Augsnes kaļķošanas un mēslošanas līdzekļa ražošanas tehnoloģija izpētes stadijā

Pirms izmēģinājumiem – fizikāla un ķīmiska izpēte laboratorijās

Pašlaik izplatīta prakse lauksaimniecībā digestātu izmantot kā šķidrmēslojumu, kas rada augstas transportēšanas izmaksas. Bet digestāta ražotāju mēģinājumi to žāvēt un tādējādi samaiznāt izmaksas noveduši pie augiem nepieciešamo minerālo vielu zuduma. Tāpēc pētnieku pirmais solis bija dažāda mitruma satura digestāta laboratoriska izpēte.

“Projekta īstenošanas pirmajā gadā ir veikti daudzi priekšizpētes darbi ar mērķi noteikt labākus tehniskos parametrus jaunajam mēslošanas līdzeklim. LLU Tehniskās fakultātes Enerģētikas institūtā veicām izpēti anaerobās pārstrādes produktiem (digestātiem) no dažādām biomasām, kuras izmanto trīs partneri savās biogāzes ražotnēs. Īpašu uzmanību pievērsām fizikālajām īpašībām un sastāvam nefrakcionētā un frakcionētā digestātā, kā arī digestātam, kas žāvēts līdz dažādam mitruma saturam,” stāsta Lauksaimniecības fakutlātes vadošais pētnieks Aleksandrs Adamovičs.

Viņš skaidro, ka tālākajam procesam izvēlēti labākie digestāti atbilstoši fizikālajām īpašībām. Nākamais solis bijis to sajaukšana dažādās proporcijās ar koksnes pelniem, kurus pētniecības vajadzībām piegādāja projekta partneri, un tiem LLU Biotehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā veikta ķīmiskā sastāva noteikšana. Tas bijis nepieciešams, lai pārbaudītu šo maisījumu skābo kūdras un minerālaugšņu neitralizēšanas un auglības paaugstināšanas spējas.

Izmēģinājumi siltumnīcās, veģetācijas traukos un ražojošās saimniecībās

Iegūto un testēto digestāta un koksnes pelnu maisījumu ietekme uz kultūraugu augšanu, attīstību un produktivitāti sākotnēji tika pārbaudīta Lauksaimniecības fakultātes siltumnīcās, pielietojot to dārzkopības vajadzībām – salātu un gurķu audzēšanā.

Savukārt paralēli šo maisījumu prototipu ietekmes izpēte veikta arī uz kokaugiem. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” pārbaudītas sētas priedes un stādītas papeles, kas audzētas veģetācijas traukos, attīstības process, izmantojot dažādus mēslošanas variantus.

A.Adamovičs skaidro, ka pēc rādītājiem, kas iegūti siltumnīcās, izvērtēti labākie maisījumi un pēc tam jau lielākos apjomos tie sagatavoti projekta saimniecībās.  Lai sāktu izmēģinājumus ražošanas apstākļos, tika izstrādāta un aprobēta augsnes kaļķošanas  un vienlaicīgi  mēslošanas līdzekļa ražošanas shēma un pēc tam sagatavots nepieciešamais mēslojuma daudzums lauka izmēģinājumiem, kurus pētnieku vadībā iekārtoja SIA “Pampāļi”, AS “Ziedi JP” un universitātes Mācību un pētījumu saimniecība “Pēterlauki”.

Dažādās izmēģinājumu saimniecības izvēlētas, lai eksperimentētu un pārbaudītu mēslošanas līdzekļa maisījumus dažādās augsnes, turklāt arī uz vairākiem kultūraugiem. Lauka apstākļos izmēģinājumi sākti ar kukurūzu, ziemas rapsi, ziemas kviešiem un kartupeļiem.

Videi draudzīga ražošanas tehnoloģija ir pētnieku mērķis

Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt jaunas tehnoloģijas, lai ražotu inovatīvus augsnes auglību uzlabojošus produktus (mēslošanas un vienlaicīgi kaļķošanas līdzekļus) ar augstu pievienoto vērtību no ražošanas blakusproduktiem - digestātiem un koksnes pelniem. Turklāt šīs tehnoloģijas būs pieejamas gan projektā iesaistītajām saimniecībām, gan ikvienam lauksaimnieciskās produkcijas ražotājam. Lai gan šobrīd vēl tikai norisinās izpētes posms, līdz projekta mērķim plānots nonākt trīs gadu laikā.

Pētnieks stāsta, ka tirgū ir pieejami ļoti dažādi mēslošanas līdzekļi, taču zinātnieku izaicinājums šajā projektā ir videi draudzīga līdzekļa izstrāde no jau minētajām izejvielām. Paredzams, ka pētījumu rezultātā tiks izstrādāta tehnoloģija līdzekļa ieguvei granulētā veidā, lai augsnes kaļķošanu un mēslošanu varētu veikt vienlaicīgi ar kultūraugu sēju. Līdzvērtīgi pētījumi Ziemeļeiropā pagaidām nav veikti, kas pieprasa īpaši rūpīgu zinātnisko izpēti.

Projekts “Jaunas tehnoloģijas izstrāde augu mēslošanas līdzekļu ražošanai no biogāzes ražotnes fermentācijas atliekām - digestāta un šķeldas koģenerācijas atliekām – koksnes pelniem” (Nr.19-00-A01612-000008) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības pasākuma “Sadarbība” 16.1.ietvaros.  Projekta īstenošanā piedalās 9 partneri: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (vadošais partneris), SIA “Pampāļi”, AS “Ziedi JP”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, SIA “Fortum Latvia”, SIA “LATVI DAN AGRO”, ZS “Irbenes”, SIA “Dobeles EKO” un ZS “Līgo”.