. Inovācijas bioekonomikā jau šobrīd nav tikai primāro produktu un pakalpojumu ražošana, bet arī kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana. Konferences dalībnieki ar saviem ziņojumiem to arī apliecinās. Aplūkojot ekspertu piedāvātās tēmas, mēs redzam vārdus, kas cieši saistīti ar bioekonomiku – izaicinājumi, iespējas, ilgtspēja, drošība un stabila nākotne, kas arī parāda mūsu attīstības virzienu tautsaimniecības nozarē. To arī apliecina apstiprinātā LBTU Attīstības stratēģija 2023. - līdz 2027. gadam, kurā kā misija definēta - veidot starptautiski konkurētspējīgu, inovatīvu, radošu un ilgtspējīgu nākotni sabiedrības attīstībai ar vadošo lomu bioekonomikas jomā Baltijas jūras reģionā. Universitātes vārdā novēlu, lai ikvienam radošs konferences laiks."
Kā pirmais uzstājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Dagnis Dubrovskis ar ziņojumu "European Green Deal: challenges and possibilities for Latvia". D. Dubrovskis akcentēja, ka Eiropas Savienības (ES) taksonomjas regulā ir noteikti seši vides mērķi – klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās, ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana, aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Lai Latvijā tiktu veicināta iepriekš minēto mērķu sasniegšana, kā turpmākos rīcības virzienus lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs minēja - zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) stratēģijas sagatavošanu (2023. gada maijs), siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas uzlabošanu, valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas risinājumus, klimata neitralitātes mērķu integrēšanu uzņēmējdarbībā un oglekļa aprites pārvaldības sistēmas izveidi.
Turpinājumā sekoja četri stāsti no ārvalstu kolēģiem. Norvēģijas Dabaszinātņu universitātes profesore Yngvild Wasteson ziņojumā "Norwegian food production – a snapshot of sustainability, security and safety" skaidroja, ka nozīmīgu lomu ilgtspējīgas un drošas pārtikas produktu ražošanā ieņem dzīvnieku veselības stāvoklis un labturības līmenis, zināšanas par mikroorganismiem un piesārņotājiem, kā arī "vienas veselības" koncepta iekļaušanu ikdienas darbā, ietverot cilvēka, dzīvnieka un vides veselību. Norvēģijas mājlopiem un mājputniem ir labi veselības rādītāji, turklāt arī nopietnas dzīvnieku slimības ir sastopamas reti. Tāpat reti ir sastopami arī infekciju ierosinātāji, kas no inficētajiem dzīvniekiem slimības varētu nodot cilvēkiem, bet tomēr pastāv citi draudi, kas var ietekmēt ilgtspējīgas un drošas pārtikas ražošanu, kā, piemēram, sausums un plūdi.
Belgradas Universitātes profesors Viktor Nedovic savā ziņojumā "Innovation ecosystem that boost innovations in the food sector" apstiprināja, ka inovācijas nodrošina ideju un tehnoloģiju izstrādi un pielietošanu, kas uzlabo preces un pakalpojumus vai padara to ražošanu efektīvāku. Inovāciju attīstība ir būtisks ekonomikas progresa virzītājspēks, no kura gūst labumu visi - patērētāji, uzņēmumi un sabiedrība kopumā. Analizējot pārtikas sektoru nākotnē, svarīga ir saiknes stiprināšana starp akadēmisko un uzņēmējdarbības sektoru, kā arī fokusēšanās uz izvirzītajām prioritātēm - pārtika nākotnei, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, nākotnes iekārtas un ražošanas procesi, radošās industrijas, galvenās pamattehnoloģijas un jaunās tehnoloģijas, kā arī energoefektīvi un ekoloģiski gudri risinājumi.
Ziņojumā "Business Model Innovation in the Bioeconomy Sector - The Swedish case" ar Zviedrijas piemēru dalījās Halmstades Universitātes asociētais profesors Henrik Barth. Viņš uzsvēra, ka inovācijas biznesa modelī tiek uzskatītas par uzņēmumu konkurētspējas un izaugsmes atslēgu, izvērtējot galvenos partnerus, aktivitātes, resursus, piedāvājumus, attiecības ar klientiem, klientu segmentu, izmaksas un ieņēmumu plūsmu. Pateicoties tam, savlaicīgi var identificēt galvenos šķēršļus un potenciālos risinājumus, izstrādāt stratēģiju, attīstīt biznesa un ilgtspējīgas domāšanas prasmes, kā arī citus nozarei svarīgus apstākļus.
Savukārt par klimatu pārmaiņu ietekmi meža nozarē iepazīstināja Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes profesors Kalev Jõgiste ziņojumā "Frontiers in forest disturbance ecology: climate change impacts". K. Jõgiste norādīja, ka klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku, dzīvnieku un visas ekosistēmas veselību kļūst arvien plašāka, turklāt parādās arvien jauni riski. Meža ekosistēmu ietekmē uguns, vējš, kukaiņi, plūdi, sausums, slimības u.c. Būtiski, kad tiek plānotas meža apsaimniekošanas aktivitātes, ņemt vērā prognozēto klimata pārmaiņu ietekmi un koncentrēt uzmanību uz meža veselību, produktivitāti, sugu sastāvu un oglekļa piesaistes iespējām.
