Top virtuāla platforma lauksaimnieku atbalstam ziemas kviešu audzēšanā
Kultūraugu audzēšana mainīgajos un neprognozējamos Latvijas apstākļos nav ne viegla, ne vienkārša. Lai gan pēdējās desmitgadēs lauksaimniekiem izdevies dubultot atsevišķu laukaugu ražības rādītājus, pateicoties ieguldītajām investīcijām audzēšanas tehnoloģijās un jaunu šķirņu ieviešanā, agronomisko zināšanu un prasmju nozīme vēl joprojām ir izšķirošais faktors, kāpēc vieniem lauksaimniekiem izdodas veiksmīgāka saimniekošana, nekā citiem. Šāda situācija vērojama pat gadījumos, kad tiek izmantotas līdzīgas tehnoloģijas un audzētas vienādas šķirnes. Lai atbalstītu audzētājus, LLU pētnieki kopā ar partneriem sākuši piecu gadu ilgu pētījumu, kā rezultātā paredzēts radīt internetā pieejamu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai, kas būs kā palīgs lauksaimniekiem, agronomiem un profesionāliem konsultantiem.
Pētnieku izpētes interešu lokā ir nonākuši ziemas kvieši, kas ieņem nozīmīgu lomu Latvijas lauksaimniecībā vairāku iemeslu dēļ. Ar ziemas kviešiem apsētā platība vidēji pēdējos gados ir vairāk nekā 300 tūkst. ha, kas ir aptuveni 26% no sējumu kopplatības, 44–45% no graudaugu kopplatības un 88% no ziemāju graudaugu kopplatības. Vienlaicīgi kvieši ir labība ar visaugstāko vidējo statistisko ražību, kas atkarībā no gada ir tuva 5 t/ha, dažos gados mazliet zem, bet citos – pārsniedzot minēto skaitli. Turklāt tieši pārtikas kvieši ir kļuvuši par nozīmīgu Latvijas eksporta preci, veidojot eksporta vērtību ap 340–370 milj. EUR gadā.
“Ziemas kviešu audzēšanā viens no sarežģītākajiem aspektiem ir lapu un vārpu slimību izplatība un nepieciešamība tās ierobežot, it īpaši domājot par integrēto augu audzēšanas sistēmu. Lēmums par fungicīdu lietošanu slimību ierobežošanā ir jāpieņem, pamatojoties uz slimību attīstības pakāpi un prognozējot, kā to turpmāka attīstība var ietekmēt plānoto ražu. Savukārt plānotā raža ir saistīta ar zināmu mēslojuma iestrādi tīrumā, bet, ja šis mēslojums paliek neizmantots, jo kaut kādi apstākļi traucē veidoties ieplānotajai ražai, var palielināties siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), barības elementi var izskaloties, piesārņojot vidi,” stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes profesore Zinta Gaile.
Lai palīdzētu lauksaimniekiem minēto jautājumu risināšanā, sākta lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izveide ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai. Tās izstrāde balstīta dažādu slimību izplatības riska faktoru novērtējumā, kas ietekmē fungicīdu smidzinājumu izvēli.
Kopīgā darba grupā SIA LLKC vadībā apvienojušies vairāki partneri: LLU zinātnieki, LPKS Latraps, SIA „PS Līdums”, ZS „Sniedzes” un SIA AKPC. Zinātnieki veido starpdisciplināru komandu no LLU Lauksaimniecības, Vides un būvzinātņu un Informācijas tehnoloģiju fakultātēm, LLU Augu aizsardzības zinātniskā institūta „Agrihorts” un AREI Stendes pētniecības centra, kas ir būtiska priekšrocība, lai apvienotu dažādu nozaru risinājumus. Lauka izmēģinājumu darbā plaši iesaistīti arī Lauksaimniecības fakultātes studenti.
LLU pētnieku pārraudzībā ir vairāki uzdevumi, kas ļaus iegūt vērtīgu, datos pamatotu informāciju lēmumu atbalsta sistēmas izveidei: lauka izmēģinājuma metodikas izstrāde un pilnveide, lauka izmēģinājumu ierīkošana, uzturēšana un datu vākšana, SEG emisiju aprēķināšana un visu pētījumā iegūto datu apstrāde ar matemātiskām metodēm, lai izveidotu teorētiskos algoritmus un modeļus.
Pētījuma īstenošanai 2018. gadā vasarā ir uzsākti lauka izmēģinājumi, un šogad aizritējis jau otrais izmēģinājumu gads. Kopumā paredzēti 4 gadi lauka izmēģinājumiem, turklāt katru gadu tiek iekārtoti seši dažādi lauka izmēģinājumi un kviešu slimību monitoringa lauki. Izmēģinājumi ierīkoti gan ražotāju laukos (SIA „PS Līdums” un ZS „Sniedzes”), gan izmēģinājumu iestādēs: LLU Mācību un pētījumu saimniecībā "Pēterlauki" un AREI Stendes pētniecības centrā. Lauka izmēģinājumos pētnieki vērtē dažādu riska faktoru (augsnes apstrādes sistēma, priekšaugs, šķirnes ieņēmība vai izturība pret slimībām, slāpekļa papildmēslojuma norma, meteoroloģiskie apstākļi, u.c.) ietekmi uz ziemas kviešu slimību attīstību, ražu un tās kvalitāti.
“Aizvadīti divi Latvijai netipiski sausi izmēģinājuma gadi ar salīdzinoši zemu slimību izplatību. Visi plānotie dati ir iegūti, bet meteoroloģisko apstākļu iespaidā rezultāti atšķiras atkarībā no lauka izmēģinājumu vietas un tur nolijušā nokrišņu daudzuma. Tomēr ar matemātiskās datu apstrādes palīdzību ir izdevies iegūt atsevišķas noderīgas sakarības lēmumu atbalsta platformas izveidei. Noderīgi būs arī SEG emisiju aprēķinu rezultāti, balstoties uz reāliem eksperimentāliem datiem. Visi 2019. gadā izmēģinājumos iegūtie rezultāti pašlaik ir apstrādes procesā, bet ceram, ka tie palīdzēs ceļā uz mērķa sasniegšanu,” pētnieku izaicinājumus atklāj Z. Gaile.
Pētījums sākts 2018. gadā un noslēgsies 2023. gadā ar lauksaimniekiem pieejamu lēmumu atbalsta platformu interneta vidē.
Pētījums “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai” (Nr. 18-00-A01612-000003) tiek īstenots pasākumā “Sadarbība”, apakšpasākuma 16.1. “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ietvaros. To atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
