LLU izcilniece Madara Ratkēviča: "Viss studiju process ir īpašu zināšanu un prasmju uzkrāšana"
Madara Ratkēviča šogad ar izcilību absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) studiju programmu "Organizācijas un sabiedrības pārvalde". Izcilības jeb tā sauktā "sarkanā" diploma ieguvi Madarai nodrošināja augstā vidējā svērtā atzīme, kas četru studiju gadu laikā bijusi 9,33 balles. Tāpat augstu vērtējumu izcilniece ieguva par bakalaura darbu "Sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem Zemgales reģionā," kā rakstīšanas laikā Madara iepazina iedvesmojošus, atsaucīgus cilvēkus, kā arī ieguva neatsveramu pieredzi no pētnieciskā viedokļa, ko sniedz kvalitatīvās metodes pielietošana.
Madara ir dzimusi un augusi Rīgā, bet atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir arī mazliet no Jelgavas, mazliet no Valmieras un katras vietas, kuru sanācis viņai iepazīt studiju procesa ietvaros. "Pat ja tas izklausās pārlieku patriotiski – esmu mazu daļiņu kopums no visas savas dzimtās zemes," stāsta izcilniece.
Madara skolas gaitas aizvadījusi Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā (vēlāk to pārdēvēja par Rīgas vidusskolu), tā kā Madarai tuva bijusi mūzika, tad mācījusies J. Mediņa mūzikas skolā, kā arī Rīgas Doma kora skolā, turpretim vidusskolu pavadīja Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, kur bija iespēja izvēlēties profilkursus matemātikā un komerczinībās.
Madarai jau skolas laikā bijušas dažādas intereses, pamatskolā iepatikās solfedžo, savukārt vidusskolā – bioloģija. "Stabili un nemainīgi, sākot no pirmsskolas līdz pat šai dienai, man patīk matemātika. Šajā ziņā neesmu izcilniece, taču patīk," atklāj Madara. Jau pēc vidusskolas absolvēšanas Madara zināja, ka vēlas studēt socioloģiju un, ja iespējams, tad ar ievirzi antropoloģijā. Kā jau rīdziniecei, tad Madarai bija iespēja izvēlēties studēt tuvāk mājām, tomēr nonāca LLU. "Attiecībā uz augstskolas izvēli – visu izšķīra komunikācijas process. Ikvienā kabinetā, ikvienā telefona zvanā tas bija lietišķs, nepretenciozs un absolūti pozitīvs komunikācijas process, tādēļ pieņemt lēmumu bija vienkārši," tā izcilniece. Taču Madara piebilst, ka interesējusies arī par studiju iespējām LLU Vides un būvzinātņu fakultātē (VBF), tomēr ESAF bija "veiklāki,” jo operatīvi nodeva informāciju programmas direktorei, kura lieki nevilcinājās un piezvanīja. Tā ir ESAF priekšrocība – viņi apzinās šos cilvēka lēmuma pieņemšanas procesus un to sekmīgi pielieto.
Absolventi iedvesmoja ESAF vadošā pētniece, viesdocente Ginta Kronberga, kura Madaru izpratusi jau no studiju pirmsākumiem. "Šī izpratne ir ļoti būtiska un raksturīga tieši LLU Sociālo un humanitāro zinātņu institūta pasniedzējiem. Nonākot šeit, saproti, ka viņi saprot un arī saprot, ka tu saproti (un galvenais – ar pamatojumu). Lūk, sociālo zinātņu spēks!" saka Madara.
Jaunā bakalaura grāda īpašniece uzskata, ka viss studiju process ir īpašu zināšanu un prasmju uzkrāšana, kas viņai ļoti simpatizē. Mācībspēki ir piedomājuši pie ieteicamās literatūras. Madara paskaidro: “Piemēram, iesaka kādu grāmatu, kuru ar interesi metos lasīt, kad sākas brīvlaiks un tam nav jābūt zinātnisko rakstu krājumam – tā vienkārši ir laba literatūra, kas ne tikai var palīdzēt turpmākajā studiju procesā, bet liek arī pārdomāt, izvērtēt sevi, savus pieņēmumus, kā arī ikdienas procesus".
No studijām Madarai atmiņā palicis kāds amizants notikums: "Pirms konferences sagatavoju prezentāciju angļu valodā, taču secinu, ka auditorijā ir tikai latvieši, tādējādi konferences dalībnieki pārgājuši uz valsts valodu. Mērenā panikā galvā steidzu pārlikt sagatavoto materiālu uz latviešu valodu, taču jūtu, ka labi nebūs. Īsi pirms manas uzstāšanās paveras durvis un kā balts cerību stars auditorijā ieslīd sīriešu studente no Zviedrijas. Dalībnieki konferenci nolemj turpināt angļu valodā. No šī atvieglojuma noplaka arī man raksturīgais lampu drudzis un prezentāciju novadīju sev netipiski atbrīvotā atmosfērā".
Jaunā speciāliste atklāj, ka izcilus panākumus nebija sasniegt grūti, bet gan tas bija laikietilpīgi. "Grūtāk ir definēt, kas varētu būt panākumu atslēga. Lai izgatavotu atslēgu, nepieciešams materiāls un kalējs. Pirmkārt, man svarīgi, lai jebkas, ko daru, tiktu paveikts pēc manas labākās sirdsapziņas. Tas var aizņemt vairāk laika, mēdzu arī aizrauties ar iedziļināšanos. Otrkārt, studiju procesā izvēlējos pētīt tikai aktuālus tematus – to, kas šobrīd notiek realitātē - aktuālos pētniecības tematus, ko par tādiem identificējusi universitāte, kā arī tematus, kuri aktualizējušies sabiedrībā vai to, ko redzu sev apkārt, – kur ir jebkas noderīgs, ko varu paveikt. Saglabāt patiesību un pēc iespējas lielāku derīgumu (pielietojumu) ne tikai pētniecībā, bet trenējoties pētīt jau mācību procesā," atklāj Madara.
Madara plāno nākotnē uzsākt maģistra studijas, bet pašlaik vēlas mazliet atpūsties no studiju procesa līdz jaunajam studiju gadam, kā arī pastrādāt.
