Turpinās pētījums par iespējām Latvijā bioloģiski ražot marmorēto steiku

Lai īstenotu pētnieku un gaļas liellopu ražotāju kopīgo mērķi, pētījumā tiek izmantoti intensīvās gaļas liellopu šķirnes 'Limuzīnas' un mazāk intensīvās 'Aberdeen Angus' dzīvnieki un to krustojumi, nodrošinot tiem pašražotu lopbarību, kas ir būtisks nosacījums produkcijas ražošanai bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā.

Kā atklāj Lauksaimniecības fakultātes vadošā pētniece Dzidra Kreišmane, nobarošana šajā procesā ir galvenais faktors. Bieži bioloģiskajās saimniecībās neprasmīgi un neracionāli nobarota liellopa (vecumā līdz 24 mēnešiem, kautmasa 250 –300 kg, vērtējums R3) pašizmaksa ievērojami pārsniedz tirgū piedāvāto cenu (3.30– 2.60 eiro kg-1), jo pietrūkst fināla nobarošanas perioda.

“Uzsākot pētījumu, svarīgi bija izanalizēt esošo situāciju pētījuma saimniecībās. Atzīmējama ir saimniecību vēlēšanās un gatavība liellopu gaļas ražošanu būtiski uzlabot, kā arī saimniecību atbilstība pētījuma veikšanai, jo ir pietiekams dzīvnieku apjoms ēdināšanas grupu izveidošanai. Pētījuma saimniecībās ir labi sagatavoti lauku vēstures dokumenti, pašiem piederošajās zemēs ir veikta augšņu agroķīmiskā izpēte, tās ir gatavas ieguldīt līdzekļus zālāju atjaunošanā, iegādājoties atbilstošus zālaugu sēklu maisījumus, un nodrošināt barības elementus augsnē, izmantojot kūtsmēslus,” stāsta Dz. Kreišmane.

Taču pētījuma apstākļi tomēr esot atšķirīgi. Divās no pētījuma no saimniecībām ir Vidzemes centrālajai daļai raksturīgi apstākļi ar maz labiem, līdzeniem un auglīgiem laukiem, tie ir nevienmērīgi, ar atšķirīgām augsnēm un to iekultivētības pakāpi. Zālāju platības atbilst dzīvnieku skaitam lopbarības nodrošinājuma ziņā, taču zāles raža ganībās un pļaujamos zālājos ir nepietiekama, apsaimniekošanā galvenokārt ir sen sēti zālāji, laukaugu audzēšanai un augsekas ieviešanai ierobežotas iespējas, atsevišķu zālāju platībās ir veikti melioratīvie un kultūrtehniskie darbi, ir ļoti liela lauku sadrumstalotība, gari pārbraucieni, lielas transporta izmaksas, bet saimnieki iegulda līdzekļus tehnikas modernizācijā.

“Par vienu no labām iespējām zālāju atjaunošanai ieteicām seklu augsnes apstrādi un zālaugu maisījuma sēju zem auzām ar  šādu sastāvu: miežabrālis 23%, niedru auzene 27%, bastarda āboliņš 18%, pļavas auzene 32%. Nākamajā gadā sagatavotās skābbarības kvalitāte nebija izcila, tomēr bastarda āboliņš nodrošināja salīdzinoši augstu proteīna saturu, līdz ar to apstiprinājās pieņēmums, ka arī sliktākos saimniekošanas apstākļos var pietiekami sekmīgi saimniekot. Saimniecībā pētījuma laikā ir nobarotas vairākas eksperimenta dzīvnieku grupas, gaļas kvalitāte uzlabojas, taču lielāks izaicinājums sasniegt steika marmorējumu ir ‘Limuzīnas’ šķirnes liellopiem nekā mazāk intensīvajiem 'Aberdeen Angus' dzīvniekiem,” skaidro pētniece.

Otrās divās pētījuma saimniecībās kopumā apstākļi ražošanai esot labāki, raksturīgi Vidzemes ziemeļrietumu daļai. Līdz ar to tīrumi līdzeni, daļa aramzemes ar labu iekultivētības pakāpi, atsevišķi tīrumi ir piemēroti lucernas audzēšanai, taču uzlabojumi ir nepieciešami, t.sk. kaļķošana. Arī šīs saimniecības iegulda līdzekļus tehnikas modernizācijā, ir iegādāta laba universāla, arī zālāju sējai piemērota sējmašīna, ganību platība pietiekama, taču ir krasi atšķirīgas augsnes – ir gan minerālaugsnes, gan dabiskie zālāji organiskajās augsnēs.