Bet pirmās daļas izskaņā Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes lektore Vineta Tetere informēja par pētījumā veiktajām aktivitātēm un uzdevumiem ziņojumā "Biomonitor project: measuring the Bioeconomy", kā ietvaros tika risināta indikatoru nepietiekamības problēmas, lai kvantificētu bioekonomikas nozaru vides, ekonomisko un sociālo ietekmi ES un tās dalībvalstīs. Viņa papildināja, ka bioekonomikas mērīšanas laikā tika novēroto datu trūkumu novēršana, izmantojot jaunas un uzlabotas datu kopas, esošo modelēšanas rīku uzlabošana, kas palīdz nozarēm un politikas veidotājiem definēt ilgtermiņa stratēģijas, kā arī izveidota integrēta kvantitatīva sistēmu, kas ietver visaptverošo bioekonomikas datubāzi, datu analīzes rīku kopumu un profesionālajiem lietotājiem piemērotu platformu.
Konferences otro daļu atklāja AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ar ziņojumu "Inovācijas un to rezultāti stabilai nākotnei. Redzējums no koncerna "Latvijas Finieris" skatupunkta". Viņš skaidroja, kā koks, tai skaitā bērzs, piedāvā gudras atbildes, lai risinātu sabiedrības izaicinājumus šodien un nākotnē, izceļot, ka ilgtspējīgi apsaimniekots mežs iegūst koksnes resursus, no koksnes ražo atjaunojamus produktus un materiālus, koksnes produkti uzglabā oglekli visā dzīves ciklā, koki augot absorbē CO2, turklāt dzīves cikla beigās koksnes produktus pārvērš atjaunojamā enerģijā, kā arī produkti dod iespēju patērētājiem veikt videi draudzīgas un ilgtspējīgas izvēles. "Koks ļauj rīkoties – ilgtspējīgi, videi draudzīgi, kompleksi un efektīvi," tā U. Biķis.
Līdztekus tam par veiktajiem pētījumiem ziņoja arī vairāki LBTU pārstāvji. Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Inga Ciproviča uzstājās ar ziņojumu "Ilgtspējīgi risinājumi siera nogatavināšanai un realizācijai". I. Ciproviča par paveikto norāda, ka sadarbībā ar partneriem tika izstrādāts uzturā lietojamu virsmas pārklājumu sieram, lietojot biezpiena sūkalu olbaltumvielu koncentrātu un bioloģiski aktīvās vielas, kas kombinācijā ar biodegradējamo iepakojumu nodrošina siera drošību, paildzina derīguma termiņu probiotiskajam puscietajam sieram.
Informācijas tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Vitālijs Komašilovs ziņojumā "Digitālie risinājumi precīzajā biškopībā" parādīja, ka, lietojot informācijas tehnoloģijas biškopībā, tiek samazinātas izmaksas, nav nepieciešamas klātienes apskates, mazāk traucējumi bitēm, bojāejas procentu samazināšanās un potenciāli augstāks bišu saimes ienesums. Turklāt attālināti var uzraudzīt gan bišu saimes parametrus (temperatūra, mitrums, svars, skaņa un aktivitāte pie ieejas (skrejas) utt.), gan bišu saimes stāvokli (bojāeja, spietošana, perošana, bez peru stāvoklis, bez māšu stāvoklis, aktīvais un pasīvais periodi utt.).
Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes asociētā profesore Dina Popluga iepazīstināja ar ziņojumu "Bioekonomikas koncentrācijas un struktūras novērtējums Latvijā: reģionāla pieeja". D. Popluga izklāstīja, ka svarīgi ir izstrādāt metodiku bioekonomikas koncentrācijas un bioekonomikas uzņēmumu struktūras identificēšanai reģionālā līmenī. Turklāt viens no konstatētajiem vājajiem punktiem visās pašvaldībās ir salīdzinoši neliels bioresursu pārstrādes uzņēmumu skaits, turklāt Latvijā bioresursu pārstrādē dominē zemo tehnoloģiju nozares, t.i., pārtikas produktu un koksnes un koka un korķa izstrādājumu ražošanā, tādēļ ir nepieciešami stimuli un atbalsta instrumenti gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem, lai veicinātu pāreju no zemo tehnoloģiju uz vidēji augsto (ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana) un augsto tehnoloģiju (farmaceitisko preparātu ražošana) nozarēm, kas sekmē ilgtspējīgāku bioekonomikas attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi.
