Aizstāvēts promocijas darbs par liemēroga dzīvojamo rajonu publiskās ārtelpas vizuāli estētiskās kvalitātes nozīmi

Promocijas darba mērķis ir izvērtēt publiskās ārtelpas vizuāli estētiskās kvalitātes ietekmi uz tās izmantošanas intensitātes pakāpi lielmēroga dzīvojamajos rajonos, izstrādājot metodoloģisko bāzi publiskās ārtelpas rekonstrukcijas plānojuma izveidei.

"PSRS perioda lielmēroga dzīvojamie rajoni ir daudzdzīvokļu ēku veidotu mikrorajonu kopums, kur iedzīvotāji mikrorajonu robežās tiek nodrošināti ar ikdienas sabiedriskajiem pakalpojumiem. Lielmēroga dzīvojamajos rajonos dzīvo liela daļa Baltijas galvaspilsētu iedzīvotāju. Rīgā tajos mīt 75%, bet Viļņā – 67% iedzīvotāju. Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju vairumam dzīves kvalitāte ir saistīta ar lielmēroga dzīvojamo rajonu publiskās ārtelpas kvalitāti. Minimālā darba alga Latvijā ir 500 eiro. Rīgas vēsturiskajā centrā dzīvojamās platības īres maksa par 1 m² ir vidēji 8 eiro, bet, piemēram, Zolitūdē – 4 eiro. Lēnais iedzīvotāju ienākumu līmeņa kāpums un iedzīvotāju skaita dinamika Rīgā ļauj prognozēt, ka lielmēroga dzīvojamie rajoni kalpos par mājvietu nākamajām paaudzēm. Publiskās ārtelpas kvalitāte ir viens no kritērijiem to parametru kopumā, kas iedzīvotājiem ļauj novērtēt dzīvojamo rajonu. Plaši socioloģiskie kvantitatīvie pētījumi Zolitūdē, Ķengaragā, Purvciemā ir uzrādījuši, ka vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīves apstākļiem apkaimē. Kā neapmierinātības iemesli visbiežāk tiek minēti pagalmu un ielu labiekārtojuma trūkums, degradēta zaļā struktūra. Līdzīgus rezultātus konstatējuši arī arhitekti Sandra Treija, Uģis Bratuškins un Edgars Bondars pētījumā Purvciema apkaimē. Lai risinātu lielmēroga dzīvojamo rajonu publiskās ārtelpas kvalitātes problēmu, būtiski iegūt iedzīvotāju vērtējuma izpratni par pagalmu un ielu telpu kvalitāti rajonos un pētīt vērtējuma saistību ar izmantošanas procesiem, kā arī izmantot iegūto izpratni plānojuma sākuma stadijā," savā promocijas darbā stāsta jaunā zinātniece.

Promocijas darbā tika apkopoti vides psiholoģijas zinātnieku atklājumi, kas saista publiskās ārtelpas vizuāli estētiskās kvalitātes vērtējumu ar metros izteiktiem telpiskās uzbūves rādītājiem, konfiguratīvajiem komponentiem un telpu veidojošajiem elementiem, radot ārtelpas vizuāli estētiskās kvalitātes matricu, sniegts pilsētbūvniecības vēstures pārskats Rīgā un Berlīnē 20. gs. piecdesmitajos – astoņdesmitajos gados, analizēta pašreizējā situācija, izstrādāta daļēji strukturētā interviju metode triju Rīgas lielmēroga dzīvojamo rajonu iedzīvotāju publiskās ārtelpas kvalitātes vērtējuma pētīšanai un pielietota tā, kā arī papildināta matrica ar datiem, kas iegūti ar daļēji strukturētās intervijas metodes starpniecību, pētīta, izmantojot līdzdalības novērojumus, ārtelpas izmantošanas intensitātes saistība ar labiekārtojumu un telpisko organizāciju  Berlīnes lielmēroga dzīvojamajos rajonos, precizēta ārtelpas vizuāli estētiskās kvalitātes matrica, savukārt noslēgumā tika izstrādāta publiskās ārtelpas vizuāli estētiskās kvalitātes matricā balstītu ārtelpas kvalitātes mērījumu metode.

Promocijas darba zinātniskās vadītājas: LLU Vides un būvzinātņu fakultātes profesore, Dr. arch. Natalija Ņitavska un  LLU Vides un būvzinātņu fakultātes asociētā profesore, Dr. arch. Una Īle.

Promocijas darbam piešķirts DOI: 10.22616/lluthesis/2021.003

Saskaņā ar vienošanos ar autoru pēc aizstāvēšanas promocijas darba pilnais teksts būs pieejams bibliotēkas repozitorijā ārpus LLU tīkla.

Promocijas darba kopsavilkums pieejams LLU Fundamentālās bibliotēkas elektroniskajā datubāzē