Vecauces ražas svētku zinātniskais seminārs atzīmē 20 gadus

"Ir klāt laiks, kad lauksaimniecības zinātnieki un viņu draugi tiekas ikgadējā seminārā, kurš šogad jau notiek 20. reizi, bet žēl, ka šogad tas tiks aizvadīts ārpus Vecauces pils. Mikroskopisks vīruss, kurš var izkļūt arī caur sejas aizsargmasku mums ir iemācījis dzīvot citādāk - prast būt tuvumā arī no attāluma. Šogad semināra dalībnieki atrodas visdažādākajās Latvijas vietās, lai klausītos un piedalītos diskusijās. Mēs esam centušies visu izdarīt tā, lai tas notiktu pēc iespējas tuvu tam kā iepriekšējos gadus Vecauces pils skaistajā zālē," uzrunā Lauksaimniecības fakultātes profesore, vadošā pētniece Zinta Gaile.

Ierasti seminārā tika paziņoti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) doktorantu konkursa laureāti, no kuriem pirmo vietu šogad ieguva Solvita Zepiņa, otro vietu izcīnīja Ieva Plūduma-Pauniņa, bet trešo – Madara Darguža, savukārt Jānis Kaņeps par veiksmīgu dalību topošo zinātnieku konkursā saņēma atzinības rakstu. 

Līdzīgi kā citus gadus arī norisinājusies Latvijas lauksaimniecības zinātnisko institūciju Direktoru padomes un LLMZA organizētā zinātnisko institūciju un laboratoriju skate. Tajā kā labākais tika atzīts Dārzkopības institūts.  

Paralēli dažādu konkursu laureātu godināšanai seminārā tika nolasīti seši ziņojumi par dažādu projektu rezultātiem, kā arī par aktuāliem pētījumiem un inovatīviem risinājumiem lauksaimniecības zinātnē. Lai arī šogad seminārs norisinājās attālinātā formā, tāpat dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar 27 stenda referātiem un nobalsot par sev tīkamāko. Šogad semināru dalībnieku simpātiju ieguva Ievas Plūdumas-Pauniņas un Zintas Gailes stenda referāts "Sējas laika ietekme uz lauka pupu ražu 2019. g." (Nr. 19). Tāpat arī žūrija izteica savu vērtējumu par stenda referātiem un kā labāk stukturētais tika atzīts Jāņa Kaņepa un kolēģu stenda referāts "Botrytis cinerea un B. pseudocinerea – nozīmīgi pupu brūnplankumainības ierosinātāji" (Nr. 13), kā atraktīvākais tika novērtēts Elīnas Ēberliņas un Gunitas Bimšteines stenda referāts "Novērotās ķimeņu slimības 2019. un 2020. gadā" (Nr. 9), savukārt žūrijas specbalva tika Madarai Dargužai un Zintai Gailei par stenda referātu "Ziemas kviešu ražība dažādās augu maiņās un augsnes apstrādes sistēmās" (Nr. 5).

Semināra referātu sesiju atklāja LLU rektore, profesore Irina Pilvere, kura informēja par Valsts pētījuma programma projekta COVID-19 seku mazināšanas atziņām, kas saistītas ar risinājumiem pārtikas piegādes ķēžu pārstrukturēšanai krīzes un pēckrīzes apstākļos Latvijā. Detalizētāk tika apskatīti četri sektori – piena nozare, gaļas un olu ražošana, laukaugu audzēšana un pārstrāde, kā arī augļkopība un dārzeņkopība. Kā galvenās atziņas tika akcentētas - nepieciešamība izstrādāt valsts līmeņa rīcības plānu krīzes situācijām, noteikt, ka pārtikas preču plūsma starp valstīm nedrīkst būt traucēta, veidot "zaļos koridorus" arī lauksaimniecības izejvielām un citiem resursiem, iepirkumos (valsts finansētos) dot priekšroku vietējo ražotāju produktiem, papildus kontrolēt preču izcelsmi, aicināt patērētājus izmantot vietējos produktus, kā arī ļaut nodokļu maksājumus krīzes laikā atlikt uz laiku, kā arī veidot fokusētas apmācības uzņēmumos un nodrošināt vīrusa uzliesmojuma radīto ieņēmumu zaudējumu kompensēšanu.

Šogad semināra dalībniekiem vidū bija arī Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova, kura ziņoja par inovatīvām pieejām ārstniecības augu un dabas vielu pētniecību un attīstību. Kā inovatīvas pieejas viņa minēja - bioloģisko audzēšanu, ēnojumu sistēmas, sēklu kapsulēšanu, meža ekosistēmas, nezāļu apkarošanas pieeju, dīgtspējas uzlabošanu, kā arī dronu un datorredzes izmantošanu.

