LLU absolvente Kristiāna Skutele ar spēcīgām latgaliešu saknēm, kuras sirdslieta ir ārstniecības augu audzēšana

Daudziem ciemata nosaukums Lielie Anspoki šķiet gana svešs, bet tieši šajā vietā Kristiāna pavadījusi savus bērnības un jaunības gadus, turklāt vienmēr jutusi lepnumu par Latgali un savu mājvietu. Līdz pamatskolas beigšanai mācījusies Priekuļu pamatskolā, kas atrodas Prīkuļos (ne Cēsu vai Liepājas pusē, kā dažreiz Kristiānai ir vaicājuši citi). „Kā tas noticis ar daudzām mazajām lauku skoliņām, arī mana skola ir slēgta, palikusi vien skolas ēka un sirsnīgās atmiņas par tajā aizvadītajiem gadiem,” atklāj absolvente. Tālāk jau viņas izglītības ceļš veda uz Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāziju, kur izvēlējusies matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, savukārt padziļināti apguva arī ķīmiju.

Pateicoties viņas bioloģijas pamatskolas skolotājai Anita Podziņa, jaunajai nozares speciālistei tika „ielikti” spēcīgi pamati šajā jomā, turklāt sākotnēji pat bija izskanējusi ideja, ka Kristiāna varētu kļūt par ārstu, tāpat kā viņas vecmamma, savukārt ģimnāzijā zināšanas un izpratni par ķīmiju sniedza Valentīna Pastare. „Gāja mums visādi, tomēr tie arī bija pusaudžu gadi. Spīts bija liels, ja man pateica, ka es kaut ko nevaru vai nav pietiekami labi, tad vēlāk es sevi pārsteidzu ar sasniegtajiem rezultātiem. Skolotāja zināja kā panākt, lai es izdaru labāk. Ķīmija man bija tik ļoti iepatikusies, ka domāju iet studēt farmāciju, ko arī ieteica skolotāja, bet man nepatika doma par dzīvošanu studiju laikā Rīgā. Bet šobrīd savās izvēlēs esmu jau nedaudz pielaidīgāka un mācīties var visu mūžu. Kas zina, varbūt pēc laika iemācīšos ne tikai izaudzēt veselīgus augus, bet arī radīt no tiem zāles,” stāsta absolvente.

Kristiāna ir daudzpusīga jauniete, kurai skolas laikā patika ne tikai bioloģija un ķīmija, bet arī mūzika - skolas gados dziedāja ansamblī un korī, kādu laiku arī vokāli instrumentālajā ansamblī un pat divās folkloras kopās, mācījusies spēlēt arī dziesmas uz klavierēm, kokles, ģitāras, kontrabasa un blokflautas, bet vislabāk viņai padevās  ritma instrumenti, kurus vēl arī šobrīd piespēlē folkloras kopā. „Reizēm smejos, ka esmu tipiska lauku meitene un esmu ļoti latviska – vācu tējas, sienu pirtsslotas, piekopju dažādas tradīcijas, dziedu un māku arī ierauga maizi izcept. Mūždien mati bizē un seja vasarraibumu nosēta – bet es ar to lepojos,” stāsta absolvente.

Kad bija jāizdara izvēle par studijām, Kristiāna bija pieteikusies četrās augstskolās, bet Latvijas Lauksaimniecības universitāti bija atzīmēta kā pirmā prioritāte. „Ārsta karjeru atmetu, jo sapratu, ka esmu pārāk emocionāla šādam darbam, bet bija ļoti grūti izvēlēties starp farmaceitu un agronomu. Daudz domāju, jautāju pārējiem, kur mani redz nākotnē, kā ir studēt Rīgā, kā Jelgavā. Par Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Jelgavu saņēmu daudz pozitīvu atsauksmju gan par pašām studijām, gan studentu dzīvi un pilsētu,” par savu izvēli stāsta Kristiāna.

