Aiva no gandrīz "Bada spēlēm" pārbauda savu spēju robežas zemessardzē
"Cilvēki, kuri mani tikko iepazīst, nespēj noticēt, ka esmu medniece, kur nu vēl iztēloties, ka dienu zemessardzē," saka LLU trešā kursa studiju programmas "Mežzinātne" studente Aiva Žindule. Viņa spēj līdz pieciem rītā sēdēt ierakumos un ne reizi neieskatīties Facebook, jo zemessarga pienākumi to neatļauj. Draugi viņu salīdzina ar galveno varoni no filmas "Bada spēles", jo Aivas īpašumā ir četri ieroči, to skaitā ne tikai bise un pneimatiskie ieroči, bet arī arbalets. Šķiet, viņu ar filmas galveno personāžu vieno ne tikai aizraušanās ar ieročiem, bet arī vēlme pārbaudīt savu spēju robežas praksē.
No jaunsardzes iesoļo zemessardzē un slēpnī iztur līdz plkst. 5.00 rītā bez Facebook
Zemessardzē Aiva iestājās pirms četriem gadiem, 18 gadu vecumā, ar mērķi attīstīt sevī militārās prasmes, izturību un patriotismu, taču pirms tam jau pamatskolas laikā viņa bija guvusi iemaņas jaunsardzē. "Iestājos jaunsardzē, kas bija Mežgaļu pamatskolā, Bauskā. Iejutos ļoti labi, droši vien tāpēc, ka bērnībā daudz laiku pavadīju ar brāļiem, tāpēc nebija grūti," atzīst Aiva. Meitenei ir divi vecāki brāļi un māsa. Tiesa, interesanti, ka brāļi uz jaunsardzi negāja. Jautāta, ko vecāki teica par meitas izvēli, viņa atbild: "Par jaunsargiem vecāki neiebilda, bet par zemessardzi gan mamma satraucās – vai man to vajag, vai es varēšu tikt līdzi pārējiem un vai tas netraucēs manai karjerai. Bet es iestājos un pierādīju, ka tas nav tik grūti, ka varu to apvienot ar studijām un citām brīvā laika aktivitātēm." Vēl vairāk, Aiva uzsver, ka viņai patīk apstākļi, kuros jāpierāda sevi gan fiziski, gan psiholoģiski. "Man visu laiku ir vēlme pārbaudīt sevi, vai es to spēju," viņa godīgi atzīst. Aiva ir ļoti mērķtiecīga un cenšas pierādīt, ka var tikpat, cik labākie, tāpēc grūtību priekšā viņa nepadodas.
Ar ko atšķiras pieredze jaunsardzē un zemessardzē? "Zemessardzē viss ir daudz nopietnāk, es piedalos dažādos uzdevumos, apmācībās, kur apgūstu iemaņas, lai spētu aizsargāt ģimeni un aizstāvēt Latviju. Salīdzinot ar to, jaunsardze bija vairāk kā izklaide, lai gan arī tur piedalījāmies dažādās nometnēs, bija līdzīgi uzdevumi kā zemessardzē, apguvu ieročus un pirmās palīdzības prasmes. Tāpēc fiziskais un morālais rūdījums, kas tika uztrenēts jaunsardzē, ļoti noderēja pēc tam zemessardzē," viņa saka. Kā atzīst Aiva, tad grūtākais bija izturēt fiziskos pārbaudījumus, taču lielākoties ir pretēji – daudziem psiholoģiskais aspekts ir izšķirošs. "Trīs nedēļu pamatapmācībās novēroju, ka daudziem ir psiholoģiski grūti – sāk pietrūkt ģimene, māju, kā rezultātā cilvēks padodas. Man gan patika un nešķita sarežģīti," viņa atceras. Aivai sarežģītākais zemessardzes apmācībās bija palikt nomodā līdz četriem, pieciem rītā, sēžot slēpnī un vērojot perimetru. “Lai gan neesmu slēpnī viena, taču nevaru sarunāties vai sēdēt internetā," viņa smejas.
