LLU – vieta, kur satiec savu nākotni

Iepazīstas pandēmijas "pauzē"

Laura studē Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē (ESAF) ceturtajā kursā studiju programmā "Komercdarbība un uzņēmuma vadība", bet Valters nesen kā absolvējis maģistra studiju programmu "Informācijas tehnoloģijas" Informācijas tehnoloģiju fakultātē. Taču, atskatoties nesenā pagātnē, 2020. gads viņu dzīvē bija izšķirošs. Bija pandēmijas sākums, Laurai personīgajā dzīvē norisinājās pārmaiņas, jauniete nupat kā bija ieguvusi Jāņa Čakstes stipendiju un nolēma aktīvāk iesaistīties fakultātes studējošo pašpārvaldē.

Ideja par dalību fakultātes studējošo pašpārvaldē bija jau no pirmajām dienām, ierodoties LLU. Meitene augstskolu iepazina, iesaistoties LLU organizētajā akcijā "Skolēns – studenta sekotājs", kuras laikā "sekoja" studentei Ļizai, kas bija aktīva studējošo pašpārvaldē. Atnākot studēt, viņa Lauru visu laiku mudināja iesaistīties ārpusstudiju aktivitātēs. "Pirmajā kursā mazliet baidījos pretendēt uz kādu amatu studējošo pašpārvaldē. Darbojos Lielisko līgā, braukāju pa skolām, izglītības izstādēm, kas man ļoti patika, bet sapratu, ka gribu darīt kaut ko vairāk, iekšējais nemiers dīdīja," viņa atceras. ESAF studējošo pašpārvaldē viņa ik pa laikam iesaistījās kā mazais rūķītis – izpalīgs. "Ar savu škodiņu braukāju apkārt un palīdzēju nogādāt dažādas lietas no fakultātes uz pili, līdz nolēmu iesaistīties visā pamatīgāk," viņa atklāj. Šķiet, tas bija liktenīgs solis, jo saveda Lauru kopā ar Valteru. "Tikko biju kļuvusi par kultūras virziena vadītāju ESAF studējošo pašpārvaldē, un ar valdes meitenēm plānojām organizēt pirmkursnieku iesvētības. Nolēmām pirmo reizi pasākumu organizēt studentu korporācijas "Ventonia" telpās, jo gribējās kaut ko atšķirīgu no iepriekšējiem gadiem. Turklāt biju dzirdējusi, ka studentu un studenšu korporācijām grūti piesaistīt jaunus biedrus, tāpēc izdomāju, ka varētu būt savstarpējs labums no mūsu sadarbības. Sazinājos ar Valteru, un viņš piekrita mūsu plānam. Tā nu viens solis un mūsu ceļi krustojās," atceras Laura. Var teikt, ka tikšanās notika pandēmijas "pauzē", jo rudens sākumā daudzas vietas bija slēgtas, pastāvēja virkne ierobežojumu, bet oktobra otrā pusē uz neilgu laiku aktivitātes tika atļautas, līdz atkal viss aizgāja lokdaunā.

Viens otru iepazīst caur pilsētām un apskates vietām

Tiesa, jauniešu ceļi netiešā veidā bija krustojušies arī pirms tam. Valters jau iepriekš bija pamanījis Lauru piedalāmies dažādos LLU pasākumos – vairākās Atvērto durvju dienu tiešraidēs, iespējams, Azemitologā, tolaik žūrijā vērtējot pirmā kursa priekšnesumus. Taču, tiekoties klātienē, sarunas aizvijās ciešāk, un abi atklāja kopīgas intereses.

Jautāti, kas abiem radīja “klikšķi” jeb iepatikās otrā, Laura atzīst, ka tās bija Valtera komunikācijas spējas. "Tad es mazliet paspiegoju sociālajos tīklos un uzzināju, ka Valters ir ne tikai aktīvs studentu korporācijas biedrs, bet dzied arī Žorža Siksnas Tirkīza ansamblī. Viss viņa izturēšanās veids piešķīla to dzirkstelīti,” atzīst meitene. Lai gan viņa Valteru raksturo kā ļoti komunikablu, viņš pats uzskata, ka ir klusas dabas. “Bet satiekot Lauru, man patika ar viņu komunicēt, izvērtās interesantas sarunas. Tās pašas pirmās veidojās varbūt nedaudz kautrīgi, bet tā palēnām mums tas kontakts izveidojās ciešāks. Tad sākās kopīgi izbraucieni, ekskursijas – uz Ložmetējkalnu, kur bija mūsu pirmais randiņš, pēc tam Dobele, Liepāja, Lietuva, delfinārijs Klaipēdā. Var teikt, ka mēs iepazinām viens otru caur pilsētām, jo no vienas puses apskatījām kādu vietu, un no otras puses – stāstījām, kas katram ar šo vietu saistās," stāsta Valters.

