Ražas svētki Vecaucē: No bioloģiskās lauksaimniecības līdz alternatīvajiem pārtikas produktiem

Atklājot pasākumu, klātesošos uzrunāja semināra vadītāja, Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) docente un vadošā pētniece Ilze Vircava: "Ir liels prieks tikties klātienē, lai viens ar otru mēs aprunāties un piedalītos auglīgās diskusijās. Savstarpējā komunikācija ir būtiska un neaizstājama sastāvdaļa ikdienas darbā. Svētku moto atspoguļo lauksaimnieku spēju katru gadu pierādīt mākslu izdzīvot – pielāgojoties, mācoties un attīstoties pat visgrūtākajos apstākļos. Šī māksla prasa gan izturību, gan radošumu un noteikti arī jaunas prasmes. Turpināsim strādāt kopā, atcerēsimies, ka māka izdzīvot jau nāk no mūsu priekštečiem, kuri spējuši pielāgoties neskaitāmām situācijām. Mēs kopā radām paliekošas vērtības rītdienai. Esmu pārliecināta, ka mēs visi turpināsim darīt iesākto, lai ik gadu būtu ko svinēt!"

Turpinājumā LBTU rektore Irina Arhipova dalījās ar universitātes mērķiem un izaicinājumiem 2024./2025. studiju gadā, akcentējot LBTU kā zinātnes universitātes lomu. Viņa uzsvēra, ka LBTU kā zinātnes universitāte izveido ekosistēmu stratēģiskās specializācijas jomās – lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un sociālajās zinātnēs, sekmīgi integrējas starptautiskajā universitāšu un zinātnisko institūciju ekosistēmā, LBTU ir zināšanu un inovāciju centrs, kā arī īsteno efektīvu, modernu pārvaldību un pētniecības, studiju un pārvaldības procesu digitalizāciju. "Strādāsim kopā vienam mērķim – radīsim vidi, kurā izglītība un zinātne plaukst, un mūsu studenti jūtas iedvesmoti un atbalstīti," prezentācijas noslēgumā izcēla LBTU rektore I. Arhipova.

Profesore un vadošā pētniece Ina Alsiņa aplūkoja jautājumu, vai mainīgā klimata apstākļos piemērotāka būs bioloģiskā vai konvencionālā lauksaimniecība. Projektā "Soilguard" tiek pētīta augsnes bioloģiskās daudzveidības ilgtspēja, lai uzlabotu tās daudzfunkcionalitāti un vides labklājību. Projekts balstās uz Grieķijas pētnieku klimata modeli, kas nākamajos 30 gados paredz karstāku un mitrāku klimatu, ietekmējot augsnes mikroorganismus. Veicot pētījumu, Skrīveros tika ierīkotas plēves nojumes, kur kvieši tika audzēti gan bioloģiskās, gan konvencionālās metodēs, lai pētītu dažādu lauksaimniecības veidu ietekmi. Rezultāti norāda, ka Latvijā un Īrijā bioloģiskajā saimniekošanā, īpaši sausuma apstākļos, vērojama zemāka augsnes biotas aktivitāte nekā konvencionālajā saimniekošanā.

Students Didzis Dreimanis analizēja Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes govju izcelsmi. Lai īstenotu pētījumu,  tika izmantoti dati par BV govīm, kas dzimušas no 2004. gada līdz 2022. gada sākumam. Kopā pētījumā iekļautas 1023 slaucamās govis, tostarp sešiem no pētītajiem dzīvniekiem nav zināma izcelsme, jo 2004. gadā un 2005. gadā tās ieguvušas piederību šķirnei uz apskates pamata. Katra dzīvnieka izcelsme un asinība tika iegūta no Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzes. Noslēgumā D. Dreimanis secināja, ka Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes govju skaits pa analizētajiem laika periodiem bija mainīgs. Govīm, kas dzimušas no 2019. gada un vēlāk bija lielākā BV asinība 70,45%. Lielākā daļa (546 dzīvnieki jeb 53%) slaucamo govju cēlušās no Potrimpa līnijas, savukārt Ullora līnijas 283 meitām bija lielākā Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes asinība – 69,65%.

Profesore (emeritus) un vadošā pētniece Daina Kairiša uzstājās ar prezentāciju "21. gadsimta iezīmes Latvijas tumšgalves vecā tipa šķirnes aitu izpētē un selekcijā". Profesore akcentēja galvenos secinājumus, gēnu analīze palīdz precizēt dzīvnieku izcelsmi, kas ir svarīga, lai nepieļautu tuvradniecisko pārošanu, skrepi genotipi tiem izmantoti rezistentu aitu un teķu pavairošanai, kā arī paplašina tirdzniecības iespējas, motivē modernu pāru programmu veidošanu, veicina izpratni par šķirnes dzīvnieku nozīmi ekonomiskas lopkopības kontekstā un ļauj uzkrāt ģenētisko informāciju kopējā datu bāzē, lai arī turpmāk varētu veikt pētījumus.

