Attīsta jaunu pretparazitāro fitolīdzekli lauksaimniecības dzīvniekiem
LLU Veterinārmedicīnas fakultātē aktīvi noris pētījums par jaunu ārstniecības augu ekstraktus saturoša pretparazitārā fitolīdzekļa izstrādi. Pētījuma gaitā tiek izmēģināti vairāki Latvijai raksturīgie ārstnieciskie augi, lai radītu līdzekli, kas samazinātu parazītu radīto negatīvo ietekmi uz dzīvnieku veselību, imunitāti un produktivitāti. Pētījuma īstenošanā kopīgi ar LLU pētniekiem iesaistīta Rīgas Stradiņa universitāte, SIA Veterinārmedicīnas izglītības centrs, SIA Mikaitas un biedrība “Latvijas Aitu audzētāju asociācija”.
“Latvijā liela problēma ir gremošanas sistēmas parazītu, tieši strongiloīdu invāzijas aitu un kazu ganāmpulkos. Visbiežāk atgremotājdzīvnieki invadējas ar Ttrichostrongylidae dzimtas sekojošām ģintīm. Trihostrongilīdi parazitē atgremotājdzīvnieku īstajā kuņģī glumeniekā un tievajās zarnās. Aitām saslimšana raksturojas ar izteiktu diareju, dzīvnieki novājē, samazinās to produktivitāte, kā arī var novērot anēmiju. Stipras invāzijas gadījumos no dzīvniekiem iegūtais piena un gaļas produkcijas daudzums būtiski samazinās,” stāsta Veterinārmedicīnas fakultātes asociētā profesore Līga Kovaļčuka.
Viņa skaidro, ka šo parazītu kontrole un iznīcināšana ir nozīmīga gan no dzīvnieku labturības un ganāmpulka veselības viedokļa, gan ekonomiskā viedokļa, samazinot zaudējumus lauksaimniecības saimniecībai. Tomēr Latvijas tirgū pieejamo pretparazitāro medikamentu piedāvājums esot nepietiekams. Aptiekās pieejamas pretparazitārās zāles atgremotājdzīvnieku dehelmintizācijai satur tādas vielas kā ivermektīnu, moksidektīnu, eprinomektīnu, albendazolu, fenbendazolu, levamizolu un monipantelu, kas nosaka īpašus ierobežojumus to izmantošanā.
“Ignorējot šādu zāļu lietošanas nosacījumus, pastāv risks gremošanas sistēmas strongilīdiem izveidot rezistenci pret medikamentiem. Benzimidazolu grupas medikamentiem atliekvielas var konstatēt pat 1-3 nedēļas pēc medikamenta lietošanas un pirms kaušanas aizlieguma periods var sasniegt 7-29 dienas. Tāpat daļu grupas pārstāvjus nedrīkst lietot laktējošiem dzīvniekiem. Lai gan benzimidazoli ir kopumā droši medikamenti, tomēr, piemēram, albendazols var būt teratogēns un embriotoksisks, un visai benzimidazolu grupai novēro krustenisko rezistenci. Makrocikliskie laktoni audos uzkrājās ilgu laiku un pirmkaušanas aizlieguma laiks atgremotājiem var sasniegt pat 66 dienas pēc zemādas injekcijas, tos nedrīkst lietot laktējošiem dzīvniekiem, tostarp grūsniem dzīvniekiem 60 dienu laikā pirms atnešanās un dzīvniekiem, kuru pienu plānots izmantot pārtikā. Bioloģiskajās saimniecībās pēc pretparazitāru medikamentu lietošanas gaļas un piena realizācijas laiks pagarinās par 70 dienām. Šī iemesla dēļ ir svarīgi rast alternatīvas, kas palīdzētu samazināt zāļu lietošanas biežumu,” stāsta L. Kovaļčuka.
Tādējādi pētnieki paredzējuši atgremotājdzīvniekiem gremošanas sistēmas strongilīdu kontrolei izmantot fitoterapeitiskos preperātus, lai vienlaicīgi samazinātu parazītu radīto negatīvo ietekmi uz dzīvnieku veselību, imunitāti un produktivitāti, kā arī ekonomiskos izdevumus lauksaimniecības uzņēmumiem. Jaunatklātu fitopreperātu pielietošana dotu iespēju lietot dzīvnieka organismam mazāk kaitīgus, dabiskus, bioloģiskas izcelsmes produktus, turklāt arī mazinātu potenciālos ekonomiskos zaudējumus, kas saistīti ar komerciāli pieejamo zāļu dārdzību, zāļu radīto blakusparādību izraisītiem zaudējumiem, to novēršanu, kā arī iespējamo zāļu rezistenci.
Fitopreperātiem nav nepieciešams noteikt ierobežojumus dzīvnieku produkcijai, līdz ar to mazinātos izdevumi, kas seko ilgam produkcijas realizācijas ierobežojumam pēc ķīmisko pretparazitāro līdzekļu lietošanas. L. Kovaļčuka skaidro, ka fitopreperātu lietošana būtiski uzlabotu parazītu kontroli bioloģiskajās saimniecībās, kur farmakoloģisko līdzekļu lietošana ir ierobežota un nav vēlama. Turklāt makrociklisko laktonu grupas zāles, tai skaitā ivermektīts, izdalās caur fēcēm neizmainītā veidā 98% apmērā un ir kaitīgas kukaiņiem, kas barojās no dzīvnieku fekālijām, un ir izteikti toksisks ūdens dzīvniekiem. Jaunizveidotie fitopreperāti nodrošinātu videi un dzīvniekam nekaitīgu pretparazītu profilaksi un kontroli.
Pētniece atzīst, ka šobrīd Latvijas un Eiropas savienības tirgū ir pieejami daži fitoterapijas produkti, kuru sastāvā ietilpst dažādas augu vielas, tai skaitā: kviešu milti, biešu mīkstumi, kanēlis, ķiploki, tiamīns, piparmētras, nātre, saulespuķu eļļa, sarkanie pipari, jūras aļģes, kalcija fosfāts. Lielākoties šie produkti ir uztura bagātinātāji, kas paredzēti zarnu kanāla higiēnas nodrošināšanai ar iespējamu pretparazitāru iedarbību. Tomēr trūkst datu un zinātnisku pierādījumu par daudzu šo preperātu efektivitāti dzīvniekiem parazītu invāzijas gadījumā.
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes pētījumā tiek veikta Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātē jau sagatavota fitolīdzekļa pārbaude uz to iespējamo pretparazitāro ietekmi, kas tiks pārbaudīta uz dažādām parazītu stadijām un olām. Šobrīd noris ļoti būtisks pētījuma posms, kura rezultātā efektīvos līdzekļus varēs tālāk pētīt jau lietošanai dzīviem dzīvniekiem.
Pētījums ilgst no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2023.gadam 31. maijam. Tas tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma ”Sadarbība” ietvaros. Projektu atbalsta Lauku Atbalsta dienests un Zemkopības ministrija.
