Pārtikas tehnologs Ingus Pētersons: "LLU rada sajūtu, ka universitāte ir viena liela komanda”
LLU absolvents Ingus Pētersons nokļūšanu Pārtikas tehnoloģijas fakultātē uzskata par nejaušību, jo, lai gan zinājis, ka studēs LLU, pārtikas produktu tehnoloģijas nebija viņa pirmā izvēle. Nonākot Atvērto durvju dienu ķīmijas konkursā, Ingus ieguva 4. vietu un palika pirmais "aiz svītras", kas bija vēl lielāks stimuls iestāties PTF un rezultātā Ingus atzīst, ka ne mirkli nav nožēlojis šo dzīves sagadīšanos un 2019. gadā veiksmīgi absolvējis LLU.
Šobrīd, jau trešo gadu, Ingus strādā alus darītavā "Labietis", kurā savu ceļu iemina jau pirmā kursa praksē, un tikai vienu no studiju laika praksēm pavadījis citā uzņēmumā. Ingus palika uzticīgs darītavai "Labietis", kur viņam ir daudzveidīgi darba pienākumi – sākot no alus vārīšanas līdz pudeļošanai un nodošanai klientam. Ingus uzsver, ka "Labietis" ir mazs uzņēmums, tādēļ bieži vien jāpielāgojas un jādara darbi, kas ir ārpus amata apraksta.
"Pirmais gads bija grūts, jo bija jāsaprot dažādas nianses, tādēļ, ka Labietī mēs neražojam klasisko alu. Tas ir alus ar dažādiem zāļu augiem, ogām un citām piedevām. Bet esmu tur noturējies, man patīk un, kāpēc gan darīt ko citu, kamēr patīk. Nav tā sajūta, ka uz darbu ej, lai darītu pienākumus. Drīzāk dodos uz to kā uz savu hobiju un par to vēl nopelnu naudu. Protams, ir grūti, bet tas ir interesanti, visu laiku ir jauni izaicinājumi. Nav tāda brīža, kad viss apstātos un būtu vienmuļa dzīve," stāsta Ingus.
Viņš uzsver, ka pats labākais, strādājot alus nozarē, ir aromāti, alus darīšanas procesā viss smaržo patīkami – graudu, apiņu un dažādu piedevu smaržas brūzī ir izteiktas un, aizejot mājās no darba pēc garas dienas, ir patīkami aromātiski smaržot.
Ingus vārds LLU ir plaši pazīstams, jo studiju laikā ne tikai aktīvi darbojies pašpārvaldē, esot PTF studējošo pašpārvaldes vadītājs, bet savulaik ieguvis arī LLU Studējošo pašpārvaldes Gada balvu nominācijā "Gada students". Jau pirmajā kursā viņš bija pārliecināts, ka aktīvi iesaistīsies universitātes sabiedriskajās aktivitātēs.
"Sākumā es līdzdarbojas lēnām, kamēr sapratu, kas un kā notiek. Bet dažādu apstākļu sakritības dēļ pirmā kursa vidū man bija iespēja sākt meklēt atbalstītājus pašpārvaldes pasākumiem un man tas iepatikās, jo ļāva "izkāpt" no komforta zonas. Es zvanīju un rakstīju cilvēkiem, ko iepriekš nemaz nebūtu domājis, ka darīšu. Kaut kas sanāca, kaut kas nesanāca, kaut kas aizmirsās. Mēs kļūdāmies, kad darām ko jaunu, bet tas ļāva kaut kā citādāk skatīties uz pasākumu būvēšanu, jo iepriekš man šķita, ka tas sākas ar plānu, ko mēs darām un ko mēs pieskicējam, lai pasākums notiktu. Piemēram, "Putru dienas", kad uzstādījām rekordu. Sākumā mēs varējām izdomāt rekordu un tad meklēt atbalstītājus, bet bija jāsāk domāt reālistiski – vai mēs varam atrast, kas mums palīdzēs to sasniegt. Šīs zināšanas man noderēja, kad pats kļuvu vadītājs, jo sapratu, ko varu prasīt no cilvēkiem, kuri meklē atbalstītājus, vai tas vispār ir reāli. Es varēju cilvēkiem teikt, ka tas ir iespējams, jo biju gājis tam cauri."
Ingus atzīmē, ka, viņaprāt, lielākā vadītāja kļūda ir gaidīt no cilvēkiem vairāk, nekā viņi var dot, taču darbošanos PTF SP viennozīmīgi atceras ar pozitīvismu, jo tika iegūti noderīgi kontakti un milzīga pieredze: "Es varu pateikt, ka komanda bija par pamatu tam, ka mēs bijām laba pašpārvalde, jo vadītājs bez komandas nevar izdarīt pilnīgi neko."
Uzsverot lielākos ieguvumus, ko deva studijas LLU, absolvents akcentē cilvēcīgo saiti, kas izveidojās studiju laikā: "Es kā pirmā kursa students neizjutu, ka nevarētu iet runāt ar dekāni vai ar jebkuru citu pasniedzēju, vadības cilvēku. Viņi visi bija atvērti. Šis ir vērtīgākais - plaisa starp studentu un jebkuru citu strādājošo universitātē ir ļoti šaura un var būt kā viens pret viens, lai strādātu kā viena liela komanda. Tas ir tas, ko Jelgava iedod visvairāk – komandas darbu. Sajūta, ka vari uzdrīkstēties jautāt. Tā ir cilvēcība. Fakultātē strādā nozares profesionāļi, jo caur šiem nozares cilvēkiem var tik tālāk uz nozari. Ja radās kāds jautājums, tad iedeva kontaktu, kam uzrakstīt vai pajautāt padomu. Tas ir milzīgs Jelgavas bonuss, ka mācībspēki sadarbojas ar nozari."
