Diskutē par universitāšu tipoloģiju un LLU kā zinātnes universitātes statusu
Aktualizējoties sarunām par augstākajā izglītībā nepieciešamajām pārmaiņām, 1. novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā (LLU) viesojās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis, lai kopīgi ar LLU vadību un Zemkopības ministrijas pārstāvjiem diskutētu par universitātes attīstību un nākotnes iecerēm. LLU galvenā priekšrocība un misija ir tās darbība bioekonomikas nozaru attīstībai, kurā iesaistīti visu pārstāvēto zinātņu nozaru - biozinātņu, inženierzinātņu un sociālo zinātņu - mācībspēki un pētnieki. Tādējādi plānots vēl nozīmīgāk stiprināt visa inovācijas dzīves cikla pētījumus, lai atbalstītu tautsaimniecību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Šobrīd Latvijā politiskajā līmenī norisinās sarunas par jaunas augstskolu tipoloģijas ieviešanu, kas paredzēs augstskolām noteikt konkrētu statusu – zinātnes, nozaru vai reģionālās - un tam atbilstošu finansējumu. Taču atšķiras redzējumi par universitātēm, kurām plānots piešķirt zinātnes universitātes statusu.
“Augstskolu tipoloģija ir atslēgas vārds, un saruna ir par to, kādu attīstības virzienu universitāte izvēlas. Zinātnes universitātes statuss, ko plānojam piešķirt dažām universitātēm, ir īpašs un plānots kā grūdiens viņu attīstībai. Zinātnes universitāšu ekselence mūsu valstī ir iztrūkstošais posms, ja salīdzinām sevi ar citām valstīm. Scenāriji pagaidām ir vairāki un noris sarunas par divām, trijām vai četrām zinātnes universitātēm,” tikšanās laikā stāstīja A. Ašeradens.
Viņš arī skaidroja savu redzējumu par iespējas došanu četrām universitātēm un vienādu starta pozīciju nodrošināšanu Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Turklāt zinātnes universitātes statuss neesot jāskata kā revolucionāra lieta, bet gan evolucionāra. Būtībā tā esot četru universitāšu izvēle, lai pēc tam dotu tām vienādas iespējas iet soli pa solim uz priekšu.
Tāpat A. Ašeradens atzina, ka pasaulē nav divu vienādu universitāšu, nav zinātnes universitātes standarts jeb “copy-paste” universitāte. LLU viņš redz apslēptu milzīgu potenciālu pieaugošā cilvēku skaita pasaulē un klimata pārmaiņu problēmu dēļ. Universitātei Jelgavā ir jākļūst par reģiona zaļās bioekonomikas domas centru - turklāt ne jau Jelgavas vai Zemgales, bet gan Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona centru.
Rektore Irina Pilvere pauda gatavību LLU kļūt par zinātnes universitāti. Viņa skaidroja, ka LLU iepriekšējā darbība norāda uz atbilstību zinātnes universitātes kritērijiem, ko apliecina gan LLU zinātniskās darbības rādītāji, kas ir vieni no efektīvākajiem nacionālā līmenī, gan arī nesen iegūtā starptautiskā atzinība un iekļūšana pasaules 1400 labāko universitāšu reitingā. Turklāt inženierzinātņu un tehnoloģiju universitāšu nozarē LLU ir starp 1000 labākajām universitātēm, kas veido 5 % īpatsvaru no visām augstākās izglītības iestādēm pasaulē, jo kopumā ir vairāk kā 25 000 augstākās izglītības iestāžu.
“Reitingu rezultāti ir tikai sākums. Mērķtiecīgu darbību zinātnes pārvaldības sakārtošanā sākām pirms pieciem gadiem, kad konsolidācijas procesā iekļāvām LLU sistēmā desmit ar lauksaimniecības zinātnisko izpēti saistītus institūtus. Būtībā šo laiku esam izmantojuši, lai sakārtotu pārvaldību, ieviestu kvalitātes vadības sistēmu un stratēģiski virzītu darbību starptautiskā līmenī. 2019. gadā publicētie Times Higher Education reitingi to skaidri parāda. Pamatoti sagaidām, ka turpmākajos gados rezultāti būs vēl augstāki. Taču, lai stiprinātu ne vien zinātnes infrastruktūru, bet arī cilvēkresursus, pētniecībā sagaidām būtisku finansējuma pieaugumu,” skaidro I. Pilvere.
Diskusijā ar A. Ašeradenu un I. Dūrīti piedalījās arī prorektori Irina Arhipova un Aigars Laizāns un Zemkopības ministrijas pārstāvji Jānis Šnakšis un Edvards Ratnieks.
Pēc sarunām A. Ašeradens tika iepazīstināts ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti un Veterinārmedicīnas fakultātes Veterināro klīniku, kuru darbība vērsta trīs virzienos - konkurētspējīgu jauno speciālistu sagatavošanai, zinātniskajai pētniecībai un zināšanu pārnesei ražošanā.
