Latvijas lauksaimniekiem izstrādā e-servisu siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai
21. gadsimts Latvijā un pasaulē ir atnesis būtiskus izaicinājumus, kas cieši saistīti ar klimata un vides pārmaiņām, ietekmējot gan mūsu, gan arī nākamo paaudžu dzīves kvalitāti. Kā viens no svarīgākajiem faktoriem klimatu pārmaiņu kontekstā tiek minēta siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) ietekme uz apkārtējo vidi un nepieciešamība to samazināt, kas prasīs būtiskas izmaiņas lauksaimniecības sektorā. Lai atbalstītu lauksaimniekus, pētnieki Jelgavā sākuši izstrādāt instrumentu, kas palīdzētu noteikt saimniecībā radīto SEG emisiju daudzumu.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte ar sadarbības partneriem - SCE Epiim Latvijas filiāli "Jaunpils pienotava", Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju, SIA "Pampāļi", Z/S "Putriņas", SIA "IRGK Serviss", Z/S "Vilciņi", Z/S "Vega", SIA "Forest Fox" un BDR "Zemnieku saeima" - aizsākuši projektu, kā mērķis ir izstrādāt tiešsaistes e-servisu Latvijas lauksaimniekiem SEG emisiju noteikšanai viņu saražotajai produkcijai divos lielākajos lauksaimniecības sektoros – piena lopkopībā un graudkopībā. Šis tiešsaistes e-serviss būs publiski pieejams ikvienam interesentam speciāli tam izveidotā interneta mājaslapā.
Lai arī lauksaimniekiem jau ir pieejamai vairāki mērīšanas rīki – kalkulatori (AgReCalc, Cool Farm Tool, Salagro & Dia'terre, CAP'2ER un Carbon Navigator), tomēr to izmantošana rada vairākus sarežģījumus, kā, piemēram, prasa daudz laika, grūtības izpildīt un nenodrošina augstu precizitāti, turklāt aprēķinātie rezultāti būtiski atšķiras dažādos kalkulatoros, kas rada šaubas par pieejamo datu ticamību.
Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošais pētnieks Aleksejs Nipers stāsta: "Galvenokārt e-serviss ļaus vienkāršot SEG emisiju aprēķinu procesu lauksaimniekiem un samazināt administratīvo slogu, kas paredz - automātisku aizpildīšanu, iespēju koriģēt aprēķinus, minimālu laika patēriņu un augstu ticamību. Tāpat tas nodrošinās samazinātas izmaksas SEG emisiju aprēķiniem (gan lauksaimnieku izmaksas, gan nākotnē potenciāli arī valsts atbalstu šādu aprēķinu finansēšanai) un palielinās aprēķinu precizitāti, saskaņojot metodoloģiju ar SEG emisiju aprēķiniem valsts līmenī. Ne mazāk svarīgi, ka tiks palielināta SEG emisiju aprēķinu ticamība, nodrošinot aprēķinu vajadzībām ievadīto datu atbilstību valsts reģistru datiem."
E–serviss izmantos datus no valsts reģistru datubāzēm – Lauku atbalsta dienesta (LAD), Lauksaimniecības datu centra (LDC), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD), Valsts meža dienesta (VMD) un Valsts zemes dienesta (VZD), kas nodrošinās esošās informācijas pieejamību saimniecību līmenī, tādējādi maksimāli tiks vienkāršots un automatizēts SEG emisiju aprēķinu process lauksaimniekiem un vienlaikus palielināta arī aprēķinu ticamība.
Projekta īstenošanas laikā notiks SEG aprēķinu algoritmu izstrāde, administratīvo datu iegūšana, papildus datu iegūšana - algoritmu izstrāde katra lauksaimnieka ražošanas tehnoloģijas prognozēšanai, ērtas un saprotamas saskarnes izstrāde papildus datu iegūšanai no lauksaimniekiem, kā arī no lauksaimniekiem pieprasāmās informācijas moduļu izstrāde, kas tiks maksimāli vienkāršota. Projekta noslēgumā plānota lietotnes izstrāde, ietverot e-servisa dizaina izstrādi un lietojamības testēšanu, prototipa un pilna mēroga risinājuma izstrādi un e-servisa testēšanu.
Kontaktinformācija par pētījumu: aleksejs.nipers@lbtu.lv un ilze.vike@lbtu.lv.
Projekts "Tiešsaistes e-serviss siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju noteikšanai saimniecību līmenī piena lopkopībā un graudkopībā Latvijā" (Nr. 22-00-A01612-000003) tiek īstenots projekts Latvijas Lauku attīstības programma 2014. - 2020. gadam pasākuma 16. "Sadarbība" 16.1 apakšpasākuma: "Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai" (Nr. 22-00-A01612-000002). Projekta uzsākts 2022. gada 1. augustā un tiks realizēts līdz 2025. gada 31. maijam, tā kopējais finansējums ir 410 200,00 eiro. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
