Konferencē diskutē par klimata mērķu ietekmi uz meža nozares ilgtspēju un reģionu ekonomisko līdzsvaru
Biedrība "Latvijas Formula 2050" sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju, AS "Latvijas Finieris", AS "Latvijas valsts meži", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", Zemkopības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju aizvadītās nedēļas izskaņā rīkoja augsta līmeņa ekspertu konferenci "Klimata mērķu ietekme uz meža nozares ilgtspēju un reģionu ekonomisko līdzsvaru". Dalībnieku vidū bija arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstība fakultātes (LBTU ESAF) profesore Andra Zvirbule.
Pasākuma mērķis bija plašā ekspertu lokā analizēt un izvērtēt meža nozares ilgtspēju Latvijā, ņemot vērā ekonomiskos, tehnoloģiskos un normatīvos aspektus, kā arī vēstures mācības un Eiropas Savienības Zaļā kursa stratēģijas perspektīvu, tiecoties atrast līdzsvarotu risinājumu nozares, reģionu attīstības un valsts izaugsmes interesēs, informē "LV portāls".
Konferencē ar uzrunām uzstājās Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Zemkopības ministrs Armands Krauze, priekšlasījumus sniedza Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Biķis, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs un AS "Latvijas valsts meži" mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.
Pirmajā tematiskajā blokā "Meža nozares attīstības ekonomiskie un normatīvie aspekti" eksperti runāja par to, kā veidot labu zemes izmantošanas un meža nozares rīcībpolitiku un procesa pārvaldību, kas balstās kvalitatīvā interdisciplinārā ekspertīzē un datos, orientējoties uz iesaistīto pušu ekonomisko un labklājības interešu optimālu ievērošanu.
Otrajā tematiskajā blokā "Zaļais kurss meža nozarē un reģionu attīstības izaicinājumi" īpaša uzmanība tika pievērsta principiem un risinājumiem darbībā, īstenojot pārskatāmu, taisnīgu uz Latvijas reģionu attīstību vērstu mežrūpniecības un kokrūpniecības attīstības rīcībpolitiku.
Savukārt trešajā tematiskajā blokā "Tehnoloģiju potenciāls klimata mērķu īstenošanā meža nozarē" tika izvērtētas tehnoloģijas, kas ir viens no galvenajiem meža nozares izaugsmes faktoriem, īpaši, rūpējoties par ilgtspējīgās attīstības mērķiem, tostarp – klimata mērķiem.
Konferences tematiskajos blokos prezentācijas sniedza un diskusijās piedalījās arī Vidzemes Augstskolas padomes loceklis un vadošais pētnieks hist. Gatis Krūmiņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" direktors, vadošais pētnieks Jurģis Jansons, SIA "Latvijas Mobilais Telefons" Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis, 14. Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps, biologs, zinātnieks un politiķis Indulis Emsis, SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Jānis Ģērmanis, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (LBTU ESAF) profesore Andra Zvirbule, AS "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns Agris Ņikitenko, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks, Dr.sc.ing. Uģis Cābulis, Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētājs Linards Kumskis, kā arī vairāki dažādu nozaru un institūciju eksperti.
LBTU profesore Andra Zvirbule konferencē uzsvēra: "Liela nozīme būs sociālajām zinātnēm, lai izprastu ilgtspējas mērķus, zaļā kursa ieviešanas stratēģijas, reģionu ekonomikas virzītājspēkus, sabalansējot tos ar meža nozares attīstību. Turklāt uzņēmējdarbības, inovācijas un konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešama meža nozares orientācija gan uz biznesa vajadzībām, gan arī uz vides un dabas resursu ilgtspējas nodrošināšanu. Tas nav viegls uzdevums, bet, izturoties atbildīgi, viedi un kompleksi pret lēmumu izstrādi un īstenošanu, to var panākt."
Kopumā konferencē piedalījās vairāk nekā 70 valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji.