Andrejs Rucko: "Pārtikas tehnologa profesija ir perspektīva un ļoti interesanta"

Neesi jelgavnieks. Kā jūties mūsu pilsētā?

Esmu no Daugavpils novada Kalkūnes pagasta, kas atrodas netālu no Daugavpils pilsētas, esmu absolvējis Daugavpils 9. vidusskolu.

Jelgavā bieži vienam ir garlaicīgi, jo šeit nav daudz paziņu. Sirds prasa mājās uz savu novadu un pagastu, kur ir savs dzīvesveids un tradīcijas. Jelgavā dzīve rit citādi. Bet grūtības jācenšas pārvarēt, tām ir sava vērtība.

Pastāsti vairāk par vietu, no kuras nāc!

Nāku no Kalkūnes pagasta Randenes ciema. Divus gadus savas bērnības Randenes pusmuižā, kuras koka ēka gan nav saglabājusies, pavadījis Rainis.

Kalkūnes pagasts atrodas netālu no Daugavpils, tāpēc mums ir diezgan daudz iedzīvotāju. Tas, ka netālu ir liela pilsēta, ir ērti. Tajā pašā laikā Kalkūnē ir mierīgi, blakus ir ezeri un meži, kur var pabūt viens ar dabu, savām domām.

Kalkūnes muižas pils, grāfa Augusta fon Etingena celtā kungu māja, diemžēl ir bēdīgā stāvoklī. Taču vietējā entuziaste Svetlana Smirnova ir iecerējusi kādreizējos grāfa staļļus pārvērst par kultūrvēsturisku vietu, kur notiktu mākslas izstādes, meistardarbnīcas. Mēs, brīvprātīgie, viņai palīdzam.

Kalkūnes pagasts izceļas ar to, ka tajā dzīvo entuziasti, kas grib ne tikai uzlabot savu dzīvi, bet arī savu pagastu izveidot par krāšņāko un skaistāko vietu visā novadā. Divus gadus Kalkūnes pagasts ir saņēmis galveno balvu kā aktīvākais Daugavpils novada pagasts darbā ar jaunatni. Tas ir arī mūsu panākums, jo, kā sacījis Kalkūnes pagasta pārvaldes vadītājs, jaunatne ir mūsu pagasta nākotne. Tāpēc cenšamies uzlabot gan sava pagasta, gan novada iedzīvotāju ikdienu.

Kāpēc studijām izvēlējies Jelgavu un LLU?

Mani interesēja dabas zinātnes, un gribēju studēt programmā, kas ir radoša un saistīta ar pārtiku. LLU ir vienīgā universitāte, kur var iegūt tādu izglītību. Pārtikas tehnologa profesija ir ne vien perspektīva un ļoti interesanta, bet arī, kā esmu sapratis, sarežģīta. Nemēdzu meklēt vienkāršāko ceļu, tāpēc ceru, ka viss izdosies un kļūšu par pieprasītu speciālistu.

Pirms četriem gadiem tika atklāts jaunais PTF studiju un zinātnes centrs. Vai mūsdienīga, sakārtota studiju vide veicina studentu ieinteresētību apgūstamajā profesijā?

Protams, veicina. Darbojoties un veicot pētījumus, students grib redzēt, kas viņu sagaida nākotnē. Visas studiju laikā izmantotās iekārtas un veiktie laboratorijas darbi ir tuvi izvēlētās profesijas darba apstākļiem. Tāpēc mūsdienīgi sakārtota studiju vide palīdz studentam pārliecināties, vai darbs būs viņam interesants, un saprast, vai tiešām viņš grib to darīt. Moderna studiju vide varētu arī sniegt motivāciju turpināt studijas un apgūt iemaņas darbā ar profesijā nepieciešamajām ierīcēm un iekārtām. Piemēram, PTF ēka ir aprīkota ar visu, kam obligāti jābūt pārtikas uzņēmumā. Tas studentam jau mācību laikā sniedz visas nepieciešamās prasmes, lai, iegūstot diplomu, uzreiz varētu kļūt par pieprasītu strādnieku, un arī palīdz teorētiskās zināšanas izmantot praksē.

Kādu mācību priekšmetu pastiprināta apgūšana skolas laikā palīdz pārtikas tehnoloģijas studijās?

Pirmkārt, tā ir ķīmija, kas programmā ir katru semestri. Ne visās skolās tiek piedāvāta inženiergrafika, taču, ja ir, tai var pievērst uzmanību. Noderēs arī zināšanas informātikā.

Studē gan tikai pirmajā kursā, bet varbūt esi jau domājis, ko gribētu pētīt bakalaura darbā?

No vienas puses, tas it kā vēl ir tālu, bet man šķita, ka tālu ir arī otrais semestris. Pirmās 16 nedēļas pagāja ļoti ātri, un pienāca sesija. Par bakalaura darbu sākšu domāt nākamgad. Tam jābūt par tēmu, kas mani pašu interesē, citādi izstrādāt darbu būs grūti.

Ko tu gribētu darīt pēc bakalaura diploma iegūšanas?

