Pārlekt uz galveno saturu

Noslēdzies pētījums par govs un kazas piena antimikrobiālajām īpašībām Latvijā un Norvēģijā

Attēla autors: No LLU arhīva

Divus gadus norisinājās pētnieciskais darbs projektā "Govs un kazas piena pretmikrobiālo īpašību izpēte Latvijā un Norvēģijā", kuru vadīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LBTU LPTF) docente un pētniece, Ph.D Kristīne Majore. Izpēte tika veikta kopā ar sadarbības partneriem, zinošiem un pieredzējušiem pētniekiem un profesoriem piena nozarē no Norvēģijas dzīvības zinātņu universitātes (Norwegian University of Life Sciences).

Projekta ietvaros tika veikta piena paraugu vākšana viena gada garumā no divām govs un kazas saimniecībām. Lai veiktu pretmikrobiālo īpašību izpēti piena paraugiem, viens no mērķis bija paplašināt zināšanas un iemaņas, apgūstot jaunas analītiskās metodes. Viena no tām bija govs un kazas piena mikrobiomas salīdzināšana ar 16S rRNA sekvencēšnas palīdzību. Šo metodi  K. Majore apguva Norvēģijas universitātes zinātnes laboratorijā mobilitātes laikā, kas norisinājās no 2022. gada 6. septembra līdz 3. oktobrim. "Iegūtie rezultāti norādīja, ka dominējošākās baktērijas govs pienā ir Lactococcus lactis, Lactococcus plantarum un Lactococcus piscium, savukārt kazas pienā - Lactococcus lactis, Lactococcus laudensis un Macrococcus caseolyticus. Bija iespēja arī izmēģināt mikrobioloģisko metodi, lai noteiktu pretmikrobiālās īpašības pieniem. Šī metode bija izaicinājumiem pilna un kā noteicošā baktērēja tika izvēlēta E. coli. Izpētes laikā tika iegūtas padziļinātas zināšanas par optimālu vides un parauga sagatavošanu, piemērotas baktērijas daudzuma izmantošanu, kā arī procesa analīzi. Manāmus rezultātus deva piena paraugi, kas tika ievākti vasaras periodā," stāsta K. Majore. 

Ievāktajiem paraugiem tika noteikts laktoferīna, imūnglobolīna un lisocīma daudzums ar spektrofotometrijas metodi. Rezultāti parādīja, ka lisocīma daudzums ir izteikti lielāks siltajos gada mēnešos un izteiktāks tas ir tieši kazas piena paraugiem. Savukārt imūnglobulīns un laktoferīna daudzums ir lielāks aukstākajos gada mēnešos, kas bija izteiktāks govs piena paraugiem. Ir vairāki faktori, kas var ietekmēt šo vielu daudzumu piena, kā rezultāti norāda, tad tie varētu būt - klimats, barība, turēšanas apstākļi, dzīvnieka fiziskā aktivitāte un veselības stāvoklis.

Tāpat arī projektu vadītāja kopā ar LPTF doktora studiju programmas studenti Stefāniju Šabuņeviču veica izpēti, kā mainās piena pretmikrobiālās īpašības gremošanas laikā. "Pētījumā tika izmantota gremošanas simulācija in vitro apstākļi. Rezultāti parādīja, ka neliels daudzums lisozīma tika konstatēts pēc četru stundu gremošanas simulācijas. Norādot uz to, kad ir liela iespēja, ka piens turpina saglabāt daļu pretmikrobiālo īpašību pēc kuņģa un nonāk zarnu traktā," skaidro K. Majore. 

Projekta beigu posmā mobilitātē uz Norvēģiju devās studente S. Šabuņeviča, kura tur pavadīja trīs mēnešus. Šajā laika posmā studente palīdzēja turpināt un pabeigt pētnieciskos darbus, veica piena paraugu pārraudzību, apguva jaunas noteikšanas metodes, palīdzēja pētniekiem un profesoriem ikdienas darbos. Gūto pieredzi studente ir veiksmīgi sākusi pielietot ikdienas studiju procesā, gatavojot zinātnisko rakstu, kas tuvākā laikā tiks iesniegts zinātniskā žurnāla publicēšanai.

Prezentējot rezultātus, tika diskutēts par vairākām niansēm un aspektiem ar Norvēģijas sadarbības partneriem. Tas viennozīmīgi veicināja interesi un vēlēšanos turpināt pētījumus. Tādā veidā Kristīne Majore meklēs jaunus finanšu instrumentus, projektu uzsaukumus, lai turpināt padziļinātu piena īpašību izpēti.

Kontaktinformācija par pētījumu: kristine.majore@lbtu.lv un ilze.vike@lbtu.lv.

Projektā "Govs un kazas piena antimikrobiālo īpašību izpēte Latvijā un Norvēģijā" tiek veikts pētījums par piena antimikrobiālajām īpašībām. Pētījums tiek veikts atbalsta programmas "Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu (EEZ/N) programmas "Pētniecība un izglītība"" ietvaros. Projekta kopējas izmaksas ir 19 725 eiro. Tā īstenošana sākta 2021. gada 1. septembrī un noslēgsies 2023. gada 1. septembrī.

Pievienots 13/10/2023