Iegūst doktora zinātnisko grādu par augu barības elementu reciklācijas izpēti enerģētiskajos zālaugos
28. decembrī LLU Lauksaimniecības fakultātē promocijas darbu "Augu barības elementu reciklācijas iespējas enerģētisko zālaugu plantācijās" aizstāvēja Sarmīte Rancāne (ORCID: https://orcid.org/0000-0002-5000-0469) un ieguva zinātnes doktora grādu lauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnēs, mežzinātnē.
Promocijas darba mērķis ir noskaidrot miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.) "Bamse" un auzeņairenes (×Festulolium pabulare) "Felina" audzēšanas iespējas enerģijas ieguvei, mēslošanā izmantojot bioenerģijas ražošanas blakusproduktus – fermentācijas atliekas jeb digestātu un koksnes pelnus, kā arī pētīt augu barības elementu atkārtotas izmantošanas iespējas sistēmā: augsne – augi – digestāts / pelni – augsne – augi.
"Fosilo enerģijas resursu izsmelšana, augošā slodze uz vidi un klimata pārmaiņas liek mainīt līdz šim pastāvošās metodes bioloģisko resursu izmantošanā, patēriņā, atkārtotā izmantošanā un utilizācijā. Fosilā kurināmā resursi ir ierobežoti, tie neatgriezeniski izsīkst, tādēļ esošie resursi jāizmanto pēc iespējas ilgtspējīgāk, jāpalielina atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars un jāveicina augu barības elementu reciklācija, t.sk., bioenerģijas ražošanas blakusproduktu atkārtota izmantošana. Bioenerģija ir dominējošais atjaunojamās enerģijas avots un, ņemot vērā politiskos mērķus, var sagaidīt, ka Eiropā palielināsies enerģijas ražošana no lauksaimniecības zemēs iegūtās augu biomasas. Latvijas agroklimatiskajos apstākļos perspektīva ir zālaugu, t.sk., miežabrāļa un auzeņairenes izmantošana enerģijas vajadzībām, ņemot vērā zālaugu produktīvo ilggadību, audzēšanas prasības un izmantošanas iespējas. ES zaļā kursa ietvaros ir sagatavots rīcības plāns, kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tas ietver resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru aprites ekonomiku, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un piesārņojuma samazināšanu. Līdz 2030. gadam paredzēts samazināt augu barības vielu zudumus par 50%, nodrošinot, ka nepasliktinās augsnes auglība. Minerālmēslu ražošanā tiek izmantots liels daudzums fosilās enerģijas, tādēļ jādara viss iespējamais, lai rastu iespējas minerālmēslos esošos augu barības elementus aizstāt ar atkritumproduktos esošajiem. Šajā kontekstā būtiski veicināt bioenerģijas ražošanas procesā radušos blakusproduktu – fermentācijas atlieku jeb digestāta un pelnu atgriešanu apritē," stāsta jaunā zinātniece.
Promocijas darbā tika izvērtēti digestātu un koksnes pelni kā enerģētisko zālaugu mēslošanas līdzekļi, noskaidrotas digestāta optimālās normas un izmantošanas režīms miežabrāļa mēslošanā, izpētīts slāpekļa, fosfora, kālija aprites cikls sistēmā: augsne – augi – digestāts / pelni – augsne – augi, savukārt noslēgumā veikts miežabrāļa un auzeņairenes mēslošanas ekonomiskais izvērtējums.
Promocijas darba zinātniskā vadītāji:
Profesors, Dr. habil. agr. Aldis Kārkliņš (ORCID: https://orcid.org/0000-0003-2281-5967)
Dr. silv. Dagnija Lazdiņa (ORCID: https://orcid.org/0000-0001-8280-3912)
Promocijas darba kopsavilkums pieejams LLU Fundamentālās bibliotēkas elektroniskajā datubāzē
Saskaņā ar vienošanos ar autoru pēc aizstāvēšanas promocijas darba pilnais teksts būs pieejams bibliotēkas repozitorijā ārpus LLU tīklā.
Promocijas darbam piešķirts DOI (Digital Object Identification) - 10.22616/lluthesis/2021.008
Īso metadatu aprakstu promocijas darbam var atrast Crossref vietnē.