Konferencē diskutē par bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi un vērtībām

Attēla autors: No LLU arhīva

Lai diskutētu par izaicinājumiem lauksaimniecībā un ziņotu par jaunāko pētījumu rezultātiem, februāra izskaņā aizvadīta ikgadējā LLU Lauksaimniecības fakultātes konference "Līdzsvarota lauksaimniecība", kas šoreiz tiešsaistē pulcējās vairāk nekā 300 dalībniekus – zinātniekus, studentus, valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus. Referenti dalījās ar savu redzējumu par bioloģisku lauksaimniecību, tās nozīmi, kā arī nākotnes izaicinājumiem Latvijā un Eiropā.

"Zinātnieku pētījumi ļauj mums objektīvi un datos balstīti saskatīt izaicinājumus dažādās jomās, bet piedāvātie risinājumi sniedz iespējas ne tikai tos pārvarēt, bet arī sekmēt Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstību un izaugsmi. Šodien īpaši svarīgi vērst uzmanību uz jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Zaļā kursa ieviešanu un Latvijas lauksaimniecības izaicinājumiem šajā pārmaiņu laikā. Eiropas Zaļā kursa pamatmērķis ir klimata neitralitāte, kas vienlaikus paredz arī pārreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, nosakot ambiciozus mērķus vairākās lauksaimniecības ražošanu ietekmējošās jomās. Piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības paplašināšanu un tās sekmēšanu, kā arī SEG un amonjaka emisiju samazināšanu. Nav nekādu šaubu, ka arī lauksaimniecības nozarē, tāpat kā citām tautsaimniecības nozarēm, būs jāsniedz savs ieguldījums klimata pārmaiņu samazināšanā," atklājot konferenci, atzīmē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Turpinājumā dalībniekus par bioloģiskās daudzveidības nozīmi lopkopības attīstībā un valsts politikas lomu tajā prezentēja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja Gita Jansone. Viņa akcentēja, ka valsts un Eiropas Savienība ir iezīmējusi "lielo rāmi", kas nosaka šķirnes daudzveidības saglabāšanu, šķirnes dzīvnieku selekciju un vietējo šķirņu saglabāšanu.

"Šķirņu daudzveidībai lopkopībā ir liela nozīme gan klimata pārmaiņu mazināšanā, gan produkcijas ražošanā. Saražotās produkcijas apjomu un kvalitāti ietekmē atbilstošās šķirnes dzīvnieku izvēle. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts (maksājumi par dzīvnieku) šķirņu saglabāšanas ietvarā nav noteicošais faktors, kā arī kooperācija un virzība kopējā mērķa sasniegšanai nodrošina ilgtspējīgas lopkopības attīstības iespējas gan šķirņu saglabāšanas / uzlabošanas, gan produktu ražošanas etapos," tā G. Jansone.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis sniedza informāciju par bioloģisko lauksaimniecību Latvijā un Eiropā, akcentējot bioloģiskās lopkopības, graudkopības, augļkopības, biškopības un dārzeņkopības nozaru attīstību. Asociācija izstrādājusi nozares virsmērķus, paredzot, ka 2030. gadā bioloģiski sertificēti būs 30% no lauksaimniecības zemes, kas aptuveni ir 60 000 hektāri un 30% būs bioloģiskā pārtika zaļajā publiskajā iepirkumā. 

"Bioloģiskā lauksaimniecībā 80% no saimniecībām nodarbojas ar lopkopību un dominējošā nozare ir piena lopkopība (2218 piena ražošanas saimniecību). Turklāt pēdējos gados arvien vairāk palielinās gaļas liellopu audzētāju skaits (760). Otra nozare, kas pēdējos gados sākusi strauji attīstīties, ir bioloģiskā graudkopība – auzas 29 550 hektāri, griķi 10485 hektāri, vasaras kvieši 5626 hektāri, ziemas kvieši 7321 hektāri un rudzi 5200 hektāri. Kopumā ar bioloģisko graudkopību nodarbojas 4094 augkopības uzņēmumi, kas ir 93% no visām saimniecībām. Tāpat arī bioloģiskā augļkopība ir attīstījusies un līderu vidū - upenes 1291 hektārs, smiltsērkšķi 569 hektāri un ābeles 502 hektāri," stāsta G. Norkārklis.

