Studijas zootehnikā aizved līdz akadēmiskajai karjerai universitātē
Vēlēdamās nodarboties ar dzīvnieku dzīves kvalitātes uzlabošanu, Lāsma Cielava nolēma, ka viņas ceļš no mājām Viesītes novadā vedīs uz LLU Lauksaimniecības fakultāti Jelgavā (LF), lai studētu ciltslietu zootehniku. Pamatstudijas viņa sāka 2007. gadā, pēc tam sekoja maģistrantūra un šobrīd turpinās doktorantūra. Paralēli studijām Lāsma sākusi mācībspēka darbu fakultātē, līdz ar to Jelgavu un LLU par savām mājām sauc vēl joprojām.
Lāsma Cielava ir savas fakultātes patriote un uz darbu dodas ar degsmi. Viņa atzīst, ka mācībspēka ikdiena ir kā dzeņa vēders. Šobrīd pandēmijas laikā tā aizrit pie datora ekrāna, taču ikdienā Lāsmai visvairāk patīk komunikācija ar studentiem un tas, ka neviena diena nav tāda, kā iepriekšējā. Par mācībspēka ikdienu viņa stāsta: "Protams, ka ir grūtie brīži, taču, ieejot klātienē auditorijā pie studentiem, darbs ir dinamisks un aizraujošs. Tas sastāv no lekcijām, praktiskajiem darbiem un bakalaura darba rakstīšanas. Svarīgs ir individuālais darbs, kas ļauj jauniešus ieraudzīt pavisam citā gaismā un saprast, kāpēc viņi studē LLU, kāda ir viņu motivācija un ko vēlas iegūt no studijām".
Papildus mācībspēka slodzei Lāsma īsteno arī zinātnisko darbību: "Mums ir jaunizveidots Dzīvnieku zinātņu institūts, kurā esam 11 dāmas, darbojamies dažādos vietējos projektos, piemēram, ģenētisko resursu saglabāšanā, kā arī starptautiskajos projektos, kur esam noslēguši projektu par modernajām tehnoloģijām govkopībā. Tas mums ļauj ne tikai veikt pētījumus, bet arī pēc tam rādīt studentiem, ko varam īstenot Latvijā".
Kā īpašu savas darba ikdienas daļu jaunā lektore min pasākumus studentu praktiskās pieredzes pilnveidošanai. Studiju procesā ir dažādi izbraukumi uz saimniecībām, izbraukuma prakses un dažādu institūciju apmeklēšana, piemēram, uz datu centru, audzēšanas organizācijām, lai rādītu topošajiem speciālistiem dažādas zootehnikas jomas perspektīvas.
"Ikdiena ir krāsaina, darba specifika ir ļoti interesanta. Strādājot ar studentiem, mēs pilnveidojam arī sevi. Katrs students ir citādāks. Man pašai ir divi diplomi, un pēc abu ieguves es domāju, ka visu protu. Tagad, ejot ceļā uz doktora grādu, zinu – jo vairāk iemācāmies, jo vairāk saprotam, cik daudz vēl nezinām. Vienmēr ir kāds apvārsnis, uz kuru skatīties tālāk un tālāk. Šo atziņu arī stāstu saviem studentiem," skaidro Lāsma.
Viņa pati pēc bakalaura studijām izvēlējās studēt maģistrantūrā, turklāt nemainot specializāciju, bet turpinot iesākto ceļu. Lielākā atšķirība starp bakalaura un maģistra studijām vienā nozarē esot maģistrantūrā uzsvērtā zinātniskā pieeja, kā arī iespēja pievērsties tēmai, kas pašu vairāk interesē daudz padziļinātāk un specifiskāk nekā pamatstudijās. Šajā procesā maģistra darbam ir ļoti liela nozīme. Lai gan studentiem tas šķiet ļoti grūts, līdzīgi viņi arī domā par bakalaura darbu, kad to raksta. Taču pārkāpjot nākamajā izglītības līmenī, saprot, ka tas ir bijis viegls. Lāsma atzīst, ka katrs solis uz augšu ir lielāks izaicinājums un, ja mēs tam pārkāpjam pāri, tad jau ir kaut kas sasniegts. Viņu priecē jaunā paaudze, ko pirms tam redzējusi universitātes auditorijās, bet vēlāk jau satiek lauksaimniecības izstādēs vai pat Zemkopības ministrijā, pieņemot nozīmīgus lēmumus.
Šobrīd Lāsma ne vien nodod zināšanas jaunajiem studentiem, bet arī raksta savu promocijas darbu par tēmu "Ilgmūžības pētījumi Latvijas slaucamo govju populācijā” un izdzīvo savas profesionālās dzīves nākamo izaicinājumu.
"Vienmēr ir uzstādījums, ka vēlamies iegūt vairāk pēc iespējas īsākā laika periodā. Pētu, kā lauksaimnieciskajā ražošanā iegūt mazliet mazāk, taču resursu noturēt ilgāku laika periodu. Jau maģistra darbā sāku pētīt ilgmūžību Latvijas brūnajām govīm un sapratu, ka Holšteinas melnraibajām šī problēma ir daudz lielāka, tāpēc promocijas darbā pētu to visu dziļāk," sava promocijas darba nozīmīgumu uzsver Lāsma.
Lāsma atzīst, ka vislielākais ieguvums no studijām LLU ir spēja domāt patstāvīgi, jo studijās bija iespēja brīvi izteikt savu viedokli, komunicēt un pamatot savu stratēģiju. Viņa uzsver, ka uz universitāti atnāk dažādi jaunieši, citi ar pieredzi, citi bez tās, katrs ar dažādu izglītību un zināšanām, taču universitāte palīdz visu salikt pa plauktiņiem un sniegt zināšanas neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes. Lielākais izaicinājums viņai bija sevis piespiešana darba sākšanai, jo, kā jau visiem studentiem, bieži vien sanāca strādāt pēdējā brīža pēdējā brīdī. Tāpat bija arī grūti izkāpt no komforta zonas, jo pret visiem studējošiem ir vienādas prasības, un, ja vēlies bakalaura grādu, ir jāraksta bakalaura darbs.
"Jauniešiem ir jādara tas, kas patiesi patīk, un, ja kaut kas patīk, tad tas ir jāmācās līdz kaulam. Novēlu neapstāties mācīties un nesamierināties tikai ar faktu, ka ir iegūts diploms. Katrā konferencē vai seminārā vienmēr uzzinu kaut ko jaunu vai labi aizmirstu veco un mācīšanās process turpinās," saviem studentiem novēl lektore Lāsma Cielava.