Noteikti strādāšu, jo bez darba dzīvot nevar. Nepārstāšu pilnveidoties un bagātināt savas zināšanas. Pārtikas nozare attīstās ļoti strauji un prasa nemitīgu zināšanu pilnveidošanu. Domāju, ka turpināšu arī savas sabiedriskās aktivitātes un brīvprātīgo darbu.

Es vienmēr domāju par to, kas mani sagaida nākotnē. No tā, ko daru šodien, būs atkarīga mana dzīve rīt.

Vai pēc studijām plāno atgriezties un strādāt tuvāk mājām?

Ja būs iespēja, es labprāt atgrieztos. Mans plāns pēc pārtikas tehnologa izglītības iegūšanas ir izveidot savu uzņēmumu un piedāvāt darbu arī citiem, tā veicinot sava novada izaugsmi.

Pieminēji brīvprātīgā darbu. Kalkūnē darbojies kā brīvprātīgais kultūras, sporta un jauniešu pasākumu organizētājs.

Mūsu pagastā jau ceturto gadu pastiprināti tiek pievērsta uzmanība brīvprātīgajam darbam, jauniešu dzīves uzlabošanai. Mums ir ļoti aktīvi jaunieši. Pārsvarā palīdzam organizēt kultūras pasākumus, sporta aktivitātes. Arī paši pilnveidojamies, piedaloties dažādos projektos, labdarības akcijās, rīkojot meistarklases. Brīvprātīgais darbs ir ne tikai palīdzības sniegšana un labā vairošana, bet arī sevis pilnveidošana.

Pastāsti vairāk par jūsu rīkotajiem pasākumiem!

Brīvprātīgais esmu otro gadu. No šī laika atceros, piemēram, Kalkūnes pagasta organizēto pasākumu Daugavpils novada jaunatnei “Ielīgošana pie Jāņa”, kas notiek Raiņa mājā Berķenelē, kur rakstnieks pavadījis deviņus gadus. Ja viss veiksies labi, ielīgošanu organizēsim arī trešo gadu. Pērn šinī pasākumā mēs piedāvājām izlaušanās spēli jauniešiem, kurus mūsdienīgā veidā iepazīstinājām ar tradīcijām.

Pagājušajā gadā ar savu pirmo projektu piedalījos Daugavpils novada domes izsludinātajā jauniešu projektu konkursā “Uzlabosim savu ikdienu”. Projekta ideja un mērķis bija attīstīt Kalkūnes pagasta jauniešu radošo domāšanu un veicināt jaunu iemaņu apgūšanu, veidojot radošas lietas no dažādiem materiāliem. Mums izdevās iegūt finansējumu, ko izmantojām sešu nodarbību nodrošināšanai. Piemēram, gatavojām našķus un citus suvenīrus, ko bez maksas piedāvājām Kalkūnes ciema 500 gadu jubilejas svinību viesiem. Projekta īstenošanas gaitā sastapāmies ar dažādām grūtībām, bet kopā tās pārvarējām. Ja būs tāda iespēja, piedalīsimies konkursā arī šogad, un vasara mums būs aizņemta ar projekta īstenošanu.

Lielie pasākumi nenotiek tik bieži, bet mazi pasākumi mums ir katru mēnesi. Brīvprātīgie tiekamies ļoti bieži. Ja nenotiek pasākums, tad veltām laiku sev.

Kā tev izdodas brīvprātīgo darbu mājās savienot ar studijām? Kalkūni no Jelgavas šķir vairāk nekā 200 kilometru.

Uz mājām braucu apmēram ik pēc divām nedēļām. Ja sanāk, ar citiem brīvprātīgajiem satiekamies brīvdienās. Rudenī un ziemā pasākumu nav tik daudz, gandrīz visi notiek vasarā, kad universitātē ir brīvlaiks. Ziemā tie parasti ir Ziemassvētku laika pasākumi. Šogad man tikai viena nedēļa bija aizņemta ar sesiju, pārējo laiku pavadīju mājās. Ļoti labi, ka LLU pēc sesijas ir nedēļu garš brīvlaiks.

Kāpēc tev ir svarīgs brīvprātīgais darbs?

Man patīk satikt jaunus, interesantus cilvēkus – tādus pašus kā es, kuri nevar nosēdēt mājās, neko nedarot. Tā ir iespēja parādīt sevi, savu radošumu. Daudzi jaunieši ir aktīvi, viņi vēlas pilnveidoties. Ikdienā aktīvus jauniešus varbūt redz mazāk, bet, darbojoties kā brīvprātīgais, tu satiec ļoti daudz cilvēku ar plašām interesēm. Viņi velta laiku, lai uzlabotu savu dzīvi un palīdzētu arī citiem.

Ko tev nozīmē tituls "Gada brīvprātīgais 2019"?

Ir ļoti patīkami tikt izceltam starp citiem brīvprātīgajiem. Patīkami, ka cilvēki ir pamanījuši to, ko tu dari, un arī citiem tas var kalpot par piemēru iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Jādzīvo pēc principa, ka ne tikai saņem, bet arī dod tiem, kam nepieciešama tava uzmanība, mīlestība, laiks. Tas nav grūti. Pēc padarīta darba vienkāršs “paldies” dod spēku un motivāciju turpināt iesākto.

 

Foto: daugavpilsnovads.lv