LLU pētnieki izstrādā vadlīnijas antibiotiku brīvas cūkkopības attīstībai

Šķiet 21. gadsimta lielā cīņa, bez klimata pārmaiņām un citiem apdraudējumiem, ir arī antimikrobiālās rezistences mazināšana, kurai par pamatu ir apdomīga antibiotiku lietošana vai pilnīga atteikšanās no antibiotiku lietošanas. Lai gan antibiotikas virknē bakteriālu infekciju ir nepieciešamas dzīvnieku un cilvēku ārstēšanai, to efektivitāte pēdējo 40 gadu laikā ir būtiski samazinājusies, galvenokārt, baktēriju adaptācijas dēļ un bieži vien arī ļoti neapdomīgas antibiotiku lietošanas dēļ.

Mūsdienās, pieaugot baktēriju rezistencei (izturībai) pret antibiotikām, arvien aktuālāks temats kļūs antibiotiku brīva dzīvnieku audzēšana, jo gan ražotāji, gan patērētāji arvien vairāk uztraucas par antibiotiku ietekmi uz dzīvnieku labturību un gala produkciju. Putnkopības nozare sper straujus soļus antibiotiku lietošanas samazināšanai vai izskaušanai, un pasaulē cūkgaļas ražotāji arvien vairāk virzās līdzīgā virzienā. Ļoti iespējams, ka patērētāji drīz pievērsīs uzmanību cūkkopības nozarei ar tādu pašu vērību un cerībām kā mājputnu nozarei.

Antibiotiku brīva cūkkopība ir iespējama, lai gan atsevišķos jautājumos tā ir strīdīga, bet daži ražotāji pasaulē un Latvijā ir spējuši pierādīt, ka to var veiksmīgi izdarīt, nemazinot labturību un dzīvnieku veselību.

Galvenās problēmas, ar ko saskaras cūkaudzētāji, kas izvēlas antibiotiku brīvu cūkkopību, ir diareja (caureja), kam par iemeslu var būt vairāki faktori: gan virusālas un bakteriālas infekcijas, gan abu šo infekciju kombinācijas un arī atsevišķas parazitāras invāzijas.

Pasaulē izplatītākās virusālās infekcijas, kas skar gremošanas sistēmu un raksturojas ar akūtu gastroenterītu, ir rotavīrusa infekcija, kas sivēnus parasti skar jau pirmajās dzīves nedēļās, vai arī koronavīrusa infekcijas (Epidēmiskā diareja un Transmisīvais gastroenterīts), kuras klīniskās pazīmes ir plašākas, un vecums, kurā var novērot simptomus, ir plašs. Paralēli iepriekšminētajiem ierosinātājiem ir arī sekojošas bakteriālās infekcijas, kas izraisa diareju industriālajā cūkkopībā: Kolibakterioze (Escherichia coli enteropatogēnie celmi), Salmonelloze, Clostridium difficile infekcija, Clostridium perfringens enterotoksēmija, cūku dizentērija (Brachyspira hyodysenteriae), cūku proliferatīvais ileīts (Lawsonia intracellularis) u.c.

Otrs faktors, kas attur cūkaudzētājus mainīt saimniekošanas modeli, ir barības un ūdens uzņemšanas samazināšanās un līdz ar to dzīvsvara pieauguma kritums.

Pētījumos pierādīts, ka, regulāri izbarojot cūkām antibiotikas, ir iespējams panākt dzīvsvara pieaugumu, jo palielinās barības un ūdens uzņemšana un paaugstinās barības konversija. Par iemeslu tam visticamākais kalpo ciešā dzīvnieka un tā gremošanas kanāla mikrobioma (baktērijas, mikroskopiskās sēnes, vīrusi, vienšūņi u.c. gremošanas kanāla iemītnieki) mijiedarbība. Zinātnieki konstatējuši, ka, piemēram, Lactobacillus spp. skaita samazināšanās tievajās zarnās, kam par pamatu var būt antibiotiku izbarošana dzīvniekiem, ir cieši saistīta ar tauku uzsūkšanos žultsskābes ietekmē, bet normālos apstākļos, pie liela Lactobacillus spp. skaita, šo baktēriju radītie fermenti mazina žults aktivitāti, kas attiecīgi mazina dzīvsvara pieaugumu. Līdzīgu ietekmi novēro arī  virknei citu baktēriju, kas veicina žults sāļu hidrolīzes aktvitāti, piemēram, pie liela Clostridium perfringens skaita zarnās. Svara pieaugums, galvenokārt, ir saistāms ar tauku uzkrāšanos. Jāatzīmē, ka pārlieku liela zarnu kanāla mikrobiomoma samazināšana, būtiski samazina arī dzīvsvara pieaugumu un pat var izraisīt svara samazināšanos.

Lai novirzītu ganāmpulku no tradicionālās antibiotiku lietošanas ceļa, ir nepieciešama stratēģiska plānošana un dažādu aizsargājošu pasākumu īstenošana, lai samazinātu šīs pārejas posma iespējamo ietekmi uz dzīvnieku labturību un produktivitāti. Pārejas laikā, visticamāk, radīsies jaunas izmaksas, kas ilgtermiņā nesīs augļus gan saimniecības līmenī, gan sabiedrībai kopumā.

Pieejami daži veidi, kā var risināt jautājumus par antibiotiku lietošanas samazināšanu vai pilnīgu atteikšanos no antibiotikām. Pierādījumi liecina, ka antibiotiku brīvā cūkkopībā audzētas cūkas var būt ne tikai mazāk uzņēmīgas pret dažādām infekcijām, bet var saniegt to pašu dzīvsvara pieaugumu kā konvencionālajā cūkkopībā, ja cūku diētai pievieno dažas dabiskas barības piedevas. Galvenās jomas, kurām jāpievērš uzmanība antibiotiku brīvā cūkkopībā, ir biodrošība, imunizācija un uzturs.

Vadlīnijas ar detalizētāku informāciju par antibiotiku brīvu cūkkopību tiks publicētas projekta “Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem” noslēgumā un būs pieejamas ikvienam interesentam. Projekta īstenošanā vadošais partneris kooperatīvā sabiedrība “Latvijas Cūku audzētāju asociācija” iesaistījis 10 sadarbības partnerus: SIA “Cūku ciltsdarba centrs”, SIA “Agrosels”, Agroresursu un ekonomikas institūtu, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, biedrību “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”, SIA “Ulbroka”, SIA “Ecoland Latvia”, ZS Jurkas, SIA “SKAI Baltija” un SIA PF “Vecauce”. LLU Lauksaimniecības un Veterinārmedicīnas fakultātes zinātnieku uzdevums projektā ir veikt gaļas kvalitātes pētījumus bioloģiski audzētas un no antibiotikām brīvas cūkgaļas virzīšanai tirgū.

Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma „Atbalsts Eiropas Inovācija partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ietvaros.