Ieroču kolekcija iespaidīgāka nekā filmā "Bada spēles"
Spilgtākais, kas palicis atmiņā, no apmācībām zemessardzē, ir apgūtās iemaņas ar dažādiem ieročiem un militāro tehniku. "Man nav C kategorijas tiesību, tāpēc nevaru braukt ar visu militāro tehniku, bet ar B kategoriju esmu pamēģinājusi braukt ar sešriteņiem," viņa stāsta. Kas attiecas uz ieročiem, ar tiem Aiva ir uz "tu" jau no mazotnes. "Bērnībā mājās bija pneimatiskais ierocis, bet no 18 gadiem man ir medību ierocis," viņa stāsta. Jautāta, vai mājās ir ieroču kolekcija, Aiva atbild: "Tā apmēram arī ir – bise, arbalets un divi pneimatiskie ieroči. Vislabāk patīk arbalets, tas ir interesants ierocis. Arī brālim patīk ieroči, tieši viņš man ieteica arbaletu. Pamēģināju, un man iepatikās. Tas gan vairāk ir ierocis, ko izmantojam mērķu šaušanā un izklaidē," saka Aiva. Jauniete smejas, ka dēļ ieročiem (jo īpaši – arbaleta) paziņas viņu salīdzina ar varoni no filmas "Bada spēles".
Sapnis par medību trofeju – vilku
No 18 gadiem Aiva ir medniece. Viņas lielākais medījums ir briedis, taču ļoti gribētu nošaut vilku. Lai gan arī tēvs ir mednieks, tomēr studēt LLU Meža fakultātē nolēma viņa pati, turklāt – pēdējā brīdī. "Sākumā gribēju studēt Veterinārmedicīnu, bet uzņemšanas brīdī izšķīros par labu Meža fakultātei, tas bija negaidīts pavērsiens, vienkārši pēkšņi sapratu, ka meži vairāk piesaista un savu izvēli ne brīdi neesmu nožēlojusi. Daru visu, lai maksimāli visu apgūtu," saka Aiva. Jāatzīst, ka sākotnēji jauniete arī apsvēra studijas Aizsardzības akadēmijā, taču ātri saprata, ka grib apgūt vairākas nozares, ne tikai militāro dienestu. Aiva atzīst, ka savu profesionālo karjeru saista ar meža apsaimniekošanu, bet zemessardzi – ar savu brīvo laiku.
Brīvajā laikā studente aizraujas ar sportu. "Man patīk individuālais sports – skrienu, eju uz svaru zāli un pievelkos pie stieņiem," viņa stāsta. Cik viegli vai grūti ir darboties zemessardzē komandā, ja patīk būt individuālistei? "Zemessardzē vienmēr jābūt ar kādu pārī vai nodaļā, viens nevari neko izdarīt. Bet tur man tas patīk, ka visi kopā cenšamies darboties un atbalstīt viens otru,” viņa saka. Aiva arī atzīst, ka zemessardzē ir ieguvusi cita veida pieredzi, kas palīdz ne vien studijās, bet noderēs arī karjerā. "Esmu pilnveidojusi tādas rakstura iezīmes kā pacietība, izturība un spēju svarīgos brīžos būt nopietnai," viņa stāsta. Tāpat viņai noder orientēšanās prasmes mežā, kā arī iemaņas noteikt, kur labāk iet caur mežu, proti, kur būs labāki apstākļi.
Zemessardze – tas ir uz mūžu
Tuvākā laikā Aiva plāno kā karavīrs braukt uz Rīgu slimnīcās palīdzēt atbalstīt Covid-19 inficētos pacientus. Vaicāta, vai nav bail, viņa atbild – nē. "Pienākumi jāpilda, un zemessargam ir pienākums palīdzēt," saka Aiva. Nododot zvērestu zemessardzē, viņa apņēmās, ka pildīs savus pienākumus un darīs visu, lai aizstāvētu Latviju. Jautāta, ko nozīmē Latvija, studente atbild: "Man tie ir Latvijas meži un valsts labklājība, kā arī spēcīgi un izglītoti cilvēki." Turklāt katru gadu valsts svētkos viņa kopā ar zemessardzi Rīgā devās parādē, bet šis būs jau otrais gads, kad dēļ Covid-19 ierobežojumiem tas nebūs iespējams.
Jautāta, kam ieteiktu iet uz zemessardzi, Aiva atbild: "Jābūt vēlmei un patikai pret pārbaudījumiem, jo cilvēkam, kurš ātri padodas, zemessardzē būs grūti. Turklāt zemessardze – tas ir uz mūžu. Ir nodots zvērests, tāpēc iepriekš savs lēmums ir nopietni jāapdomā," viņa ir pārliecināta.
