Attīsta ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšanu

Lai nodrošinātu dzīvniekus ar optimālu, sabalansētu barību atbilstoši fizioloģiskajām vajadzībām, lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā bieži raizes sagādā pilnvērtīga proteīna nodrošināšana. Kā atzīst pētnieki, īpaši aktuāla pilnvērtīga proteīna nodrošināšana ir cūkkopības nozarē. Cūkas ir visēdāji dzīvnieki, taču Eiropas Savienībā cūkgaļas patērētāji vēlas, lai cūkas būtu veģetārieši. Dzīvnieku barības ražotāji aizvien vairāk ir atkarīgi no augu olbaltumvielu avotiem. Tas saistīts gan ar zivju miltu krājumu samazināšanos, kā arī aizliegumu Eiropas Savienībā izmantot dzīvnieku izcelsmes subproduktu, gaļas un kaulu miltus kā proteīna avotu. Līdz ar to cūku ēdināšanā ir jāmeklē proteīna nodrošināšanas risinājumi., kas arī noteica pētījuma nepieciešamību.

Viens no risinājumiem ir sojas pupiņu izaudzēšana Latvijā un to izmantošana. Sojas milti ir galvenais olbaltumvielu avots cūkām Amerikas Savienotajās valstīs, kā arī tie plaši tiek izmantoti visā pasaulē. Sojas milti tiek iekļauti cūku barības devās jau sen kopš pagājušā gadsimta 40 gadiem. Atkarībā no pārstrādes veida, tie satur no 44-48% kopproteīna un 250-420 g kg-1 sagremojamā proteīna, lizīna saturs no 2,8-3,2% proteīnā. Sojas miltu izmantošanas iemesls ir tajos esošo olbaltumvielu daudzums un kvalitāte. Sojas pupiņu milti un sojas pārstrādes produkti nodrošina augstas kvalitātes olbaltumvielu saturu barībā. ​​Sojas olbaltumvielas ir bagātas ar neaizvietojamām aminoskābēm - lizīnu, treonīnu un triptofānu. Aminoskābēm, ko satur soja, ir augstāka sagremojamība, nekā citiem augu izcelsmes proteīna avotiem.

Sojas produkti ir olbaltumvielu avoti cūkām, jo to aminoskābju saturs papildina graudaugu aminoskābju profilu. Aminoskābes sojas olbaltumvielās ir labāk sagremojamas nekā aminoskābes vairumā citu augu olbaltumvielu, līdz ar to ir mazāka slāpekļa emisija ar kūtsmēsliem.

Lai vēl labāk papildinātu proteīna nodrošināšanu cūkām, projektā notiek arī pētījumi par kailgraudu miežu izaudzēšanu un pielietošanu cūku ēdināšanā. Kā viena no vēlamām lopbarības miežu pazīmēm tiek minēta kailgraudainība. Augstas kvalitātes kopproteīns – ar paaugstinātu neaizvietojamo aminoskābju saturu ir būtisks  miežu audzēšanas rajonos, kur ir proteīna deficīts. Pierādīts, ka miežu barības vērtība aug, palielinoties lizīna un citu limitējošo aminoskābju koncentrācijai graudos.

Pētījums norisinās projekta “Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā” (Nr. 18-00-A01612-000015) ietvaros un tā mērķis ir rast jaunus, eksperimentālā pieredzē un ekonomikas analīzē balstītus risinājumus, lai sekmētu uzņēmumu spēju efektīvāk audzēt vietējās lopbarības izejvielas, paplašinātu Latvijas augkopības tirgus daļu, aizstājot importētās-sintētiskās lopbarības izejvielas ar vietējās izcelsmes produktiem, un rastu efektīvākus lopbarības ražošanas risinājumus cūkkopības nozares konkurētspējai.

Projekta īstenošanā iesaistīts plašs starpnozaru ekspertu loks un virkne sadarbības partneru. Vadošais partneris ir Agroresursu un ekonomikas institūts, un attīsta tehnoloģijas kopā ar sadarbības partneriem: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Saldus rajona Zaņas pagasta zemnieku saimniecība “Rubuļi”, Vārves pagasta zemnieku saimniecība “Stepnieki-II”, Grundzāles pagasta zemnieka saimniecība “Jaunkalējiņi”, Zirņu pagasta zemnieku saimniecība “Bebri”, SIA “BioGus”, SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs”, SIA “LRS Mūsa”, SIA “AKPC”, SIA “EDO Consult”, SIA “Kviešu Putni”, biedrība “Zemnieku Saeima”, kooperatīvā sabiedrība “Latvijas cūku audzētāju asociācija”.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu apakšpasākumā 16.1 “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai. Projekta īstenošana noslēgsies 2021. gada 31. jūlijā.