Vecaucē diskutē par lauksaimniecībā aktuāliem jautājumiem
7. novembrī LLU Lauksaimniecības fakultāte organizēja ikgadējo zinātnisko semināru "Ražas svētki "Vecauce – 2019””, kas šogad veltīts starptautiskajam zinātnes vērtējumam. Seminārā tika nolasīti septiņi ziņojumi un prezentēti 31 stenda referāts par aktuāliem pētījumiem lauksaimniecībā, kā arī sumināti dažādu konkursu uzvarētāji.
"Atkal ir apritējis gads un pienācis laiks ievākt 2019. gada zinātnes ražu. Šogad esam apkopojuši visu padarīto un jāsecina, ka pārskata periodā ir paveikts patiesi daudz. Pieaudzis citēto publikāciju skaits, autoriem parādījies vai palielinājies Hirša indekss, pētniecības projektos vai darbam institūcijās piesaistīti ārzemju kolēģi, kuri kopā padara Latvijas lauksaimniecības zinātni un arī zinātniekus starptautiski atpazīstamākus. Universitātes zinātnes starptautiskajam vērtējumam sekos arī studiju virzienu starptautisks izvērtējums. Novēlu mums visiem daudz spēka un pacietības, kā arī ikdienu papildināt ar optimismu un ticību sakārtotākai nākotnei,” atklājot konferenci, semināra dalībniekus uzrunāja LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāne Zinta Gaile.
Tādējādi turpinājumā saistībā ar zinātnes starptautisko izvērtējumu ziņojumu par LLU zinātniskās darbības rādītājiem no 2013. līdz 2018. gadam sniedza LLU Zinātnes un projektu attīstības centra vadītāja Zane Vītoliņa. Viņa akcentēja, ka pēdējo sešu gadu laikā būtiski pieaudzis zinātnisko publikāciju skaits, tai skaitā publikāciju skaits un īpatsvars, kas indeksēts Scopus vai Web of Science datubāzēs.
Savukārt citi ziņojumu autori vairāk pievērsās lauksaimniecībā un mežsaimniecībā aktuāliem pētījumiem, atklājot semināra dalībniekiem jaunākos rezultātus. Tā par kūtsmēslu gudru apsaimniekošanu un lietderīgu izmantošanu ziņoja Lauris Laitāns, atzīmējot, ka kūtsmēsli ir bagāti ar slāpekli un fosforu, turklāt mobilu un bioķīmiski aktīvu savienojumu veidā. Līdz ar to kūtsmēslu veidošanās un aprites monitorings ir svarīgs gan vides aspektu, gan kultūraugu audzēšanas un augsnes auglības uzturēšanas kontekstā.
Ar pētījumu par kokaudžu biomasas un oglekļa uzkrājuma aprēķiniem Latvijā iepazīstināja Jānis Liepiņš. Pētnieks skaidroja, ka ir izstrādāti Latvijas teritorijai atbilstoši virszemes, stumbra un celmu/sakņu biomasu aprēķinu vienādojumi saimnieciski nozīmīgākajām koku sugām. Taču parastajai apsei sakņu biomasas vienādojumi izveidoti pirmo reizi, bet priedei, eglei un bērzam uz plašu un reprezentatīvu empīrisko materiālu balstīti biomasas vienādojumi publicēti vien dažos pētījumos. Pirmo reizi Latvijā aprēķinātas un publicētas visa stumbra vidējās svērtās reducētā blīvuma vērtības un izstrādātas koka blīvuma izmaiņu kartes, iekļaujot dažādu dimensiju kokus.
Semināra turpinājumā par dzeltenās rases ietekmi ziņoja profesore Biruta Bankina, atklājot, ka šī slimība ir globāla problēma un ik gadu parādās arvien jaunas, daudz agresīvākas rases. Lai no šīs slimības izvairītos, nepieciešams noteikt rases un novērtēt jau esošās šķirnes.