Izcilības diploma īpašniecei vienmēr interesējusi daba un procesi tajā, kā arī jau daudzus gadus hobija līmenī viņa nodarbojos ar ārstniecības augu audzēšanu, vākšanu un apstrādi, tad viennozīmīgi sapratusi, ka Lauksaimniecības fakultāte ir viņas īstā vieta. „Dzīvoju laukos, tāpēc lauksaimniecība un viss, kas ar to saistīts, šķiet pašsaprotama lieta. Sevi vienmēr esmu dēvējusi par lauku meiteni un lielās pilsētas mani nevilināja, meklēju sev tādas studijas, lai pēc tam varētu strādāt, ja ne laukos, tad vismaz tā, lai varētu dzīvot laukos un strādāt kādā mazpilsētā. Liels stimuls studijām Lauksaimniecības fakultātē bija tēta iedrošinājums, ka agronoms šobrīd ir pieprasīta un interesanta profesija. Jāatzīst, ka  man iepriekš tas saistījās tikai ar kolhozu laikiem. Šobrīd  jau biežāk dzirdētāks termins ir “lauksaimnieks” vai “zemnieks”. Turklāt, beidzot Lauksaimniecības fakultāti, paveras plašas nākotnes iespējas – šeit iegūtā izglītība ļauj tālāk studēt un strādāt dažādos virzienos,” tā absolvente.

Stāstot par studiju laiku,  Kristiāna  atceras, ka ātri vien no mācībspēkiem „pielipa”, ka kursā visi ir nevis kursabiedri, bet gan kolēģi. „Atceros agros rītus, kad no kopmītnēm bija jādodas  uz Strazdu ielu, tā bija laba rīta rosme, bet -25 grādu salā arī izturības pārbaude. Tikai pārvarot kādus sev uzstādītus rāmjus, var uzzināt, cik daudz patiesībā spējam,”  tā absolvente. Tāpat viņai ļoti patika universitātes prakses laiks, jo tas saliedēja ne tikai kursu, bet arī bija lieliska iespēja teoriju pielietot praktiski. Kā spilgtāko momentu Kristiāna min tieši praksi Dāvida dzirnavās, kas viņai palicis atmiņā ar daudzām jautrām atmiņām un novēl to  izbaudīt katram Lauksaimniecības fakultātes studentam.

Lai iegūtu augstākās izglītības diplomu, Kristiāna noslēguma darbu izstrādāja par dažādām mēslošanas shēmu ietekmēm uz ziemas kviešu ražu un tās kvalitāti. Pētījuma pamatā bija  SIA “Yara Latvija” ziemas kviešu mēslošanas programmu lauka izmēģinājums LLU mācību un pētījumu saimniecībā “Pēterlauki” Višķu nodaļā. „Darba izstrādes laikā iemācījos ļoti daudz – ne tikai to, ko un kā ziemas kvieši “ēd”, bet kā analizēt plašo literatūru, kā strādāt laboratorijā un uz lauka, kā komunicēt ar citiem, lai viss noritētu veiksmīgi. Iegūtās zināšanas jau lieku lietā, palīdzot tētim saimniecībā, kā arī noteikti tās noderēs turpmākajā profesionālajā karjerā. Bakalaura darbs māca milzīgu pašdisciplīnu, pacietību un spēju reizēm lietas tvert vieglāk,” pārliecināta ir absolvente. Lai arī sākumā viņa bija plānojusi izstrādāt noslēguma darbu par citu tēmu, uzrunājot bakalaura darba vadītāju, viesdocenti Adriju Dorbi, izlēma, ka tieši šis lauka izmēģinājums būtu stabils pamats pētījumam.  „Paldies darba vadītajai ne tikai par īstā virziena norādīšanu, bet arī par daudzajiem padomiem, ilgajām sarunām un mūžīgo optimismu,” atceras Kristiāna.

Par savu noslēgumu darbu absolvente stāsta: „Ziemas kviešu produkciju plaši patērējam arī savā ikdienas uzturā, piemēram, 2019.  gada statistikas datos redzams, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs vidēji ir patērējis 13,73 kilogramus kviešu maizes un 5,15 kilogramus kviešu miltu, neskaitot pārējos kviešu produktus. Šie skaitļi pierāda to, ka tie ir svarīgi ne tikai lauksaimniekiem, kaut gan pēdējos gados ir plašāk audzētie graudaugi Latvijā un tā ir viena no šī brīža „zelta” eksportprecēm, bet arī ikvienam no mums.” Viņa savā pētījumā meklēja, kā iegūt augstas un kvalitatīvas ražas, pielietojot dažādas mēslošanas shēmas, tajā pašā laikā, uzmanot arī vides faktoru - tika skatīta ne tikai ekonomiskā, bet arī agronomiskā efektivitāte.

