Jānis Vanags – sociologs, kurš rūpējas par Latvijas valsts aizsardzības spēju stiprināšanu

Absolvents uzaudzis Gulbenes pusē, bet šobrīd par savu mājvietu sauc Līgatnes pagastu, kas atrodas gleznainajā Cēsu novadā. Sākumskolas gaitas uzsāka Balvu novada lauku skolā, Rekovas ciemā. 3. klasē pārcēlās uz Gulbenes pusi un līdz pamatskolas absolvēšanai mācījās Stāķu pamatskolā, taču jau pēc tam vidusskolas gaitas turpināja Gulbenē. Par skolas laika atmiņām Jānis stāsta: "Atklāti sakot, pamatskolā un vidusskolā man mācīties skolas solā īpaši nepatika un apkārtējā lokā neatradās cilvēks, kurš varētu manī raisīt motivāciju nopietni pievērsties formālai izglītībai. Tādēļ tas laiks asociējas mazāk ar mācībām, bet vairāk ar dažādām palaidnībām, ko ar šodienas saprašanu rūgti nožēloju, jo apzinos, ka vispārējās izglītības apguves posmā esmu sevi pamatīgi apdalījis."

Jau skolas laikā viņam patikuši mācību priekšmeti, kas saistīti ar cilvēka radīto pasauli – vēsture, sociālās zinības, literatūra, ekonomika, kultūrvēsture un ģeogrāfija. "Šie priekšmeti padevās salīdzinoši viegli, jo man ir dabīga interese par cilvēku dzīves aspektiem. Rezultātā es pašrocīgi ieguvu diezgan daudz informācijas, kas "saslēdzās" ar šāda tipa mācību priekšmetiem ārpus mācību ietvarā paredzētā satura. Lai arī manas atzīmes ne vienmēr bija labas, jo, jāatzīst, ka biju slinks skolnieks attiecībā uz obligātā mācību satura standarta apgūšanu, bet šo priekšmetu būtību izpratu dabiski un ar loģiku. Ar ārpus obligātā mācību satura iegūtajām zināšanām pietika, lai kompensētu neizdarības obligātā satura apgūšanā," stāsta Jānis.

Studijas Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē Jānis uzsācis 30 gadu vecumā, līdz ar to zinājis, ko vēlas sasniegt izglītības ceļā. "Uzsākt studijas LLU studiju programmā "Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija" bija apzināts lēmums. Tieši šī programma ietver saturu, kas man ir saistošs, un zināju, ka varēšu studēt ar labpatiku. Mani interesēja visas studiju saturā iekļautās tēmas – socioloģija, sociālā psiholoģija, filozofijas vēsture, ekonomikas pamati un citas. Socioloģijas studijas sniedza atbildes uz daudziem man interesējošajiem jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības funkcionēšanas aspektiem," atklāj absolvents.

Lai iegūtu augstākās izglītības diplomu, Jānis savā noslēguma darbā rakstīja par reemigrantu integrācijas atbalsta praksēm Latvijas pašvaldībās un darba rakstīšana veicies raiti, jo jau sākuma stadijā bijusi skaidra shēma. Par tēmas izvēli viņš stāsta: "Tēmu izvēlējos gan saistībā ar personīgo pieredzi, gan valstī esošo objektīvo situāciju. Daudzi cilvēki Latviju pamet un pēc kāda laika mēģina atgriezties atpakaļ, bet, kā liecina pētījumi, aptuveni katrs trešais no reemigrantiem atkārtoti aizbrauc, līdz ar to iezīmējas reemigrantu integrācijas problemātika. Analizējot Diasporas likumu, pašvaldībām ir noteikta līdzatbildība reemigrācijas atbalstīšanā un veicināšanā, bet informācija par pašvaldību aktivitātēm šajā kontekstā bija skopa, tādēļ izlēmu pētīt, ko pašvaldības kā institūcijas dara, lai sekmētu reemigrantu iekļaušanos jeb integrēšanos savās teritorijās. Atklājās, ka pašvaldības reemigrācijas atbalstīšanā un veicināšanā faktiski aktīvā formā neiesaistās, turklāt faktiski reemigrācijas veicināšanā un atbalstīšanā arī valsts līmenī maz kas tiek darīts."

