Aizvadīta svinīgā Konventa sēde par godu lauksaimniecības augstākās izglītības 160 gadu jubilejai

Atklājot svinīgo sēdi, Konventa priekšsēdētājs Kaspars Vārtukapteinis pauda patiesu prieku par iespēju Adventes laikā pulcēties šajā pasākumā, lai izceltu gada laikā padarīto un sveiktu universitātes personības, kuras ieguvušas dažādas balvas konkursos. Uzrunājot kolektīvu, viņš novēlēja klusus, mierīgus un siltus Ziemassvētkus, kā arī veiksmīgu un ražīgu nākamo gadu.

Turpinājumā LBTU padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma iepazīstināja ar nākotnes plāniem un izteica arī labus vēlējumus LBTU kolektīvam: "Šis gads bija pārmaiņām, sasniegumiem un izaicinājumiem piepildīts. Svarīgi, lai katras pārmaiņas nes jaunus sasniegumus universitātei. Šobrīd LBTU padome darbojas ar nekustamā īpašuma un finanšu jautājumiem, kā arī kopā ar LBTU speciālistiem strādā pie riska un kvalitātes pilnveidošanas. Jāpiemin, ka decembra sākumā Saeima apstiprināja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz izmaiņas valsts augstskolās arī nākamajā gadā. Tāpat gribu izcelt, ka ir izsludināts starptautisks konkurss jaunā rektora amatam. Ņemot vērā, ka gaidāmi arvien jauni izaicinājumi, tad nozīmīgi, lai jaunais rektors stiprinātu universitāti un turpinātu iesākto darbu. Padomes vārdā vēlos teikt lielu paldies universitātes darbiniekiem un studentiem par šo gadu! Pateicoties jums, mūsu universitāte ir sasniegusi daudz un turpinās tāpat arī turpmāk. Lai visiem ir miers, mīlestība un prieks!"

Tāpat klātesošos uzrunāja LBTU rektore Irina Pilvere, uzsverot, ka tieši cilvēka griba ir tā, kas palīdz sasniegt arvien jaunus mērķus: "Katram gadam ir sava krāsas un katrs gads ienes mūsu dzīvē jaunas atziņas. Noteikti jūs visi man piekritīsiet, ka 2023. gads apliecina, ka augstākos mērķus sasniedz vien tie, kuriem ir griba, jo tikai tie zina, ko vēlas un vienmēr virzās uz priekšu. Nereti spēks ikdienā kļūst par bezspēku, gudrība noklīst puspatiesībās un izveicība sastop dažādus šķēršļus. Mēs visi saprotam, ka šis gads pierādīja, ka mūsu senčiem ir bijusi griba, tādēļ mēs varējām pulcēties Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, kuros piedalījās arī mūsu universitātes mākslinieciskie kolektīvi. Universitātē mums gribēt ir nepieciešams katru dienu – mūsu studentiem griba ir nepieciešama, lai krātu zināšanas un nonāktu līdz diplomam, savukārt mūsu pasniedzējiem, lai savas labākās zināšanas sniegtu studentiem. Šodien mēs varam būt lepni par mūsu priekšgājējiem, kuriem bija griba, jo mēs varam atzīmēt lauksaimniecības augstākās izglītības 160 gadu jubileju. Tāpat arī mums bija nepieciešama griba, lai īstenotu visas pārmaiņas un mēs to izdarījām! Mēs ticam, ka ar ikdienas darbu un savu gribu mēs veidojam mūsu nozari ilgtspējīgu un universitāti stiprāku. Gaišus, klusus un mierīgus svētkus! Lai katram no jums ir stipra griba, īstenojot savus un mūsu kopīgos sapņus!"

Savukārt Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) profesore Zinta Gaile iezīmēja spilgtākos mirkļus Latvijas lauksaimniecības augstākās izglītības 160 gados. Par lauksaimniecības augstākās izglītības pirmsākumiem uzskata laiku, kad tika dibināts Rīgas politehnikums un 1863. gadā tajā izveidoja Lauksaimniecības nodaļu. "Lai gan iemesli, kāpēc Rīgā tika nolemts atvērt arī Lauksaimniecības nodaļu, nav zināmi, izņemot to, ka lauksaimniecība tolaik vietējā ekonomikā bija vadošais sektors, tomēr var secināt, ka nepieciešamību pēc augstākās izglītības veicināja straujā rūpniecības un lauksaimniecības attīstība Eiropā 19. gadsimtā. Līdz ar to bija vajadzība pēc izglītotiem speciālistiem inženierzinātņu un uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī zinātnes atklājumi un citi vienlīdz svarīgi iemesli bija par stabilu pamatu, lai dibinātu Lauksaimniecības nodaļu," skaidro Z. Gaile.

