LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte iesaistās Eiropas zaļā kursa politikas veidošanā
Klimata un ar vidi saistīto pārmaiņu risināšana noteikta kā Eiropas un visu tās iedzīvotāju izaicinājums un arī iespēja, tostarp Latvijas. Tādējādi Latvijā aizvadīts viens no pirmajiem semināriem, kurā zinātnieki, uzņēmēji un citi interesenti diskutēja par jaunas politikas veidošanu. Tā kā LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē jau vairākus gadus veic izpēti dažādos ar klimata pārmaiņām un emisiju mērījumiem saistītos jautājumos, diskusijā piedalījās arī pētnieks Arnis Lēnerts.
Šobrīd Eiropas Komisija definējusi Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tā sasniegšanai paredzēts plašs pasākumu kopums, lai dotu ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo. Lai nonāktu pie kopīga risinājuma, kā veidot jaunu politiku, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā (EPBL) un Eiropas parlamenta deputāte Ineses Vaidere diskusijas ietvaros aicināja zinātniekus, politikas veidotājus un citus interesentus dalīties savos viedokļos.
LLU fakultātēs jau vairākus gadus tiek attīstīti jauni risinājumi un tehnoloģijas, kuras paredzētas ilgtspējīgas sabiedrības vajadzībām un izmantošanai dažādās tautsaimniecības nozarēs – lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā un kokapstrādē, būvniecībā, enerģētikā un citās. Pētījumi ilgtspējas virzienā tiek mērķtiecīgi virzīti kopš 2015. gada, kad pieņemta LLU attīstības stratēģija, kurā noteikts, ka universitātes specializācija ir dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanai.
Tādējādi LLU Sociālo zinātņu pētniecības virziena ietvaros izveidota Ilgtspējīgas Bioekonomikas pētījumu grupa (Sustainable Bioeconomy Research Group), kuru diskusijā pārstāvēja A. Lēnerts. Tā ir starptautiska un nacionāla līmeņa līderis tādos fundamentālos un praktiskos pētījumos kā – bioresursu industriju konkurētspējas palielināšana, resursu efektīvas izmantošanas lauksaimniecības sistēmu attīstība, kas spēj pielāgoties klimata pārmaiņām, vietējo produktu pievienotās vērtības palielināšana un starpdisciplinārās saites nodrošināšana starp tautsaimniecības attīstību un tās radītajām vides ietekmēm, konkrēti SEG emisijām no lauksaimniecības sektora.
Līdz ar to LLU zinātnieki sadarbībā ar Zemkopības ministriju jau šobrīd ir daudz paveikuši, lai Eiropas zaļā kursa politikas veidošana būtu iespējama, it īpaši lauksaimniecības sektorā.
Kā diskusijā atzina I. Vaidere: “Lai sasniegtu klimata mērķus un radītu jaunu ekonomikas izaugsmes modeli, nākamajos gados būs svarīgi atbalstīt uzņēmējdarbību un attīstīt modernas tehnoloģijas, kas palīdzēs gan aizsargāt vidi, gan radīt jaunas darbavietas. Tāpēc pozitīvi vērtēju iespēju apspriest veidus, kā Latvijai izmantot jaunās iespējas, ko Eiropas Savienībā rada Eiropas zaļais kurss. Uzņēmējiem jādomā par videi draudzīgāku ražošanu, piemēram, samazinot piesārņojumu un plastmasas iepakojumu. Ilgtspējīga ekonomika nav jāuztver kā problēma, bet gan kā iespēja, jo mums ir tikai viena planēta un, agrāk vai vēlāk, visas valstis un uzņēmumi mainīsies šajā virzienā. Taču, ja būsim mērķtiecīgi un nepieciešamās pārmaiņas veiksim pirmie, tad tieši mēs varēsim iekarot pasaules tirgus ar videi draudzīgiem produktiem un tehnoloģijām.”
Dažu LLU īstenoto pētījumu rezultāti par klimatam draudzīgu lauksaimniecību pieejami LLU portālā https://www.llu.lv/lv/klimatam-draudziga-lauksaimnieciba.
