Konference: Lai atklātu draudus augu veselībai, tās izpētē nepieciešamas daudzveidīgas metodes

Pasaulē 2020. gads pasludināts par Starptautisko augu veselības gadu, kam arī šoreiz veltīta konference. Tās laikā notika plenārsēde un darbs tematiskajās sekcijās par nozarei aktuālajiem jautājumiem. Tāpat interesentiem bija pieejami stenda ziņojumi.

"Šī gada konference ir viens no augu veselības gada pirmajiem pasākumiem Latvijā. Mūsdienās augu veselību ietekmē dažādi faktori – slimības, kaitēkļi, klimata pārmaiņas, cilvēku neapdomīgā rīcība un starptautiskā tirdzniecība. Taču pārtikas drošība, bioloģiskā daudzveidība un ekonomikas attīstība ir atkarīga no tā, kādi ir mūsu augi un cik tie ir veselīgi. Patiesībā par augu veselību jau tiek runāts no senas pagātnes, kā, piemēram, spilgti augu raksturojumi ir sastopami latvju dainās. Šodien virkne mūsu viedokļu līderi ir sagatavojuši ziņojumus par un ap augu veselību – cik tā ir svarīga, ko tas nozīmē un ko mēs varam darīt, lai pasargātu augus,” atklājot konferenci, klātesošos uzrunāja Lauksaimniecības fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece Dzidra Kreišmane.

Konferences plenārsēdē Lauksaimniecības fakultātes profesore, vadošā pētniece Ina Alsiņa mēģināja rast atbildi uz pašu svarīgāko jautājumu: “Kas ir veselīgs augs?” Kā I. Alsiņa atklāj: "Par veselīgu organismu tiek dēvēts tāds augs, kurš spēj realizēt visas savas ģenētiski ieprogrammētās funkcijas, lai aiz sevis atstātu laimīgus pēcnācējus. Un tas, ko cilvēki vēlas "izspiest" no auga, ne vienmēr saskan ar to, ko pats augs un daba ir domājusi. Viens no veidiem, kā izprast auga veselības stāvokli, ir nomērīt tā parametrus – temperatūru, transpirāciju, fotosintēzi un lapu pigmentu saturu, kas zināmā mērā spēj parādīt auga veselību.  Ja kāds no šiem parametriem nebūs normas robežās, tad arī augs nespēs realizēt savas funkcijas. Taču, skatoties ilgtermiņā, augam jābūt tendētam uz parametru saglabāšanu. Ja nav pieprasījums pēc fotosintēzes produktiem, tad augs pats par sevi nespēs producēt".

Pētniece skaidroja, ka augu slimību identifikāciju var noteikt gan pēc tradicionālām, gan inovatīvām metodēm – gaistošo savienojumu identifikācija, gēnu ekspresija (kolorimetriski signāli), biosensori - biofotonika,  spektrometrija un attālinātās novērošanas metodes. Izmantojot tradicionālās metodes, var noteikt auga stāvokli pat ar "neapbruņotu" aci, kā, piemēram, augu sugai parādās konkrētas slimības pazīmes, taču ar inovatīvajām metodēm iespējams savlaicīgi noteikt auga iespēju saslimt, slimības pakāpi, kā arī laicīgi novērst radušās problēmas. Kā viena no inovatīvajām metodēm, kas tiek izmantota, ir gaistošo savienojumu identifikācija, kas izdalās augam kā aizsargreakcija. Tomēr jāņem vērā, ka dažādiem augiem ir atšķirīgas atbildes reakcijas, kā arī atšķirīgiem augiem piemīt dažādā savienojuma daudzveidība.

"Tāpat auga labsajūta tiek noteikta pēc gēnu ekspresijas, kas norāda  izmaiņas auga stresa līmenī. Ja tiek salīdzināti normāli augi ar tiem, kas tiek pakļauti stresam, tad iespējams identificēt gēnus, kuru ekspresija izmainās stresa ietekmē. Savukārt ar biosensoru - biofotonikas palīdzību tiek raksturota fotosintēzes fotoinhibēšanas pakāpe – tas ir tiešs rezultāts no nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Lai noteiktu auga atstarošanas un absorbcijas spektrus, tiek izmantota spektrometrijas metode, kā rezultātā tiek noteikts auga ķīmiskais sastāvs. Tomēr nevienam nav noslēpums, ka arvien lielāku lomu lauksaimniecībā ieņem dažādu tehnoloģiju izmantošana, tādējādi arī auga stāvokļa novērošana ir iespējama attālināti ar  bezpilota lidaparāta (drona) palīdzību, iegūstot datus par augu un tā stāvokli," stāsta I. Alsiņa.

Kopumā konferences plenārsēdē uzstājās 11 referenti. Viņu vidū gan zinātnieki, gan Zemkopības ministrijas, sabiedrisko organizāciju un uzņēmumu pārstāvji, atklājot galvenās aktualitātes nozarē, zinātnē un lauksaimniecības politikas veidošanā. Būtisks aspekts, kas tika analizēts vairākumā ziņojumu, bija augu veselība un biozinātnes ilgtspējīgas attīstības iespējas klimata pārmaiņu kontekstā.

Savukārt konferences tematiskajās sekcijās zinātnieki stāstīja par jaunākajiem atklājumiem laukkopībā – gan saistībā ar minerālmēslu lietošanu, gan dažādu laukaugu audzēšanu. Tāpat arī konferences dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar pētījumu rezultātiem dārzkopībā un lopkopībā. Dažādās sekcijās kopumā tika nolasīts 21 ziņojums, bet par 25 pētījumiem izveidoti stenda referāti jeb posteri.

Pētījumu rezultāti apkopoti tēžu krājumā, kurš turpmāk ikvienam interesentam būs pieejams Lauksaimniecības fakultātē.