Iegūst doktora grādu par meža degšanas pētījumiem
20. decembrī Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" promocijas darbu "Hemiboreālo mežu degšanas vēsture un kokaudžu atjaunošanās degumos" aizstāvēja un mežzinātnes doktora grādu ieguva Māra Kitenberga.
Promocijas darba mērķis ir raksturot klimatisko un antropogēno faktoru ietekmi uz meža degšanas vēsturi un parastās priedes (Pinus sylvestris L.) atjaunošanos ugunsgrēka skartajās platībās
"Ugunsgrēki ir nozīmīgs dabiskais traucējums sauszemes ekosistēmās, kas izmaina to attīstības dinamiku un palielina oglekļa emisiju daudzumu. Tieši cilvēka radītās klimata pārmaiņas ir bijušas galvenais virzītājspēks meža ugunsgrēku platību pieaugumam Eiropā 20. gadsimta otrajā pusē. Lai izprastu meža ugunsgrēku lomu hemiboreālajos mežos, nozīmīgi iegūt informāciju par vēsturisko meža ugunsgrēku režīmu un to noteicošajiem faktoriem, kā arī par meža atjaunošanos un jaunaudžu parametriem meža ugunsgrēku skartajās teritorijās. Šāda informācija nepieciešama gan uguns apsardzības sistēmas pilnveidošanai, gan dabas aizsardzības un saimniecisko darbību plānošanai,” atklāj jaunā zinātniece.
Promocijas darbā tika novērtēta klimatisko faktoru ietekme uz ugunsgrēku skaitu un platības ilgtermiņa dinamiku, raksturota meža degšanas vēsture Piejūras zemienē Latvijas ziemeļrietumu daļā, salīdzināti priedes jaunaudžu parametru stādījumi pēc sanitārās vienlaidus cirtes degumā un pēc vienlaidus atjaunošanas cirtes, kā arī novērtētas sanitārās vienlaidus cirtes ietekme uz dabisko atjaunošanos degumos.
Izstrādājot promocijas darbu, pirmo reizi apzināta liela mēroga klimatisko sistēmu ietekme uz meža ugunsgrēku skaitu un platību Baltijas jūras reģionā. Tāpat arī pirmo reizi Baltijas valstīs novērtēta antropogēno un klimatisko faktoru ietekme uz vēsturisko meža ugunsgrēku režīmu 250 gadu ilgā laika posmā. Novērtēta deguma ilglaicīga ietekme uz stādītu priedes jaunaudžu parametriem dažādos meža tipos, kā arī sanitārās vienlaidus cirtes (pēc deguma) ietekme uz priedes dabisko atjaunošanos, turklāt pirmo reizi – tik ilgu laika posmu pēc ugunsgrēka meža tipos kūdras augsnēs.
Promocijas darba zinātniskie vadītāji: LVMI Silava vadošais pētnieks Dr. silv. Āris Jansons un Zviedrijas meža pētīšanas institūta pētnieks PhD Igor Drobyshev.
Promocijas darba kopsavilkumu iespējams apskatīt LLU Fundamentālās bibliotēkas mājaslapā.