Pavisam nesen Valters sagādāja Laurai pārsteigumu, uzdāvinot biļetes uz Sicīliju, jo nolēma, ka jāaizved meiteni izvēdināt galvu pirms bakalaura darba rakstīšanas. "Tas bija viens zvans: "Mēs  18. janvārī lidojam uz Itāliju!" Es saku: "Pagaidi, tas taču ir sesijas laiks!" Bet Valters mierīgi atbild: "Nu sesiju vari pakārtot, tev jau ceturtais kurss!"" viņa smejas.

Vajag aktīvu cilvēku? Mums ir Laura! Vajag uzdziedāt? Mums ir Valters!

Lauras enerģiskumu un mērķtiecību, šķiet, ir novērtējuši visi Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē. "Mācībspēki reizēm smejas: "Komunikācijas un mārketinga centrs saka, ka no ESAF vajag cilvēku uz Atvērto durvju dienām! Aha, mums ir Laura!". Iepazīstoties ar Valteru, viņa apsvēra domu par iesaistīšanos studenšu korporācijā. "Facebooks lasīja manas domas, regulāri parādījās ziņas no studenšu korporācijas "Varavīksne". Domāju pamēģināt, bet, apsverot visu, sapratu, ka ārpus studiju aktivitāšu jau tā ir daudz," viņa stāsta.

No viņas ne soli neatpaliek Valters, kam piemīt talanti dažādās jomas – aktīvi darbojas studentu korporācijā "Ventonia", dzied divos ansambļos – Dobeles Vācu kultūras biedrībā un Žorža Siksnas vadītajā Tirkīza ansamblī. "Un tad vēl draugi reizēm pajautā: "Valter, vai tu nevarētu atnākt vēl uz kori izpalīdzēt, mums pietrūkst basa balss. Vienos Dziesmu un deju svētkos piedalījos četros kolektīvos – divos ansambļos, korī un deju kolektīvā," viņš atceras. Kā abiem izdodas atrast balansu visās aktivitātēs un savstarpējās attiecībās? "Sākumā Valteram bija tā grūtāk. Teicu, ka visu tu nepaspēsi izdarīt, sadali prioritātes. Es jau pati arī esmu tāds cilvēks, kurš nespēj pateikt "nē"", saka Laura. Viņa atzīst, ka sākumā gāja kā "pa kalniem", bet tagad ir izveidojies komandas darbs. "Nu, jā, atkal var teikt paldies Covidam, jo mazliet iedeva atslodzi. Pretējā gadījumā pasākumu būtu vairāk un visu sabalansēt būtu vēl grūtāk," atzīst Valters. "Turklāt, ja nebūtu Covids, diez vai mēs vispār būtu satikušies, jo mēs, visticamāk, izvēlētos pirmkursnieku iesvētības rīkot viesu namā, kur ir nakšņošanas iespējas," piebilst Laura.

Ārpusstudiju aktivitātes veicina personības izaugsmi un dod bonusa punktus jaunam startam

Dažas no ārpusstudiju aktivitātēm abiem nu kļuvušas kopīgas. "Tā kā Laura studē lauku tūrismu, tad iesaistīju viņu Dobeles Vācu kultūras biedrībā. Pagājušajā gadā bija lielisks projekts Dobeles novadā, kur Laura sniedza savas zināšanas, kā labāk vajadzētu organizēt darbus," atzinīgi izsakās Valters. Var teikt, ka Laura teoriju apgūst universitātē, bet biedrībā uzreiz iegūtās zināšanas pielieto praksē. Tā, piemēram, biedrībā kāda projekta ietvaros viņa organizēja orientēšanās sacensības un pirms tam "testa" versijā to veica ESAF dienās ar studentiem. "Tas bija liels izaicinājums, jo pandēmijas laikā bija jāievēro virkne dažādu ierobežojumu," viņa atceras. Vēlāk pasākuma organizēšana deva pievienoto vērtību arī studijām. "Kad studiju kursā prezentēju biznesa plānu un stāstīju par organizēto orientēšanās aktivitāti Dobeles Vācu kultūras biedrībā, pasniedzēja atzina ka ir bijusi tās ēkā un piedalījusies projektu vērtēšanā, kā rezultātā mums izvērtās plašākas diskusijas, un izveidojās ciešāka saikne visa semestra garumā," stāsta Laura. Tagad Dobeles Vācu kultūras biedrības projekts ir kļuvis par abu kopējo darbu un vaļasprieku.