Profesore un vadošā pētniece Inga Ciproviča prezentēja projekta rezultātus par pākšaugu izmantošanas potenciālu alternatīvu piena produktu izstrādē, ar mērķi radīt piena, jogurta un svaigsiera alternatīvas, kas pēc uzturvērtības un garšas īpašībām līdzinātos piena produktiem. Profesore skaidroja, ka vispiemērotākais izejmateriāls ir pelēko zirņu hibrīds H 08-10-15, kas satur augstu neaizstājamo aminoskābju un olbaltumvielu līmeni. Lai samazinātu antinutrientu klātbūtni un uzlabotu garšu, labākā apstrādes metode ir diedzēšana, kas vienlaikus palielina C vitamīna saturu un mazina pākšaugiem raksturīgo aromātu. Jogurta alternatīvām kā vislabākais olbaltumvielu avots ir izvēlēts zirņu proteīna izolāts, kas piešķir jogurtam līdzīgāku konsistenci, garšu un smaržu. Ciproviča arī atzīmēja, ka izmantotie olbaltumvielu avoti (zirņi un pupas) ietekmē produkta struktūru – lauka pupu proteīna koncentrāts rada mazāk stabilu un plūstošāku struktūru ar tendenci noslāņoties. Savukārt izstrādātās krēmsiera alternatīvas ir konkurētspējīgas ar tirgū pieejamajiem krēmsieriem.

Noslēgumā profesore (tenūra) un vadošā pētniece Zanda Krūma iepazīstināja ar referātu par tēmu "Ēdamie kukaiņi: nākotnes uzturs vai izdzīvošanas māksla". Viņa stāstīja par ēdamo kukaiņu sugām Eiropā, tostarp miltu melnuli, mājas circeni, vidējo miltumelnuli un klejotājsiseni, kā arī iepazīstināja ar projektu "EisuFood", kas pēta ēšanas paradumus, zināšanas un attieksmi pret ēdamiem kukaiņiem, kā arī to produktiem. Profesore uzskata, ka šī tēma ir ļoti aktuāla un iepazīstināja, ka doktorante Edīte Ligere turpina šo darbu ar promocijas tēmu "Ēdamo kukaiņu uzturvielu biopieejamības palielināšana" profesores I. Ciprovičas vadībā. Pētījuma mērķis ir palielināt ēdamo kukaiņu uzturvielu biopieejamību, samazinot antinutrientu ietekmi. Šāds pētījums sniedz iespēju izmantot kukaiņus kā ilgtspējīgu un vērtīgu uztura sastāvdaļu, attīstīt jaunus pārtikas produktus ar augstāku uzturvērtību, veicināt kukaiņu pieņemšanu ikdienas uzturā un stiprināt Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskā līmenī.

Seminārā tika sveikti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Lauku izmēģinājumu un laboratoriju skates – konkursa laureāti. Šogad konkurss norisinājās jau trīsdesmit pirmo reizi. Kā ierasts Lauku (un arī mežu) izmēģinājumu skatē apmeklētāji varēja vērtēt katras zinātniskās iestādes pētījumu rezultātu popularizēšanu masu medijos, jauno zinātnieku iesaisti pētījumos, izmēģinājumu aktualitāti, sadarbību gan ar citām zinātniskajām iestādēm Latvijā un ārzemēs, gan ar uzņēmējiem, kā arī paveikto pēc iepriekšējā gada skates – konkursa. Šogad par laureātu kļuva Dārzkopības institūts.

Savukārt par jauno zinātnieku konkursa uzvarētājiem tika atzīti divi pētījumu autori – Laura Āboliņa par iesniegto pētījumu "Lāceņu Rubus chamaemorus pavairošanas un audzēšanas apstākļu izpēte izstrādātu kūdras purvu rekultivācijai Latvijā" (zinātniskā darba vadītāja: Dr.agr. Dace Siliņa" un Dāniels Udalovs par iesniegtu pētījumu "Ābeļu ziedu mehāniskās retināšanas pēcietekme uz ābeļu šķirņu ražošanu" (zinātniskā darba vadītāja: Dr.agr Ilze Grāvīte).

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar stenda referātiem, ko vērtēja žūrija un klātesošie. Stenda referātu nominācijā "Atraktīvākais" tika atzīts -Bimšteine G., Vipulis J. "Rudzu slimības Dienvidkurzemes novadā 2024. gadā", nominācijā "Labāk strukturētais" - Strazdiņa V., Fetere V. "Ziemas kviešu šķirņu, selekcijas līniju un šķirņu maisījumu novērtējums bioloģiskajos audzēšanas apstākļos", bet semināra dalībnieku simpātiju izpelnījās - Udalovs D., Rubauskis D., Borisova I. "Ābeļu ziedu mehāniskās retināšanas pēcietekme uz dažādu potcelmu audzētu šķirņu ražošanas periodiskumu". 

Seminārā prezentēto pētījumu ziņojumi apkopoti rakstu krājumā "Ražas svētki Vecaucē – 2024: Māksla izdzīvot".