ESAF studējošie gūst unikālu pieredzi no absolventiem

Absolventu lekcijas atklāja Zemgales plānošanas reģiona eksperte darbā ar uzņēmējiem un investoriem Sandra Grigorjeva, kura savulaik Jelgavā ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Šobrīd absolvente iesaistīta uzņēmēju apmācību un pieredzes apmaiņas projekta īstenošanā, bet lielāko darba pieredzi guvusi sabiedriskajās attiecībās. Studentus Sandra aicināja izprast radošās domāšanas nozīmi biznesa ideju radīšanā un piedāvāja iesaistīties dažādu radošās domāšanas uzdevumu izpildē. Tāpat absolvente iedrošināja studentus nebaidīties no ideju radīšanas, jo bieži vien biznesa inovācijas attīstīšanā nepieciešamas desmitiem, pat simtiem ideju, līdz iespējams nonākt līdz tai, kas ir komercializējama.

Ar savu pieredzi, kā attīstīt karjeru projektu vadībā, dalījās VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” projektu asistente un projektu portfeļa uzraudzības komisijas sekretāre Elvija Vanaga, kas LLU absolvējusi maģistra studiju programmu “Projektu vadība”. Jau bakalaura studiju laikā viņa pieteikusies uzņēmumā kā praktikante, Elvija lēnām un mērķtiecīgi ir nonākusi līdz pilnas slodzes apmaksātam darbam. Savulaik viņai uzticēta arī jaunas projektu vadības iekšējās kārtības izstrāde uzņēmumā, līdz ar to absolvente ir iesaistīta visa projektu portfeļa uzraudzībā. Studentiem Elvija ieteica atrast savu jomu, uzdrīkstēties, būt gataviem mācīties un komunicēt ar visiem iesaistītajiem. Lai gan viņai pirms tam nav bijusi izpratne par telekomunikācijām, gatavība mācīties ir lieti noderējusi un šobrīd nākas asistēt Latvijas mērogā lielākajā telekomunikāciju sistēmu attīstības projektā.

Liene Ekša ir Valsts izglītības attīstības aģentūras Zinātnes, pētniecības un inovāciju atbalsta departamenta Apvārsnis Eiropa Nacionālā kontaktpunkta vecākā eksperte. Studējot organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijas bakalaura un maģistra programmās, Liene ir izmantojusi ERASMUS+ iespējas un mācījusies Budapeštā, piedalījusies vairāku starptautisku projektu realizācijā, Valsts pētījumu programmas ietvaros organizējusi vasaras skolu Aizkalnē, kā arī bijusi brīvprātīgā darba programmā Rumānijā. Šī bagātīgā pieredze un izpilddirektores amats Latvijas Jauno zemnieku klubā Lienei devis pārliecību par sevi, izpratni par savām interesēm un mērķiem. Absolvente aicināja studējošos izmantot visas iespējas sevis pilnveidošanai. Pēc Lienes ieskatiem, obligāts priekšmets visiem studējošajiem ir publiskā administrācija, lai ikviens iedzīvotājs izprastu valsts pārvaldes principus.

Savukārt ekonomikas programmas absolvents Dzintars Vaivods, kurš šobrīd ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra finanšu direktors, dalījās savā pieredzē un aicināja studentus mācīties investēt finanses un dibināt savstarpējos kontaktus, kā arī novērtēt pasniedzēju pieredzi un izraudzīties savu profesionālo specializācijas nišu. Par būtiskākajām prasmēm darba tirgū vieslektors atzina komunikācijas prasmes, spēju diskutēt, uzņemties iniciatīvu, kas nereti tiek novērtētas augstāk par specifiskām tehniskām prasmēm. Dzintars uzsvēra lauku telpas nozīmi valsts attīstības mērogā un iepazīstināja studējošos ar LLKC digitālo pakalpojumu jeb jaunās ekonomikas projektiem, piemēram, Mana Cope, Novada Garša u.c. Klausītāji īpaši interesējās par Covid-19 radīto ietekmi uz lauksaimniecības nozarēm Latvijā un uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģiju.