Dz. Kreišmane skaidro, ka šajās saimniecībās pēc pētnieku ieteikumiem 2020. gadā tika atjaunots zālājs ar aitu ganību maisījumu no SIA «Krastmaļi sēklas», par virsaugu izmantojot viengadīgo aireni. Uzlabotajā botāniskajā sastāvā rudens pusē konstatēti 26% tauriņzieži, 65% stiebrzāles un 9% platlapji, kas nodrošināja labu ražu un lopbarības kvalitāti. Dabiskajā pļavā zelmeņa uzlabošanai piesēti ragainie vanagnadziņi un baltais āboliņš, botāniskajā sastāvā rudenī bija palielinājies tauriņziežu īpatsvars līdz 9% tauriņzieži, stiebrzāles līdz 61% un 30% platlapji. Mazāk labvēlīgos augšanas apstākļos labu ražu jau sējas gadā var iegūt arī no bastarda āboliņa un stiebrzāļu maisījumiem, tomēr, kā atzīst pētniece, šai virzienā jāturpina meklēt piemērotākos risinājumus.

Visās pētījuma saimniecībās dzīvniekiem tiek nodrošināta pašražota zāles lopbarība un spēkbarība, kas tiek izēdināta atbilstoši aprēķinātajām barības devām. Lai gaļas liellopiem uz ķermeņa veidotos atbilstošs tauku slānis, nobarošanas beigu posmā (pēdējos 2–5 mēnešus pirms kaušanas) barības devā ir nepieciešams palielināts enerģijas saturs, tādēļ pētījuma grupu dzīvnieki saņem kviešu spēkbarību.

“Pētījumā gaļas marmorizācija tika noteikta Musculus Longissimus dorsi šķērsgriezumā starp 12. un 13. ribu pēc Austrālijā izmantotās liellopu gaļas marmorējuma noteikšanas sistēmas (AUS-MEAT). Mūsu pētījumā Musculus Longissimus dorsi muskuļacs marmorējums novērtēts no 3. līdz 5. klasei, kas liecina, ka Angus liellopiem ar atbilstošu turēšanu un ēdināšanu ir iespēja panākt labu gaļas marmorizāciju un iegūt kvalitatīvu steiku, ko novērtēs patērētāji,” skaidro Dz. Kreišmane.

Viņa stāsta, ka steika svars ir tikai aptuveni 5% no liemeņa svara, tā realizācijas ieņēmumi, sasniedzot atbilstošo kvalitāti, dod vairāk nekā 30% no visiem realizācijas ieņēmumiem, tomēr svarīga ir arī pārējās liemeņa daļas kvalitāte, kā arī gaļas garšas īpašības. Šo aspektu iepriekšējā gadā nav izdevies noskaidrot Covid-19 ieviesto  ierobežojumu dēļ, taču pētījumi par ekonomiski izdevīgāko un nobarošanai efektīvāko bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu gaļas šķirņu liellopu nobarošanu turpinās un šogad optimistiski plānoti arī gaļas degustācijas pasākumi patērētāju viedokļa noskaidrošanai.

Kopumā pētnieki secinājuši, ka, palielinot zālāju ražu, ieviešot un ievērojot augseku, ir iespējams uzlabot platību efektīvāku izmantošanu un atteikties no attālāku tīrumu nomas 1. saimniecībā. Izvirzot saimniecībā mērķi uzlabot gaļas kvalitāti un panākt steika marmorējumu, nepietiek ar ļoti labu ēdināšanu gala nobarošanas laikā, ir nepieciešama atbilstoša zīdītājgovju, teļu un jaunlopu ēdināšana – atbilstošas sējumu struktūras izveidošana un regulāras zālāju atjaunošanas sistēmas ieviešana saimniecībā.

Pētījums notiek projektā "Bioloģiski ražots marmorēts steiks" (nr. 18-00-A01612-000016) Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. - 2020. gadam pasākuma 16. "Sadarbība" 16.1 apakšpasākuma "Atbalsts Eiropas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" ietvaros ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.