Kopumā studiju laiks Jānim bija mērķtiecības, gribasspēka un motivācijas pilns darbs, kas nav bijis viegli, jo viņš apvienoja gan studijas, gan ģimenes dzīvi.  Atceroties studiju sākumu, Jānim visvairāk atmiņā palicis pirmais semestris, jo izjutis satraukumu par spējām "pievarēt" studiju procesu līdz galam. Pirmo semestri viņš raksturo: "Savu spēju pašapzināšanās un cīņa ar paškritiku, kas pirms studiju uzsākšanas radīja šaubas.  Vai man, kurš pamatskolā un vidusskolā mācībām pievērsās nelabprāt, izdosies atrast motivāciju un enerģiju pabeigt veiksmīgi studijas. Tas sākuma posmā nebija pašsaprotami, ņemot vērā virkni saistību, kas 30 gadīgam cilvēkam ar ģimeni, kurā aug bērni, ir aktuālas. Taču jāatzīst, ka pirmā semestra eksāmenos saņēmu augstu pasniedzēju novērtējumu, kas manī radīja pārliecību par savām spējām un savā veidā kalpoja kā latiņa turpmākajiem semestriem."

Uzsākot studijas, Jānis izcilības jeb "sarkano" diplomu nebija uzstādījis kā galveno mērķi, bet, pateicoties ģimenes atbalstam, jūnijā kļuva par šī diploma īpašnieku. "Mana panākumu atslēga viennozīmīgi ir ģimenes atbalsts. Mans galvenais balsts visā studiju procesā bija mana mīļotā sieva Kristīne, kura atbalstīja mani visā procesā, jo īpaši sesiju laikos. Kristīne man ļāva pilnvērtīgi fokusēties pārbaudījumiem. Bez viņas sapratnes un atbalsta man nebūtu izdevies iesniegt darbus, kā arī sagatavoties pārbaudījumiem tik augstā līmenī, par to esmu pilnīgi pārliecināts. Protams, arī bērni, kuri mūsu ģimenē ir trīs, ir pelnījuši daļu no maniem panākumu lauriem, jo viņi - Gabriela, Leo un Elīza - bija saprotoši, kad man nācās studiju dēļ pārcelt kādu kopīgo aktivitāti. Un, protams, panākumu neatņemama sastāvdaļa - darīt to, kas patīk, un vizualizēt mērķi, lai ir skaidra sapratne, kādēļ es to daru," ar gandarījumu stāsta absolvents. Tāpat Jānis, uzrādot augstos sasniegumus, studiju laikā ieguva valsts finansēto stipendiju.

Pašlaik Jānis strādā Jaunsardzes centrā un papildus ir dienestā Zemessardzes 27. kājnieku bataljona 2. rotā. Viņa tuvākie plāni ir cieši saistīti ar valsts aizsardzības jomu un savu zināšanu, kā arī kompetenču izmantošanu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. "Studējot LLU, izmantoju iespēju un Zemessardzē pieteicos studentu militārās apmācības programmā, kura paredz iespēju studentiem, izejot visus programmas posmus, kļūt par Zemessardzes vada komandieri – šobrīd šis ir viens no virzieniem, kurā plānoju pakāpeniski virzīties Zemessardzes jomā. Savukārt Jaunsardzes kontekstā pārredzamo savas dzīves laika posmu sasaistu ar ieguldīšanos jauniešu praktiskā un teorētiskā sagatavošanā, lai sagatavotu gan nestandarta, gan arī ikdienišķām situācijām, kurās ne vienmēr visi zina, kā rīkoties," stāsta Jānis. Viņš arī piebilst, "ka līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir skaidri iezīmējusies vērtība gan Zemessardzei, gan Jaunsardzei – abas šīs organizācijas ir balsts Latvijas drošībai un man ir gods līdzdarboties gan vienā, gan otrā." Turklāt Jānis ikvienu aicina pievienoties vai nu Zemessardzei, vai Jaunsardzei, jo šīs organizācijas piedāvā jēgpilnu laika pavadīšanu.

Par saviem nākotnes plāniem viņš stāsta: "No 2024. gada visās vidusskolu programmās būs iekļauta Valsts aizsardzības mācība un man kā Jaunsardzes darbiniekam, lai šo priekšmetu varētu pasniegt vidusskolās, ir nepieciešams iegūt augstāko izglītību pedagoģijā, tādēļ turpmāko studiju kontekstā esmu veicis izpēti maģistra līmeņa studiju programmām. Protams, bez dienesta Zemessardzē, darba Jaunsardzē un turpmākajām maģistra līmeņa studijām, man ir ģimene, kurā aug trīs bērni, kuriem ir pati nozīmīgāka vieta manos nākotnes plānos."