Vita Dzalbe, Zemgales NVO centra publicitātes koordinatore un projektu vadītāja, absolvējusi Organizāciju un sabiedrības pārvaldes bakalaura un Projektu vadības maģistra programmu. Vitas pieredzē ir veiksmīga karjera nevalstiskajā sektorā, ar plašām iespējām dažādu ideju un projektu attīstībai, kur praktiski visi rezultāti atkarīgi no paša iniciatīvas. Strādājot Zemgales NVO centrā, realizēti dažādi darbības virzieni – darbs ar diasporu, neformālā izglītība, brīvprātīgais darbs, gaisa balonu festivāls u.c. Pašlaik Vita iesaistījusies biedrībā “Jelgavas Attīstībai”, kas rosina vietējo apkaimju veidošanos un jēgpilnu dialogu starp iedzīvotājiem un pašvaldības iestādēm. Projektu vadītājiem vieslektore iesaka katru projektu veidot no jauna, nevis kopēt iepriekšējos, savukārt studējošos aicināja mācīties sadarbību ar saviem kursa biedriem un docētājiem. 

Iepazīstinot studējošos ar tēmu “Viedie risinājumi Jelgavas pilsētvides uzraudzībā”, savā darba pieredzē dalījās Mārīte Ieviņa, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) Projektu vadības nodaļas vadītāja, kura absolvējusi Projektu vadības programmu tās pirmajā izlaidumā. Darba pieredze ar projektiem Mārītei ir vairāk kā 20 gadus, bet darba pieredze pašvaldībā 15 gadus. Viņa atzīst, ka, strādājot ar projektiem, tā ir unikāla pieredze darboties visdažādākajās jomās. Mārīte aktīvi līdzdarbojusies plānošanas dokumentu sagatavošanā trīs plānošanas periodiem, kas prasa lielu ieguldījumu no iesaistītajām pusēm. Infrastruktūras daudzveidība Jelgavā paredz dažādu jomu un aģentu sadarbību, lai nodrošinātu kārtību un infrastruktūras funkcionalitāti. Mārīte aicina studējošos izmantot lietotni ”Mana Jelgava”, jo ikviens Jelgavas iedzīvotājs (arī anonīmi) var iesniegt ziņojumu/informāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem, vai problēmu/situāciju, kas būtu jārisina. Viņasprāt, svarīgi ir izmantot piedāvātās iespējas, izrādīt iniciatīvu un mācīties, sevišķi noderīgas ir svešvalodu - angļu un krievu valodu zināšanas, IT komunikācijas un tehnoloģiju zināšanas un spējas praktiski tās izmantot, kā arī komunikācijas prasmes. 

Krista Vīndedze, Saldus novada pašvaldības aģentūras „Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs” direktore, absolvējusi Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijas maģistra programmu. Viņa stāstīja par savu pieredzi un nepieciešamību izmantot iespējas, gan attiecībā uz izglītību un tālākizglītību, gan izaicinājumiem rakstīt projektus, kā arī meklēt nestandarta risinājumus problēmsituācijām, ar ko saskārusies profesionālajā darbā. Krista uzsver valodu nepieciešamību, jo tas “paver darba devēju durvis”. Tāpat ļoti svarīgas ir cilvēciskās attiecības. Krista kā praktiķe akcentē studiju laikā iegūto teorētisko pamatu, kā arī iespējas, ko izmantoja sadarbībā ar mācībspēkiem, veidojot inovatīvus pasākumus Saldus novadā. Viņas moto “Viens nav cīnītājs”! Absolvente aicināja studentus runāt par idejām ar sev tuviem cilvēkiem, jo tas ir nozīmīgs atbalsta resurss.

Savukārt Madara Ratkēviča strādā UPB grupā kā projektu asistente, vienkāršotās atjaunošanas projektu koordinatore, un šobrīd uzsākusi studijas RTU doktorantūrā Vides inženierijā. Madara absolvējusi Organizāciju un sabiedrības pārvaldes bakalaura līmeņa programmu. Stāstot par savu pieredzi, viņa koncentrējās uz studiju procesa organizācijas aspektiem un izvēlēm. Ar tēmu “Studēt vieglāk” viņa akcentē nepieciešamību un izaicinājumus darba un privātās dzīves saskaņošanā, jo tā ir individuāla izvēle būt nosacītā “stabilitātes” posmā vai virzīties uz “attīstību”, sasniedzot arvien vairāk, balstoties uz savu izvirzīto prioritāti studijās vai darbā, un “nozīmes” piešķiršanu. Savā lekcijā absolvente norādīja uz skaidri formulēta mērķa nozīmi. Ļoti vērtīgas lekcijas laikā bija absolventes atziņas un ieteikumi par studijām un pētniecību, starpdisciplināras pieejas ieguvumiem, kā arī ieguvumiem, izmantojot kvalitatīvo pētniecības pieeju.