Studijas universitātē viņai sniedza ne tikai teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kas dod stabilu pamatu profesionālajai karjerai, bet arī iespēju būt sabiedriski aktīvai.  „Kas interesanti, varbūt kādam filozofijas studiju kurss šķita lieks, studējot par agronomu, bet man gan tas patika un, pateicoties tam, es iepazinu teātra būtību, kas attīsta cilvēka uztveri un domāšana,” stāsta absolvente. Kristiāna studiju laikā aktīvi līdzdarbojusies Lauksaimniecības fakultātes studējošo pašpārvaldē, iemācījusies strādāt komandā, kā arī organizēt pasākumus. Savā brīvajā laikā dziedājusi ne tikai universitātes korī “Liepa”, ar kuru uzstājusies arī koncertzālē „Liepājas dzintars” un Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, bet arī Preiļu novada jauktajā skolotāju korī “Latgale”, Prīkuļos folkloras kopā “Naktineica”, pirmajā studiju gadā vēl laiku pa laikam uzdziedāja arī folkloras kopā “Rūtoj”, reizēm piedalījās kādā brīvprātīgajā darbā, bet pirms pandēmijas Rīgā apmeklēja arī Robotu skolu un ik nedēļu pavadīja piecas stundas ceļā ar autobusu uz mājām un piecas atpakaļ uz Jelgavu.

Viņa ir spilgts piemērs tam, ka studijas un dažāda veida aktivitātes ir iespējams apvienot, ja ir mērķis un vēlme.  „Kā es visu paspēju? Jo darīju! No tā droši vien reizēm cieta mana ģimene, kurai nevarēju veltīt laiku, jo biju kaut kur citur, bet paldies viņiem par sniegto atbalstu studiju laikā. Tā kā jāpaspēj bija daudz un, ja kaut ko izvēlējos darīt un atvēlēju tam laiku, tad izmantoju to ļoti intensīvi un pilnībā. Man nepatīk nepabeigta darba sajūta vai apziņa, ka noslinkoju un varēju izdarīt labāk, tāpēc darbus, kurus apņemos izdarīt, daru pēc labākās sirdsapziņas, tā arī studēju,” atklāj Kristiāna.

Studiju laikā viņa saņēma Valsts finansēto un Artūra un Ērikas Gerhardu stipendijas. „Paldies, stipendijas pārvaldītājiem Pēterim un Ingunai Ozoliem, ka atbalstīja mani visā studiju laikā. Mecenātu stipendija un savstarpējās vēstules deva man spēku, jo apzinājos, ka pat kaut kur ļoti tālu, gandrīz otrā pasaules malā, ir cilvēki, kas tic manām spējām un labajiem nākotnes nodomiem. Iesaku ikvienam studentam iespēju pretendēt uz mecenātu stipendijām, jo tās ir milzīgs atbalsts studijās – nav tik ļoti jāuztraucas par savām finansiālajām iespējām, piespiedu kārtā jāmeklē darbs, tādējādi visu enerģiju var veltīt studijām,” pateicībā Kristiāna.

Runājot par nākotnes tuvākiem un tālākiem plāniem, pašlaik viņa vēlas izbaudīt vasaru, atpūšoties un eksperimentējot savās ārstniecības augu dobēs, kā arī piemājas siltumnīcās. Drīzumā viņa dosies arī Erasmus+ projekta ietvaros uz Slovēniju un kopā ar ģimeni apceļos Latviju. Par tālākiem plāniem noteikti min, ka turpinās studijas mūsu universitātē un ir pārliecināta, ka pēdējais gads ir iemācījis, ka apstākļi var mainīties pēkšņi un neatkarīgi no viņas. „Noteikti vēl vairāk iesaistīšos saimniecības darbos un rudenī, lauku vasaras uzlādētām “baterijām”, atgriezīšos Jelgavā,” noslēguma saka Lauksaimniecības fakultātes absolvente Kristiāna Skutele.