160 gadu laikā lauksaimniecības studiju programmas attīstībā bija zināmas pārmaiņas, īpaši tās iezīmējas studiju ilgumā: 1863. gadā – viena gada kurss (programma balstīta tikai uz matemātiku un dabas zinātnēm, ieskaitot fiziku, zooloģiju un botāniku), 1864. gadā – divu gadu kurss (papildināts ar ķīmiju, mineraloģiju, ģeoloģiju, lauksaimniecības mašīnmācību, saimniecību uzbūvi, grāmatvedību), 1868. gadā Kārlis Hēns reorganizēja programmu – 3 gadus ilga koledžas līmeņa programma, no 1881. gada profesors Voldemārs fon Knīrims reorganizēja programmu – 3,5 gadu kurss (2,5 gadi teorētiskās studijas Rīgā un 1 gads – rezidentūra (prakse) Pētermuižā, studenti izstrādāja patstāvīgus pētījumus (diplomdarbu) sev interesējošā jomā rezidentūras laikā), no 1919. gada līdz 1939. gadam (LU Lauksaimniecības fakultāte) – no 4 līdz 4,5 gadiem (studiju plāns bija pārbaudīts un nostabilizējies 1929. gadā - 48 obligātie lekciju kursi, obligāta prakse "Vecaucē", uz eksperimentiem balstīts diplomdarbs) un no 1949. gada līdz 1990. gadam (LLA Agronomijas un Zootehnikas fakultāte) – 4 gadi mēneši (teorētiskie kursi, prakse, diplomdarbs vai valsts eksāmeni). 

Z. Gaile stāsta, ka piešķiramā kvalifikācija laika gaitā nav mainījusies īpaši ievērojami. Sākotnēji dominējošā kvalifikācija bija "mācīts, bet vēlāk diplomēts agronoms". Tomēr, kad fakultāti sadalīja, parādījās iespēja iegūt kvalifikāciju kā "mācīts vai diplomēts zootehniķis". Profesore piebilst, ka studiju valoda ir mainījusies, sekojot valsts iekārtas pārmaiņām, tomēr vienmēr ir svarīgi atcerēties, ka dzimtā valoda ir nacionālās identitātes pamats un jādara viss, lai latviešu valoda būtu arī akadēmiskā valoda.

Jāpiemin, ka pirmās sievietes kā studentes tika uzņemtas tikai 1917. gada septembrī un pirmā sieviete ieņēma dekānes amatu tikai 1946. gadā. Kopumā 160 gadu laikā ir bijuši 44 dekāni, kā arī lauksaimniecības studiju programmas ir devušas 10 rektorus dažādām augstākās izglītības iestādēm, vadot tās kopā 47 gadus.

Prezentācijas noslēgumā Z. Gaile sacīja: "Mūsu fakultātes visnozīmīgākais ieguldījums sabiedrībā ir mūsu absolventi, kuru skaits tuvojas 12 000. Jaunāku laiku absolventus vērtēs vēsture, ņemot vērā viņu profesionalitāti, patriotismu un cilvēcīgās īpašības. Tomēr ir būtiski atzīt, ka no mazas sēklas, kas tika iedēstīta 1863. gadā, nodibinot Lauksaimniecības nodaļu pie Rīgas Politehnikuma, šodien ir izaudzis LBTU ozols."

Pasākuma turpinājumā tika pasniegts LBTU Atzinības raksts un apbalvojums, ko ieguva aģentūras "Meža pētīšanas stacija" direktors Mārtiņš Līdums par nozīmīgu ieguldījumu Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF) mežsaimniecības un kokapstrādes virzienu attīstībā, kā arī par godprātīgu un profesionālu darbu jauno speciālistu sagatavošanā LBTU.

Tāpat tika suminātas Jāņa Berga un Jāņa Bērziņa vārdisko balvu laureātes. J. Berga vārdiskā balva nonāca pie Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) profesores, Dr. biol. Birutas Bankinas par nozīmīgiem pētījumiem augu slimībās un ieguldījumu agronomijas zinātnē, aktīvu pedagoģisko un sabiedrisko darbību, kā arī jauno zinātnieku sagatavošanā. Savukārt J. Bērziņa vārdisko balvu saņēma Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) profesore, Dr. agr. Daina Kairiša par nozīmīgiem pētījumiem aitkopībā un ieguldījumu lopkopības zinātnē, aktīvu pedagoģisko un sabiedrisko darbu, kā arī sadarbības stiprināšanu ar nozari.