Turpretim vadošais pētnieks Jānis Gailis analizēja kaitēkļu ierobežošanu, ja ābeļdārzos tiek izmantotas gofrētas kartona jostas. Izmantojot šīs jostas, ābeļdārzos būtiski tiek ierobežoti ne tikai potenciālie kaitēkļi, bet arī noderīgo bezmugurkaulnieku blīvumus. Taču par jostu izmantošanas saimniecisko nozīmi – tiešo un netiešo ietekmi uz ābelēm postīgo sugu populācijām – nepieciešami padziļināti pētījumi.
Par sapropeļa iestrādes metodēm ziņoja profesore Ina Alsiņa un skaidroja novērojumu rezultātus: lai veiksmīgi tiktu izaudzēti dažādi augu veidi, nepieciešams pielāgot gan sapropeļa iestrādes dziļumu, gan devu, kas ir atkarīga no konkrētiem apstākļiem.
Savukārt pētniece Alise Klūga iepazīstināja ar nesen uzsāktu starptautisku projektu SusCrop-ERA-NET ietvaros. Projekta galvenais mērķis ir palielināt Eiropas augu olbaltumvielas ražošanas produktivitāti un ilgtspējību, samazinot lauksaimnieku zināšanu trūkumu, kas ir viens no limitējošiem faktoriem sub-optimālas pākšaugu ražas ieguvē. Par projekta rezultātiem pētnieki ziņos citus gadus.
Semināra noslēgumā tika sveikti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas doktorantu un Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu Direktoru padomes konkursa laureāti.
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ikgadējā doktorantu konkursā piedalījās seši pretendenti. Galveno balvu ieguva Meža fakultātes doktorants Jānis Liepiņš ar pētījumu „Kokaudžu biomasas un oglekļa uzkrājuma aprēķini Latvijā”, kura vadītāji ir Dr.silv. Kaspars Liepiņš un Dr.silv. Andis Lazdiņš, savukārt godalgoto otro vietu ieguva Lauksaimniecības fakultātes doktorante Indra Ločmele ar pētījumu „Vasaras miežu populāciju un viendabīgu šķirņu salīdzinājums” (zinātniskā vadītāja Dr.agr. Zinta Gaile). Trešajā vietā ierindojās Linda Litke no Lauksaimniecības fakultātes, kura pētīja „Ziemas kviešu raža un ražas komponentu vērtības atkarībā no slāpekļa papildmēslojuma normas vidēji četros gados” (zinātniskā vadītāja Dr.agr. Zinta Gaile). Atzinības rakstus saņēma Līga Feodorova-Fedotova un Jānis Vecvagars no Lauksaimniecības fakultātes. Jāatzīmē, ka doktorantu konkursā piedalījās arī Terēze Stanka ar pētījumu „Ziemas kviešu lapu slimību attīstība atkarībā no fungicīdu smidzināšanas shēmām un slāpekļa mēslojuma normām” (zinātniskā vadītāja Br.biol. Biruta Bankina) un jaunās zinātnieces promocijas darbs tiek virzīts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) jauno zinātnieku konkursam.
Tāpat tika uzteiktas arī zinātniskās institūcijas par izcilu darbu izmēģinājumu lauku organizēšanā un zinātniskajās laboratorijās. Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu Direktoru padomes ceļojošā balva šogad nonāca pie Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR", kura direktors ir Dr.med.vet. Aivars Bērziņš.
Savukārt par izcilu ieguldījumu, nesavtīgu darbu un aktīvu dalību lauku skatēs tika sveikts Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu Direktoru padomes valdes priekšsēdētājs Mag.agr. Ģedimijs Siliņš.
Turklāt par LLU Mācību un pētījumu saimniecības (MPS) "Vecauce” jaunlopu un teļu novietnes projekta realizēšanu un ieguldīto darbu tika izteiktas LLU rektores Irinas Pilveres pateicības - kontaktpersonai objektā Mārtiņam Stankevicam, galvenajam inženierim Ilmāram Ozoliņam, galvenajai zootehniķei Elenai Gušai, LLU MPS "Vecauce" vadītājam, valdes loceklim Indulim Ieviņam un LLU kancleram, LLU MPS "Vecauce" valdes loceklim Ziedonim Helvigam.
Seminārā prezentēto pētījumu ziņojumi apkopoti rakstu krājumā "Ražas svētki "Vecauce – 2019”. Gaidot starptautisko zinātnes vērtējumu”.
