Ar digestātu un koksnes pelnu maisījumiem risinās augsnes auglības problēmas
Katru gadu pieaug augšņu īpatsvars, kurām ir nepietiekams organisko vielu saturs un paaugstināts skābuma līmenis, kas negatīvi ietekmē to auglību, tādēļ tām nepieciešama kaļķošana. Viens no šobrīd Latvijā izmantotiem organisko vielu avotiem ir biogāzes ražošanas rezultātā izveidojušās atliekas – digestāts, kura saturs nav augstvērtīgs. Lai to pilnveidotu un sāktu plašāk izmantot lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, LLU zinātnieki kopā ar sadarbības partneriem sākuši jaunas tehnoloģijas izstrādi, plānojot digestātam pievienot koksnes pelnus, un iegūt kaļķošanai noderīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību.
Nevienmērīga augsnes izmantošana, atšķirīga kultivēšana un mēslošana ietekmē augsnes struktūru, tās agroķīmiskās īpašības, kā arī kultivējamo augu ražu. Augsnes kvalitātes nozīmīgs rādītājs ir organisko vielu saturs augsnē, kas nodrošina augsnes auglību, ķīmisko vielu, t.sk. barības elementu, piesaisti, ietekmē augsnes struktūras veidošanos, kā arī mitruma un gaisa režīmu. Arī augsnes skābums būtiski ietekmē augsnes auglības parametrus. Kā atklāj LLU Lauksaimniecības fakultātes profesors Aleksandrs Adamovičs, lai novērstu augšņu paskābināšanos, Latvijā ik gadu vajadzētu nokaļķot vairāk ka 100 000 ha lauksaimniecības zemju. Līdz šim kaļķošanā plaši izmantoti minerālmēsli, taču to izmantošana nav ilgtspējīga un neveicina ekosistēmas uzlabošanu.
Tādēļ, lai veicinātu līdzsvarotu lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, zinātnieki apņēmušies kaļķošanas mērķim izmantot biogāzes ražošanas blakusproduktus un koģenerācijas staciju atlikumus.
“Biogāzes ražošanas blakusprodukts digestāts ir fermentācijas atliekas. Parasti tā ir pusšķidra masa un sastāv no daļēji noārdīta augu materiāla, mikroorganismu biomasas un šķidrmēslu atliekām, ja ražošanā tiek izmantoti šķidrmēsli. Digestāta sausnas saturs vidēji ir 5-10% un to pārsvarā izmanto kā šķidrmēslojumu un iestrādā augsnē. Digestāta nogādāšana līdz laukiem un iestrāde saistīta ar salīdzinoši augstām transporta izmaksām, jo tiek pārvietots liels ūdens apjoms. Šī iemesla dēļ pasaulē izmanto digestāta separēšanu un žāvēšanu, taču iegūtajā produktā ir salīdzinoši maz auga augšanai nepieciešamo minerālo elementu - N, P, K uz 1 tonnu,” digestāta trūkumus skaidro A. Adamovičs.
Taču zinātnieki šai problēmai ir raduši risinājumu. Profesors skaidro, ka, pievienojot koksnes pelnus dehidrētam digestātam, iespējams būtiski palielināt produkta Ca saturu, kas piešķir produktam kaļķojamā materiāla īpašības, kā arī bagātināt to ar K, P un mikroelementiem. Atkarībā no pelnu un digestātu ķīmiskā sastāva, gala produktu iespējams papildināt ar citiem trūkstošiem elementiem, iegūstot augstas kvalitātes organisko un minerālo vielu saturošu augsnes auglību uzlabojošus produktus. Tādējādi sagaidāms, ka tie vienlaikus nodrošinās gan augu minerālo barošanu, gan palielinās augsnes organisko vielas daudzumu un samazinās augsnes skābumu, augiem atvieglojot tajā esošo barības vielu uzņemšanu. Tādējādi varētu arī ievērojami samazināt minerālmēslu izmantošanu lauksaimniecībā.
Lai piedāvāto risinājumu zinātniski pārbaudītu un ieviestu ražošanā, LLU pētnieki kopā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniekiem un uzņēmumiem AS “Ziedi JP”, SIA “Pampāļi”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, SIA “Fortum Latvia”, SIA “LATVI DAN AGRO”, ZS “Irbenes”, SIA “Dobeles EKO” un SIA “MC BIO” sākuši sadarbības projekta “Jaunas tehnoloģijas izstrāde augu mēslošanas līdzekļu ražošanai no biogāzes ražotnes fermentācijas atliekām – digestāta un šķeldas koģenerācijas atliekām – koksnes pelniem” īstenošanu. Projektā paredzēts izstrādāt jaunas tehnoloģijas, lai ražotu augsnes auglību uzlabojošus produktus (mēslošanas līdzekļus) ar augstu pievienoto vērtību no ražošanas blakusproduktiem – digestātiem un koksnes pelniem.
“Projekta izpildes gaitā paredzēts analizēt Latvijā ražoto dažādu digestātu un koksnes pelnu sastāvu, novērtēt dažādu digestāta un koksnes pelnu maisījumu ietekmi uz dažādu augu augšanu un produktivitāti lauka un meža apstākļos, kā arī izstrādāt tehnoloģisko ciklu konkurētspējīga produkta ražošanai. LLU un Silavas zinātnieki nodrošinās visu eksperimentālo darbu un zinātnisko pētījumu organizāciju un veikšanu, savukārt uzņēmumi nodrošinās jauna mēslojuma veida ražošanas tehnoloģiskas shēmas izstrādi, kā arī jaunā produkta ražošanu pētniecības vajadzībām,” stāsta A. Adamovičs, kurš uzņēmies jaunā pētniecības projekta vadību.
Sagaidāms, ka iegūto produktu plaša ieviešana lauksaimniecības uzņēmumos būs efektīva, ekonomiski izdevīga un dzīvotspējīga lauksaimniecības kultūraugu un kokaugu stādu audzētājiem un mežkopjiem, jo tas veicinās lauksaimniecības produkcijas pašizmaksas samazināšanos. Tāpat arī jaunā organiskā mēslojuma plašāka izmantošana kultūraugu un meža augu audzēšanai ļaus optimizēt augu nodrošinājumu ar nepieciešamiem barības elementiem, nodrošinās ilgtspējības principu, samazinās SEG emisijas, tiks uzglabāta oglekļa un CO2 piesaiste, atjaunota, saglabāta vai uzlabota ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītā ekosistēma. Jauna mēslojuma ražošana, izmantojot biogāzes un koksnes koģenerāciju staciju darbības blakus produktus, nodrošinās bezatlikuma ražošanas tehnoloģiju ieviešanu pilna cikla ražošanas nodrošināšanai.
Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem ar jauno produktu būs iespēja iepazīties jau 2020. gadā, kad projekta vadošie pētnieki organizēs ražošanas tehnoloģijas demonstrējumus. Turklāt no aiznākamā gada plānoti apmācību semināri un lauka izmēģinājuma demonstrējumi.
Projekts “Jaunas tehnoloģijas izstrāde augu mēslošanas līdzekļu ražošanai no biogāzes ražotnes fermentācijas atliekām – digestāta un šķeldas koģenerācijas atliekām – koksnes pelniem” (nr. 19-00-A01612-000008) tiek īstenots pasākumā “Sadarbība”, apakšpasākuma 16.1. “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ietvaros. To atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