Ar analīzi par esošo situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā dalījās Latvijas Bioloģiskās Lauksaimniecības asociācija un Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas programmas vadītāja Laila Pluce no sertifikācijas institūcijas Vides kvalitāte. 2021. gadā noņemts tika 231 paraugs laboratorisko izmeklējumu veikšanai, no tiem augkopības produktiem – 131 paraugs, lopkopības produktiem – 29 paraugi, biškopības produktiem – 50 paraugi un pārstrādātos produktos – 21 paraugs.

"Visbiežāk tika konstatēti pārkāpumi augkopības prasību neievērošanā – nav ievēroti sēklas materiāla izmantošanas nosacījumi, atbilstoša augu maiņa un nepilnīgi uzskaites materiāli. Tāpat arī lopkopības jomā bez atļaujas tika iepirkti konvencionāli dzīvnieki un neatbilstoša dzīvnieku labturība, bet biškopības jomā – neatbilstoša bišu dravas atrašanās vieta un neatļautu vielu klātbūtne produktos," atklāj L. Pluce. Viņa arī secinājusi, ka pastāv vispārējo zināšanu trūkums par zinātniski pamatotu un praktiskā pieredzē sakņotu augkopības metožu izmantošanu un dzīvnieku labturības prasību ievērošanu uzņēmumos, kā arī atbildīgo personu izpratnes trūkums par likumdošanas prasībām ar lauksaimniecību saistītās jomās.

Savukārt biedrības "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs uzdeva retorisku jautājumu "Ko mēs domājam par lauksaimniecību?". Viņš prezentēja savu veikto pētījumu, kurā apkopoja informāciju par nozares ekonomisko un vides svarīgumu, dažādu nozaru (augkopība / lopkopība) prakšu vērtējumu, vēlamajiem lauksaimniecības attīstības virzieniem Latvijā, kā arī aktuālākajām problēmām laukos.

Viņš konferences dalībniekus iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem, stāstot, ka sabiedrība (89,1%) ir pārliecināta, ka lauksaimniecības nozarei ir liela loma Latvijas ekonomikā un eksportā, 73,2% sabiedrības uzskata, ka Latvijas lauksaimniecība (ūdeņiem, augsnei, gaisam, dzīvniekiem un cilvēkiem) ir "zaļa" jeb dabai draudzīga, bet 50,4% neatbalsta augu aizsardzības līdzekļu (tai skaitā pesticīdu) lietošanu lauksaimniecībā, lai augus aizsargātu no kaitēkļiem, slimībām un nezālēm. Uz jautājumu, kā vēlamies lauksaimniecību attīstīt nākotnē, respondenti atbild, ka 57% nebūtu gatavi iegādāties augu valsts produktus, kas iegūti no šķirnēm, kas ir veidotas sekcijā augus ģenētiski modificējot (ĢMO), ja tādā veidā lauksaimniekiem būtu iespējams būtiski samazināt pesticīdu izmantošanu augu aizsardzībai no kaitēkļiem un slimībām, 54,5% ir pārliecināti, ka senās metodes izmantošanu lauksaimniecībā jābalansē ar dažādas formas saimniekošanas veidiem un 20,9% ir par "sentēvu" metodēm bāzētu, ekstensīvu lauksaimniecību.

Konferences plenārsēdes un sekciju ieraksti ikvienam interesentam pieejami LLU Youtube kanālā:

Konference "Līdzsvarota lauksaimniecība" tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Agronomu biedrību un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju. Tās lieldraugs un atbalstītājs vairāku gadu garumā ir SIA "Scandagra". Šogad konference norisinājusies jau devīto reizi.

Fotogrāfijai ir ilustratīva nozīme (www.pexels.com)

Pievienots 28/02/2022