Aizvadīta 12. Starptautiskā zinātniskā konference "Lauku vide. Izglītība. Personība"

Konferences mērķis bija apspriest pedagoģiskās aktualitātes un izcelt galvenās izglītības tendences, dalīties ar idejām un meklēt risinājumus problēmām skolu, augstskolu un pieaugušo izglītībā, saistībā ar kompetencēm izglītībā, dzīves kvalitāti mājas vides apstākļos, karjeras un profesionālo izglītību.

Plenārsēdē uzstājās LLU TF dekāns Ilmārs Dukulis, profesore Kaija Turkki no Helsinku universitātes, profesore Lilia Raitskaija no Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta runāja par studentu prasmju un kompetences veicināšanu universitātes kursā Starpkultūru komunikācijas; Aleksandrs Vorobjovs no Latvijas universitātes stāstīja par šokējošiem rezultātiem vidusskolas matemātikas eksāmenos un kādi faktori varētu uzlabot situāciju; profesors Juris Porozovs referēja par pedagoģisko specialitāšu studentu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana studiju procesā un to negatīvajām sekām – atkarību veidošanās un mazkustīga dzīvesveida negatīvo ietekmi uz veselību un līdz ar to arī uz studiju rezultātu kvalitāti. Profesore Sue Bailey no Londonas Metropolitēna universitātes diskutēja par aktuālo akadēmiskā personāla novecošanos un kā adaptēties jaunā situācijā, par lomu maiņu vai jaunu izaicinājumu pieņemšanu.

Pēc plenārsēdes darbs turpinājās čerās tematiskajās grupās "Problēmas un risinājumi skolas, universitātes un pieaugušo izglītībā mūsdienās", "Kompetences izglītībā”, "Dzīves kvalitāte mājas vides kontekstā", "Profesionālās un karjeras izglītības attīstība", kurās tika nolasīti 41 referāts.

Darba sekcijā Problēmas un risinājumi skolas, universitātes un pieaugušo izglītībā tika izskatīti aktuāli pētījumi izglītības kvalitātē, IT izmantošanā izglītībā, starpkultūru sadarbības jomā un par izglītību ilgtspējīgai attīstībai.

Pētnieki par veiktajiem pētījumiem izglītības kvalitātes jomā runāja par izglītības reformu, par mācību līdzekļu izmantošanu un dažādiem izglītības vadības aspektiem, tika diskutēts par aktuālo izglītības reformu, kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanas problēmām. Tika runāts arī par studentu skaita samazināšanos daudzās Eiropas valstīs un kā risināt šīs problēmas. Savukārt Lietuvas pētnieki diskutēja par valsts pārvaldes ietekmi un par sadalītās līderības attīstību izglītības iestādēs. Pētnieki secināja, ka svarīgi izglītības darbā ir apvienot teoriju un praksi, un atcerēties, ka nekādas simulācijas neaizstās tiešo pieredzi reālajā praksē.

Pētījumos par IT iekļaušanu pedagoģiskajā procesā tika secināts, ka IKT izmantošana palīdz studentiem labāk iesaistīties studiju procesā, padara studentus neatkarīgākus mācību darbā, dod viņiem iespēju iegūt vairāk jaunas informācijas un labāk sazināties, IKT izmantošana padara pētījumus aizraujošākus, atveras tiešsaistes apmācības iespējas un ir vērojama pozitīva ietekme uz studiju satura apgūšanu.

Vairāki zinātnieki strādājuši tematiskajā grupā par ilgtspējīgu attīstību, tika prezentēta Eko-skola un studentu “zaļa” domāšana, salīdzināta pilsētu un lauku skolotāju profesionalitāte, iezīmētas pozitīvās un ne tik pozitīvas iezīmes.

Konferences darba sekcijā Izglītība kompetences iegūšanai tika prezentēti pētījumi augstskolas, pieaugušo un skolas pedagoģijas jomās. Sekcijas dalībnieki bija no Igaunijas, Krievijas, Latvijas un Polijas.

Referātos augstskolas pedagoģijā tika izvērtēti starpkultūru komunikācijas, Austrumu un Eiropas, tajā skaitā profesionālās biznesa angļu valodas apguves rezultāti Krievijā un Latvijā, izmantojot pedagoģisko līdzekļu iespējas. Tika prezentēti arī pētījumi par kritiskās domāšanas nozīmi ekonomikas studijās Krievijā un Latvijas pētnieku rezultāti par studentu matemātikas olimpiāžu lomu matemātikas un sociālās kompetences attīstībā.

Savukārt pētījumos skolas pedagoģijas jomā ir akcentētas matemātikas rezultātu sasniegšanas problēmas vidusskolā Latvijā,   rokdarbu skolotāju attieksme un izpratne par mācību programmu un situāciju skolās Igaunijā, kā arī metalofona apguves nozīme skolēnu personības attīstībā Latvijā.

Pieaugušo pedagoģijas jomā ir pētīta vietējo kopienu darba grupu ietekme uz pieaugušo izglītotības līmeni un uzņēmējspējas attīstību Polijā. Otrs pētījums atspoguļo mediācijas kvalitātes pilnveidi Latvijā, izmantojot dialoga iespējas.   

Dzīves kvalitātes mājas vides kontekstā darba sekcijā tika iepazīstināti ar pētījumiem par mūsdienu senioru dzīves kvalitāti, secinot, ka gados vecāki cilvēki joprojām ir spējīgi strādāt un atzīst, ka viņu dzīves kvalitāte ir atkarīga no spējas izvēlēties piemērotu darbu, turpināt socializēties un uzturot aktīvu dzīves veidu, nodrošināt labsajūtu. Pētījumā par jauniešu - studentu uztura paradumiem secināts, ka bieži vien jaunieši nepievērš pietiekamu uzmanību ēšanas paradumiem, aizbildinoties ar laika trūkumu. Pētnieki no Kazahstānas veica pētījumu par metodikām, kas iekļautas Modulārās izglītības programmā, kurā analizēti kritēriji un rādītāji topošo speciālistu apģērbzinībās profesionālās kompetences pilnveidošanai. Pētnieki iesaka organizēt skolēnu, pedagogu un darba devēju savstarpēju sadarbību, iesaka veikt izglītības reformu, radot elastīgus apstākļus izglītības satura uzlabošanā, atbilstoši darba tirgus prasībām.

Tematiskajā grupā Profesionālās un karjeras izglītības attīstība pētnieki diskutēja par dažādu karjeras virzienu pārstāvju profesionālās pilnveides un dzīves kvalitātes uzturēšanas aktualitātēm, uzsverot gan pilnvērtīga uztura, gan arī apmierinātības ar darbu un tālākizglītības lomu veiksmīgā dzīvē un karjerā. Nolasītie referāti rosināja darba grupas dalībnieku pārdomas un viedokļu apmaiņu par karjeras konsultēšanas pilnveides un karjeras izglītības īstenošanas iespējām formālajā un neformālajā profesionālajā izglītībā. Pētnieki secināja, ka karjeras attīstības atbalstu nepieciešams ciešāk integrēt studiju un darba procesā, sasaistot ar audzēkņu, studentu un darbinieku mūžilgu profesionālo iemaņu un vērtību sistēmas pilnveidi, un atzinīgi novērtēja kolēģu ziņojumus par karjeras izglītības iekļaušanas pieredzi.

Konferenci rīkoja LLU TF Izglītības un mājsaimniecības institūts.