Sāk pētījumu par dzīvotspējīgām lauku kopienām un to pārtikas sistēmām
Iedzīvotāju skaits lauku teritorijās arvien sarūk, taču ir vērojamas vietas, no kurām iedzīvotāji straujāk dodas prom, un tādas, kurās ir kaut arī neliela, bet stabila kopiena ar savstarpējām saitēm, kopīgiem mērķiem un rīcību. Šos procesus ietekmē ne vien ekonomikas, bet arī dažādi kultūras, vides un institucionālie faktori. Sociālo zinātņu pētnieki skaidro, ka viens no tādiem ir pārtikas sistēmas, kuru ietekme uz vietējām kopienām Latvijā nav padziļināti pētīta, kas savukārt kavē atbilstošu risinājumu ieviešanu dzīvotspējīgu kopienu attīstībai.
Vietējās pārtikas sistēmas nonākušas LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pētnieku grupas redzeslokā, kas decembrī sākusi pētījumu “Dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas lauku kopienas: vietējās pārtikas sistēmu multiplikatīvais efekts”. Vietējās pārtikas sistēmas ir ļoti daudzveidīgs un sarežģīts ieinteresēto pušu un to mijiedarbības kopums, un pētnieku mērķis ir izstrādāt metodiku vietējās pārtikas sistēmas multiplikatīvā efekta analīzei ilgtspējīgu Latvijas lauku kopienu kontekstā.
Izmantojot starpdisciplināru pieeju, kvantitatīvus un kvalitatīvus empīriskos datus, statistikas analīzi un analizējot literatūru reģionālās ekonomikas, vides ekonomikas, lauku socioloģijas, kopienas attīstības un nodrošinātības ar pārtiku jomās, pētījumā tiks meklēti pierādījumi, ka vietējās pārtikas sistēmām, ieskaitot vietējos pārtikas tīklus un ķēdes, ir gan tieša, gan netieša ietekme uz vietējām kopienām. Turklāt tās veicina vietējās ekonomikas, sociālās un kultūras dzīves, kā arī dabas resursu un vides dažādošanu. Pētnieki to dēvē par pārtikas sistēmu multiplikatīvo efektu.
“Līdz šim Latvijā ir veikti pētījumi par vietējās pārtikas tīkliem un bioloģiskās lauksaimniecības un produktu ķēdēm, tomēr nav īstenoti nozīmīgi mēģinājumi analizēt vietējās pārtikas sistēmu multiplikatīvo ietekmi kopienas līmenī. Pētījuma zinātniskais un praktiskais ieguvums būs izstrādāta metodika, kā izmērīt vietējās pārtikas sistēmu multiplikatīvo efektu, lai to varētu izmantot dažādu kopienu analīzē,” stāsta pētījuma vadītāja, socioloģe Līga Paula.
L. Paula ir specializējusies lauku kopienu izpētē, turklāt ieguvusi starptautisku pieredzi dažādu pētniecības projektu īstenošanā. Viņas interešu lokā ir lauku kopienu iesaiste sociālekonomiskajos attīstības procesos, lauku tūrisms, kopienas rīcībspēja un LEADER aktivitātes. Pētījumā iesaistīti arī pieredzējuši ekonomikas zinātnes pārstāvji un LLU studējošie.
Pētījuma nepieciešamību un aktualitāti pastiprina gan problēmas, ar kurām saskaras Latvijas lauku reģioni, it īpaši iedzīvotāju skaita mazināšanās un ekonomiskie izaicinājumi, gan arī Eiropas Savienības un Latvijas ilgtspējīgas attīstības politikas pasākumi un mērķi, kuros paredzēts vietējo pārtikas sistēmu un to tīklu atbalsts nacionālajā, reģionālajā un kopienas līmenī. Tiek uzskatīts, ka bez rīcībspējīgas kopienas teritoriju līdzsvarotas attīstības mērķi nav sasniedzami.
Pētījums “Dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas lauku kopienas: vietējās pārtikas sistēmu multiplikatīvais efekts” (nr. LZP-2020/2-0409) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu 2020. gada zinātnieku individuālo projektu konkursa ietvaros. To finansiāli atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Latvijas Zinātņu padome.