Valters uzskata, ka ārpus studiju aktivitātes ļoti palīdz personības izaugsmē. "Visvairāk to sāku izjust, kad mācījos mūzikas skolā Dobelē. Tolaik biju vēl noslēgtāks cilvēks. Mūzikas skola sāka atraisīt mani, mācījos sevi pasniegt, un tas deva labāku starta pakāpienu dzīvē, nebaidījos izmēģināt jaunas lietas," viņš atzīst.

Abi novērojuši, ka daudzas lietas mācās arī viens no otra, kā rezultātā veidojas lieliska sadarbība. Valteram ļoti labi padodas svešvalodas, savukārt no Lauras puisis mācās pieeju dažādām lietām, piemēram, projektu vadībā. "Mēģinu sīkiem solīšiem iziet visam cauri, lai izprastu procesu, kā vajadzētu un kā nevajadzētu darīt. Bieži vien mums ir diskusijas par profesionālām lietām, kā un ko labāk darīt," abi stāsta. Viņi priecīgi piebilst, ka pagaidām visas diskusijas beigušās uz pozitīvas nots un nekas "traks" neesot noticis.

Pāris dziesmu un no Valtera kļūst par ģimenes Valčiņu

Jaunieši smejas, ka attaisno LLU saukli "izglītība ar pievienoto vērtību", jo abi ieguvuši ne tikai zināšanas un iespējas aktīvi darboties ārpus studiju  dzīvē, bet ir satikuši viens otru. Raksturojot Lauru, Valters saka: "Viņa ir ļoti enerģiska un mērķtiecīga, ja kaut ko ir ieplānojusi, tad izdarīs līdz galam. Augstu novērtēju Lauras mērķtiecību, ko cenšos no viņas mācīties. Laura ir arī ļoti mīļa, jauka un izpalīdzīga."  Par dzirdēto raksturojumu, Laura smejas: "Nu bija okey!" "Par Valteru... Viņš ir tāds kluss, mierīgs, nosvērts. Lai gan bija iekšējais stresiņš, kā mana ģimene viņu uzņems, viņš tajā ienāca ļoti vienkārši un dabiski, vecāki un brālis viņu uzreiz pieņēma. Likās, it kā viņš jau te gadiem būtu bijis, ļoti viegli spēja atrast ar visiem kopējo valodu. Ar attālākajiem radiem bija tā – pāris dziesmas un tad jau bija "Valterītis" un "Valčiņš"," Laura atceras. Lielākais pārbaudījums attiecībās bija ar Lauras taksenīti Pepi, par kuru viņa nebija pārliecināta, kā suns uzņems puisi. "Pirmajā reizē domāju – šausmas, ka tikai kaut kas nenotiek! Tagad reizēm liekas, ka viņa Valteru mīl vairāk nekā mani, jo, kad parādās Valters, tad kā surikātiņš lec uz divām ķepiņām, un gaisā virmo mīlestība," stāsta Laura.

Melitas miera osta – tagad ne tikai Lauras, bet arī Valtera nākotnes projekts

Šobrīd Laurai priekšā aktīvs bakalaura darba rakstīšanas process, bet Valters, kurš ir izgājis šim posmam, viņai ir liels atbalsts. Jauniete izstrādā bakalaura darbu par viesu nama izveidi Dobeles novadā, kuram jau ir skaidri zināms nosaukums – Melitas miera osta –, kas tapis par godu meitenes vecmāmiņai. "No vecmāmiņas esmu mantojusi labestīgumu, mīlestību un atsaucību. Viņa savulaik savu miera ostu pārdeva manis dēļ, tāpēc zināju, ka vēlos atdarīt viņai ar labu," stāsta Laura.

Par to, ka Laurai ir sapnis par viesu namu, šķiet, fakultātē nevienam nav noslēpums, jo vairāku studiju kursu ietvaros meitene šo ideju jau ir pētījusi un attīstījusi. Turklāt viņa domā tālāk pār bakalaura darba robežām, proti, ir iecere, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, ideju īstenot arī praksē. "Tas nu jau ir mūsu kopīgais projekts, kura īstenošanā varam izmanto katrs savas zināšanas, piemēram, Valtera IT prasmes, lai viss būtu modernāks un inovatīvāks. Mēs esam lielisks tandēms, roku rokā viens otru papildinām," ir pārliecināta Laura.

