Par 110. Kārļa Ulmaņa stipendiāti kļūst LLU studente Kitija Konošonoka
6. septembrī Dobeles novada “Pikšās” tika atzīmēta bijušā valstsvīra Kārļa Ulmaņa 143. dzimšanas diena un jau 30. gadu tika sveikti LLU dibinātās Kārļa Ulmaņa stipendijas ieguvēji. To 2020./2021. studiju gadā saņems LLU studente Kitija Konošonoka. Šī stipendijas programma ir vissenākā universitātē un kopumā līdz šim to ieguvuši 110 LLU studenti. Tā savulaik izveidota, lai atbalstītu izcilus LLU studentus un veicinātu Latvijas vēstures izpēti.
Kitija Konošonoka ir studiju programmas “Lauksaimniecība” 3. kursa studente, un pēc universitātes absolvēšanas iegūs agronoma kvalifikāciju ar specializāciju dārzkopībā. Vidējo izglītību ieguvusi Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, un šobrīd universitātē studē ar ļoti labām un teicamām sekmēm.
Paralēli studijām Kitija ir aktīvi iesaistījusies savas fakultātes studējošo pašpārvaldes darbā un ir arī Jauno Zemnieku kluba biedre. Turklāt viņa pārstāv Lauksaimniecības fakultāti dažādos LLU sporta turnīros, palīdzot komandai iegūt augstus rezultātus.
Stipendijas konkursā Kitija izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu “Nebraskas perioda nozīme Kārļa Ulmaņa dzīvē un darbībā”, kurā raksturojusi laiku, kad K. Ulmanis studējis Nebraskas universitātē ASV un analizējusi aizgūtās idejas, kuras viņš īstenojis Latvijā pēc atgriešanās no ASV, tostarp Mazpulku kustību, Meža dienu un Pļaujas svētkus.
Tēmas izvēli noteica vēsturisks fakts, ka pirms 111 gadiem, 1909. gada 15. februārī, Nebraskas universitātē Kārlim Ulmanim tika piešķirts lauksaimniecības zinātņu bakalaura grāds, un Lorenca E. Mērfija (Lawrence E. Murphy), latviešu drauga Amerikā, ierosmē Nebraskas štata gubernators Maikls O. Johans (Michael O. Johanns) parakstīja proklamāciju, deklarējot 1999. gada 15. februāri par Kārļa Ulmaņa dienu Nebraskā. Taču šī temata izvēli savam pētījumam studente pamato arī ar personīgiem motīviem, kas viņu saista ar ASV.
“Pati esmu pusotru gadu dzīvojusi Čikāgā, Amerikā, tādēļ man šķita saistoši uzzināt, kāpēc Kārlis Ulmanis devās uz Ameriku, kādas emocijas un problēmas viņu piemeklēja, atrodoties tik tālu no mājām, ko jaunu iemācījās un kāds bija Latvijas guvums no viņa dzīves Amerikā,” pētījuma ievadā raksta Kitija.
Viņas izstrādātais zinātniski pētnieciskais darbs glabāsies Pikšu muzejā, kur ar to varēs iepazīties ikviens interesents. Tāpat tur atrodami arī citi K. Ulmaņa stipendiātu izstrādātie zinātniski pētnieciskie darbi.
Stipendijas apliecību studentei Pikšās pasniedza LLU studiju prorektors Aigars Laizāns, klātesot Lauksaimniecības fakultātes dekānei Dacei Siliņai. Viņa ir 110. šīs stipendiju programmas stipendiāte, un šogad aprit 30 gadi, kopš LLU saviem labākajiem studentiem pasniedz K. Ulmaņa stipendiju. Tās lielums šobrīd ir 300 eiro mēnesī, kas tiks izmaksāti studentei katru mēnesi turpmākā studiju gada laikā.
“Izstrādājot pētniecisko darbu, sapratu, ka Kārlis Ulmanis ir ļoti mīlējis savu tautu, un vienmēr vēlējies viņu izglītot. Atrodoties Nebraskā, viņš sūtīja dažādus rakstus lauksaimniecības nozarē, lai latviešu tauta varētu vēl vairāk attīstīties un augt. Tādēļ mans novēlējums visiem ir būt iecietīgākiem, saprotošākiem un dalīties mīlestībā gan ar saviem līdzcilvēkiem un mīlēt pašiem sevi, gan mīlēt savu tautu un zemi,” saņemot stipendijas apliecību pasākumā teica studente.
Kārļa Ulmaņa stipendija ir 20. gs. 90. gados LLU izveidota stipendiju programma, lai atbalstītu izcilus studentus, kuriem ir labas sekmes studijās, aktīva sabiedriskā darbība un kuri pievērsušies zinātniski pētnieciskā darba izstrādei par K. Ulmaņa dzīves un darbības laiku. Tā ik gadu tiek pasniegta bijušā valstsvīra dzimtajās mājās “Pikšas” septembra sākumā, kad tiek atzīmēta viņa dzimšanas diena.
Plašāka informācija par citām LLU stipendiju programmām iegūstama LLU portālā.