Lauksaimniecības fakultātes asociētā profesore (Emeritus) Dzidra Kreišmane ziņoja ar tēmu "Bioloģiski ražots marmorēts steiks - kā ieceri pārvērst realitātē?". Uzņemtajā videosižetā pētnieki skaidro, ka gaļas sīkstums un garša ir būtiski kvalitātes rādītāji, taču arvien aktuālāka kļūst arī gaļas marmorizācija jeb intramuskulāro tauku daudzums, kas ir viens no gaļas kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Ir apstiprinājies, ka gaļas sagriešanai ar augstāku marmorizācijas pakāpi jāpielieto mazāks spēks, marmorizācija ietekmē arī gaļas garšu un sulīgumu. Šie gaļas kvalitātes kritēriji ietekmējami nobarošanas procesa laikā, turklāt audzētāja ietekme uz tiem sākas jau pirms nobarošanas uzsākšanas – ar atbilstošu lēmumu pieņemšanu.
Savukārt LBTU absolvente Kristiāna Skutele ziņojumā "Latvijas piekrastes makroaļģes – no jūras mēsliem līdz unikāliem produktiem" uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā novērojams, ka aļģes kļūst arvien populārākas. Kā galvenie ieguvumi Latvijas piekrastes makroaļģu izmantošanai lauksaimniecībā tiek minēti - mēslošanas līdzeklis svaigā veidā slāpekļa, fosfora, kālija, sēra, kalcija nodrošināšanai kultūraugiem, augsnes ielabotājs un organiskais mēslojums, kompostēšanas materiāls, aļģu ekstrakti kā ārpussakņu mēslojums, augu augšanas veicinātāj / biostimulanti, augu aizsardzības līdzekļi, attīrīta rekreācijas zona un barības elementu un organiskās masas samazinājums Baltijas jūrā. Taču pastāv arī potenciālie riski un ierobežojumi, kā, piemēram, smagie metāli, mikroplastmasa, negatīva ietekme uz dabiskajām dzīvotnēm, ja tiek uzsākta aļģu audzēšana, vai arī ievākšana no to dabiskajām audzēm jūrā, kā arī atsevišķu augu un dzīvnieku sugu izzušana.
Konferenci noslēdza vadošā pētniece Inga Moročko - Bičevska no Dārzkopības institūta, kura atspoguļos tēmu "Ribes ģints augu, Cecidophyopsis pumpurērču un upeņu reversijas vīrusa izpēte ilgtspējīgai Ribes ģints ogulāju rezistences selekcijai un audzēšanai". Pētījuma laikā tika apkopoti un sistematizēti iepriekšējos pētījumos iegūtie dati par vietējo Ribes genofondu un veikta papildus datu ievākšana genotipu aprakstīšanai pēc starptautiskiem deskriptoriem, atlasīti vērtīgākie genotipi un izveidota vietējo ģenētisko resursu Ribes augu kodolkolekcija, veikta kodolkolekcijas pavairošana in vitro un atveseļošana, izvērtēts Latvijā ekspedīcijās ievāktais Ribes augu materiāls un izdalīti vērtīgākie genotipi genofonda kolekcijas papildināšanai, tāpat tika pilnveidots Ribes augu Latvijā saglabājamo ģenētisko resursu saraksts, kurš iesniegts ģenētisko resursu nacionālajā kontaktpunktā un ievietots starptautiskajā Eiropas ģenētisko resursu datu bāzē EURISCO. Genotipi aprakstīti pēc EURISCO deskriptoriem. Kopā sarakstā iekļauti 31 upeņu, 22 ērkšķogu un 11 jāņogu genotipi.
Savukārt paralēli darbam sekcijās, norisinājās arī paneļdiskusija "LBTU kā Zinātnes universitātes attīstības stratēģija un iespējas / Development Strategy and Possibilities of LBTU as University of Science".
Konference īstenota projekta Nr.1.1.1.5/18/I/004 "LLU un tās pārraudzībā esošo zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības projektu pētniecībā un inovācijās veicināšana" ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.
Konferences tiešraide pieejama LBTU Youtube kontā
Dalībnieku prezentācijas
Dagnis Dubrovskis "European Green Deal: challenges and possibilities for Latvia"
Yngvild Wasteson "Norwegian food production – a snapshot of sustainability, security and safety"
Viktor Nedovic "Innovation ecosystem that boost innovations in the food sector"
Henrik Barth "Business Model Innovation in the Bioeconomy Sector - The Swedish case"
Kalev Jõgiste "Frontiers in forest disturbance ecology: climate change impacts"
Vineta Tetere "Biomonitor project: measuring the Bioeconomy"
Inga Ciproviča "Ilgtspējīgi risinājumi siera nogatavināšanai un realizācijai"
Vitālijs Komašilovs "Digitālie risinājumi precīzajā biškopībā"
Rita Riekstiņa - Dolģe "Pašvaldību loma ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanā izglītības iestādēs"
Dina Popluga "Bioekonomikas koncentrācijas un struktūras novērtējums Latvijā: reģionāla pieeja"
Dzidra Kreišmane "Bioloģiski ražots marmorēts steiks - kā ieceri pārvērst realitātē?" (videosižets)