Turpinājumā par lauka pupu sojas ražas ietekmējošo faktoru analīzi – lauksaimnieku pieredzes izvērtējumu iepazīstināja Lauksaimniecības fakultātes pētniece Alise Klūga. Projekta laikā tika veidota aptauja, kurā piedalījās deviņas valstis un līdz šim brīdim tika saņemtas 834 pilnīgas atbildes. Apkopojot iegūtās respondentu atbildes, tika secināts, ka lauksaimnieki  pārsvarā pākšaugus audzē katru gadu, turklāt lauksaimnieki minēja, ka lauka pupu ražu ietekmē šķirnes izvēle, kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošana, kā arī sējas laiks, dziļums un izsējas norma, turklāt par sojas ražas ietekmējošiem faktoriem tika atzīti ne tikai šķirnes izvēle un sējas laiks, dziļums un izsējas norma, bet arī apūdeņošana un inokulācija ar gumiņbaktērijām. Runājot par lauksaimnieku nākotnes plāniem, pētniece secināja, ka lielākā daļa neplāno straujas izmaiņas, bet daļa plāno nedaudz palielināt platību.

Savukārt par klimatu saudzējošu lopkopību ziņoja projekta vadītāja un Lauksaimniecības fakultātes vadošā pētniece Diāna Ruska, kura savā stāstījumā galvenokārt lika uzsvaru uz ražošanas efektivitāti, rūpēm par klimatu un zemes resursu pieejamību. D. Ruska akcentēja, ka svarīgi ir attīstīt klimata ziņā viedās liellopu audzēšanas sistēmas, kas samazina SEG un amonjaka emisijas, saglabājot lauku saimniecības biznesa sociāli ekonomisko perspektīvu. Turklāt, lai sasniegtu izvirzīto mērķi ir piesaistīti dažādi partneri – Dzīvnieku zinātņu institūts (liellopu audzēšana), Augu un augsnes zinātņu institūts (augsne un augi), Tehniskā fakultāte (liellopu turēšanas tehnoloģijas un kūtsmēslu apsaimniekošana) un Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte (sociālekonomiskie aspekti).

Tāpat seminārā piedalījās Lauksaimniecības fakultātes pētniece Ieva Erdberga, kura informēja par inovatīviem risinājumiem akmeņainu augšņu apstrādei. Semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar nelieliem video sižetiem par reversīra akmens pakotājfrēzes Forigo G45-400 reālo darbību, kā darba dziļums ir 28 metri, bet darba platums – 4 metri. Pateicoties šādai iekārtai, I. Erdberga atklāj, ka vairākkārtīgas zemes apstrādei paredzētais degvielas daudzums, ieguldītās cilvēkstundas un tehnikas uzturēšanas izmaksas samazināsies.

Aktuālo pētījumu apskatu noslēdza Dārzkopības institūta vadošā pētniece Edīte Kaufmane, kura dalījās ar rezultātu apkopojumu par krūmcidoniju vidi saudzējošu audzēšanu, augu aizsardzību, uzglabāšanu un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģiju. Pētniece stāsta, ka dažādu aktivitāšu rezultātā tika paplašinātas krūmcidoniju izmantošanas iespējas, kā piemēram, augļu uzglabāšanas laika pagarināšana un jaunu krūmcidoniju pārstrādes tehnoloģiju izstrāde inovatīvu produktu ieguvei. 

Semināra aizsākumi meklējami laikā, kad no 1957. gada līdz 1960-to gadu vidum mācību un pētījumu saimniecībā "Vecauce" Agronomijas un Zootehnikas fakultāšu studenti veselu gadu pavadīja studējot un praktizējoties. Pateicoties tam, izveidojās tradīcija rudenī organizēt "Ražas svētkus". Studenti vasarā bija strādājuši izmēģinājumu laukos, lai iegūtu datus saviem diplomdarbiem, taču rudenī organizēja gan izaudzētās ražas izstādi, gan arī prezentēja sagatavotos plakātus par aktivitātēm Vecaucē. Kad 1967. gadā studentu rosība "Vecaucē" aprima, jo studijas pilnā apjomā atsākās Jelgavā, bet pētījumi un prakses – MPS "Jelgava", arī "Ražas svētku" tradīcija pazuda no aktivitāšu saraksta. Pašā divdesmit pirmā gadsimta sākumā tika lemts, ka vajadzētu seno tradīciju atjaunot. Ražas svētki atjaunotā versijā kā seminārs pirmo reizi notika 2001. gada 2. novembrī un to organizēja SIA "LLU MPS "Vecauce"" "Augkopības mācību un izmēģinājumu lauka" tā laika vadītāja Zinta Gaile sadarbībā ar asociēto profesoru Andri Bērziņu un profesoru Daini Lapiņu. Pirmajos "Ražas svētkos" pieņēma lēmumu, ka katru gadu novembra pirmajā ceturtdienā Vecauces pilī organizēs semināru, kas noslēgs dažādās aktivitātes veģetācijas periodā izmēģinājumu laukos, un ka tā ir nevis jaunizveidota tradīcija, bet gan seno "Ražas svētku" turpinājums mūsdienās, kur ar "ražu" saprotam arī pētnieciskos rezultātus. Semināra programma vienmēr ietver mutiskos un stenda referātus, ražas izstādi, un balli noslēgumā.