Studijas maģistrantūrā – solījums dekānei un derības ar Valteru

Pēc bakalaura grāda iegūšanas tālākais ceļš Laurai jau ir zināms. "Mums ar Valteru bija derības. Studējot maģistrantūrā, viņam bija mazā krīze, un es teicu, ja pabeigs studijas Informācijas tehnoloģiju fakultātē, tad es apsolos turpināt studijās maģistrantūrā. Protams, viņš to izdarīja, un man vairs citu variantu nav, jo godavārds ir dots un atpakaļceļa nav. Turklāt esmu svinīgi solījusies dekānei, ka turpināšu studijas maģistrantūrā un aktīvu darbu fakultātes ārpusstudiju dzīvē. Viņa teica – ja tu aiziesi uz citu universitāti, es tev braukšu pakaļ, vedīšu mājās! Tu taču esi esafietis, kur citur studēt tālāk, ja ne ESAFā," viņa stāsta. Lai šo mērķi sasniegtu, Laura turpina centīgi studēt pamatstudijās, lai iegūtu budžeta vietu maģistrantūrā. Viņa četru gadu laikā ir sevi pierādījusi un izaugusi, pēdējo semestri noslēdzot ar vidējo atzīmi 9,3, bet iepriekšējo – ar 9,5.

LLU – vieta, kur sapņi kļūst par realitāti

Atceroties labākos studiju mirkļus, Valters atzīst, ka tas bija Azemitologa pasākums, kurā tajā gadā uzvarēja Informācijas tehnoloģiju fakultāte. "Tās ir tādas paliekošas atmiņas – prieks, uzvara par pašu paveikto. Protams, atmiņā palikušas arī aktivitātes studentu korporācijā "Ventonia". Atceros, ka 1. septembrī uzrunāju visus pirmkursniekus no tribīnes," viņš stāsta. Klausoties Valtera stāstu, Laura iesaucas: “Tikko atklājās, ka mums ir vēl viena kopīga lieta – arī manā gadā mūsu fakultāte uzvarēja Azemitologa svētkos! Tās bija ļoti spilgtas emocijas! Toreiz arī tapa fakultātes himna," viņa stāsta. “Iespējams, jau tad es Lauru redzēju, bet vēl nepazinu,” viņš domīgi piebilst. Laura atzīst, ka būtiska viņas studiju daļa ir ESAF studējošo pašpārvalde. "ESAFā man patika jau no pirmās dienas, kad sāku studēt, bet, pateicoties pašpārvaldei, tās kļuva manas otrās mājas," viņa saka. Meitene arī atzīst, ka cilvēki, kurus šeit iepazinusi un ieguvusi, ir paliekošā vērtība. "LLU pasniedzēji ir kā savējie – visi ir tik komunikabli, smaidīgi, atsaucīgi. Liekas, ka gadu gadiem būtu jau zināmi. Dekāne nekad nevienam nepaiet garām, viņa vienmēr parunā, pasmaida, pasaka kādu labu vārdu. Tā atmosfēra ir fantastika, tāpēc, domājot par absolvēšanu, asariņa tek un tādēļ vien jāiet uz maģistrantūru, lai to procesu pagarinātu," viņa plāno.

Laura arī novērojusi, ka viņas studiju programmas absolventi bieži piepildījuši savus sapņus uzņēmējdarbībā. "Es ceru, ka arī mans sapnītis par viesu namu piepildīsies un pēc pāris gadiem varēšu nākt uz ESAF absolventu nedēļu un teikt, ka man ir viesu nams," viņa stāsta. "Un, protams, lielākais ieguvums, ka tieši šeit ir atrasts otrs cilvēciņš. Esmu dzirdējusi, ka diezgan daudz studentu ir atraduši viens otru LLU. Tā kā jā, LLU ir ne tikai zināšanu ieguves vieta, ne tikai tie sapņu piepildījums, bet arī mīlestība. Man LLU ir vieta, kur sapņi kļūst par realitāti," viņa atzīst, bet Valters papildina, sakot, ka “LLU ir vieta, kur satiec savu nākotni, un tu kļūsti par daļu no tās".