Kā tradīcija Konventa svinīgajā sēdē ir LBTU emeritus profesora goda nosaukuma diplomu pasniegšana. Šogad emeritus profesora nosaukumu ieguvuši: Ritvars Sudārs no Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF) un Viesturs Kreicbergs no Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF).  

Pēc tam sekoja jauno zinātņu doktoru sveikšana. Arī šogad doktora grādi piešķirti visos universitātē īstenotajos zinātņu virzienos – inženierzinātnēs, biozinātnēs un sociālajās zinātnēs, kas vēlreiz apliecina universitātes potenciālu katrā tiem.

Universitātes doktora šalli Konventa sēdē saņēma šādi doktora grāda ieguvēji:

Ph.D. Ilze Dimante "Kartupeļu sīkbumbuļu audzēšanas efektivitātes paaugstināšanas iespēju izvērtējums" (promocijas darba vadītāja: profesore, Dr.agr. Zinta Gaile),

Ph.D. Linda Grinberga "Ūdeņu kvalitātes uzlabošanas efektivitāte un risinājumi mākslīgajos mitrājos Latvijā" (promocijas darba vadītājs: profesors, Dr.sc.ing. Ainis Lagzdiņš),

Ph.D. Juris Hāzners "Latvijas lauksaimniecības preču un pārtikas produktu ārējās tirdzniecības plūsmu modelēšana importa atkarības mazināšanai" (promocijas darba vadītāja: profesore, Dr. oec. Andra Zvirbule),

Ph.D. Daiga Gāliņa "Rezistentā Escherichia coli izplatība cūkām, tā samazināšanas iespējas" (promocijas darba vadītāja: profesore, Dr.med.vet. Anda Valdovska),

Ph.D. Anete Ķeķe "Dehidrēta medus iegūšana un kvalitāte" (promocijas darba vadītājs: asociētais profesors, Dr. sc. ing. Ingmārs Cinkmanis),

Ph.D. Irina Kazuša "Kritiskā domāšana medicīniskās ķīmijas studijās" (promocijas darba vadītāja: profesore, Dr. paed. Baiba Briede),

Ph.D. Laura Ķēniņa "Oglekļa uzkrājums vecās mežaudzēs hemiboreālajos mežos ar sausām minerālaugsnēm" (promocijas darba vadītājs: profesors, Dr. silv. Āris Jansons),

Ph.D. Neda Zuļģe "Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīrusa epidemioloģija un ģenētiskā daudzveidība Latvijā un augļkoku atveseļošanas iespējas" (promocijas darba vadītājas: Dr.habil.agr Ināra Turka un vadošā pētniece, Ph.D.Inga Moročko-Bičevska),

Ph.D. Kārlis Banis "Inovatīvu risinājumu izstrāde iekšdedzes motoru gāzu apmaiņas sistēmas efektivitātes paaugstināšanai" (promocijas darba vadītāji: Dr. sc. ing. Vilnis Pīrs un Dr. sc. ing. Imants Nulle),

Ph.D. Liene Jansone "Skābētu kāpostu sula jaunu produktu izstrādē" (promocijas darba vadītāja: Dr.sc.ing. Zanda Krūma),

Ph.D. Agrita Švarta "Ziemas kviešu lapu slimību ietekme uz ražu un tās struktūrelementiem" (promocijas darba vadītāja: Dr.agr. Gunita Bimšteine),

Ph.D. Ieva Siksnāne "Agrohidroloģisko faktoru ietekmes novērtējums uz lauksaimniecības noteces kvalitāti" (promocijas darba vadītājs: Dr.sc.ing. Ainis Lagzdiņš),

Ph.D. Alise Klūga "Gumiņbaktēriju daudzveidība Latvijas augsnēs" (promocijas darba vadītāji: Dr.biol. Ina Alsiņa un Dr.biol. Nils Rostoks),

Ph.D. Madara Dobele "Urbānās lauksaimniecības koncepts, potenciāls un attīstības perspektīvas Latvijā" (promocijas darba vadītāja: Dr.oec. Andra Zvirbule),

Ph.D. Aļona Irmeja "Pašnodarbinātības sociāli ekonomiskie aspekti" (promocijas darba vadītāja: Dr.oec. Inguna Leibus).