“Es mūžam nespēšu atmaksāt to devumu, ko man devusi mana Alma Mater.” Tā vairākkārt tikšanās laikā atkārtoja fakultātes absolvents, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aigars Priedols. Viņš ar lepnumu iepazīstināja studentus ar jauno Dienvidkurzemes novadu, kas sakrīt ar vēsturisko Liepājas rajonu. Viņa stāstījums sākās ar jauno administrācijas komandu, kas integrējot sevī gan pieredzi, gan jaunības azartu, ļauj cerīgi lūkoties nākotnē. A. Priedols vairākkārt ar cieņu un mīlestību akcentēja, ka novada lielākā bagātība ir cilvēki, ka novads ciena atšķirīgas vērtības un tās netraucē vienoties par sabiedrībai svarīgām lietām un baudīt kopību svētkos. Tas ir viegli saprotams, jo pašvaldībās A. Priedols strādā jau 30 gadus, kas neizbēgami noved ne vien pie kompetenču uzkrāšanas, bet arī spēcīgas emocionālās piesaistes. No mazliet formālās komunikācijas lekcijas sākumā, tā pārauga atklātā sarunā gan par aktuālajiem projektiem un vīzijām, gan pieredzes stāstiem no studiju laika, kurus A. Priedols arī kodolīgi rezumēja, ka tiem jābūt tādiem, “lai prieks atcerēties un mazliet kauns stāstīt”. Lekcijas noslēgumā klausītājiem bija sagādāts svaigs un gards Dienvidkurzemes kliņģeris, tas gan neļāva A. Priedolam noslēgt stāstījumu, jo sarunas vēl turpinājās.

Absolventu nedēļu noslēdza SIA “Velve” projektu vadītājs Māris Kreicers, kurš projektu vadības maģistra programmu absolvējis 2018. gadā. Māris jau 25 gadus vada dažāda mēroga būvniecības projektus un uzskata, ka projektu vadītājiem jātrenē nestandarta domāšana un jābūt gataviem piemēroties negaidītiem pavērsieniem. Kā atzina vieslektors, projektu vadībā divi svarīgākie aspekti ir projektu finanšu plūsmas kontrole un attiecību uzturēšana ar projektā iesaistītajiem cilvēkiem. Māris, pēc studentu lūguma, raksturojot savu darba dienu, atzina, ka lielu daļu no laika aizņem sapulces, darbs notiek “vienlaicīgi piecos celiņos”, un kopējais darba apjoms gan birojā, gan objektos ir milzīgs. Vadoties no savas darba pieredzes, Māris ieteica jaunajiem projektu vadītājiem nebaidīties meklēt sev piemērotāko darba vietu, nepazaudēt humora izjūtu stresa situācijās un nebaidīties kļūdīties, jo tikai “darot var nonākt pie jauna lēmuma pieņemšanas”. Viņš uzsvēra hobija un atpūtas nepieciešamību projektu vadītāja darbā, aicināja studējošos pilnveidoties arī ar projektu vadību nesaistītās dzīves jomās. Interesants bija jautājums no auditorijas par to, ko vieslektors noteikti ieteiktu nedarīt projektu vadībā. Pēc zināmas pauzes Māris atbildēja, ka nevajag piekrist jauniem projektiem/ idejām/ darbiem, pirms tie nav saskaņoti ar esošo darba grafiku, personīgās dzīves plāniem un savām interesēm.

Absolventu nedēļa ir ikgadēja LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes tradīcija, lai veicinātu jauno studentu un absolventu pieredzes apmaiņu un izpratni par augstākās izglītības nozīmi, kā arī citiem svarīgiem procesiem sabiedrībā. Šobrīd fakultāte īsteno vairākas studiju programmas dažādos studiju līmeņos ekonomikā, vadībzinātnēs un socioloģijā, tādējādi papildinot kopējo universitātes studiju piedāvājumu sociālo zinātņu jomā.