Egils Levits ar LLU studentiem diskutē par Latvijas un Eiropas vērtībām

E. Levits pēdējos 30 gadus ir profesionāli un politiski darbojies Latvijas valsts labā, sniedzot būtisku ieguldījumu gan Latvijas valsts atjaunošanā, gan tās pārveidē par demokrātisku un tiesisku valsti, gan tās kā mūsdienu Eiropas valsts idejiskajā, institucionālajā un tiesiskajā nostiprināšanā un attīstībā.

Lai LLU studējošie labāk izprastu Eiropas Savienības darbību un spētu kritiskāk analizēt notikumus Latvijā un Eiropā, pieredzējušais jurists un politologs dalījās savā pieredzē par to, kā Eiropas Savienības pamatvērtības tiek piemērotas tiesiskajā praksē. “Visās Eiropas valstīs ir noteiktas kopīgas valstu pamatvērtības – brīvība, demokrātija, vienlīdzība un citas –, taču katrai valstij ir arī savas vērtības, kas atšķiras valstu starpā. Piemēram, Latvijā tās ir kultūras vērtības, kas definētas Satversmē. Proti, nodrošināt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, kā arī sekmēt Latvijas tautas un ikviena brīvību un labklājību. Nevienai citai Eiropas valstij latviešu kultūras saglabāšana nav definēta kā pamatvērtība,” atzīmēja E. Levits.

Taču politologs arī norādīja, ka pamatvērtības bieži vien ir pretrunīgas un to efektīvu funkcionēšanu nodrošina tiesu mehānisms, kas demokrātijai uzliek zināmus “rāmjus”. “Piemēram, tādas pamatvērtības kā vienlīdzība un brīvība pēc būtības ir pretrunā viena ar otru. No vienas puses ar brīvību saprotam, ka varu darīt, ko gribu, bet tajā pašā laikā vienlīdzība nozīmē, ka varu darīt tikai tik daudz, cik citi. Attiecīgi – jo vairāk brīvības, jo mazāk vienlīdzības un otrādāk,” skaidro E. Levits. Tas nozīmē, lai sabiedrības modelis būtu balansā, jāpanāk izlīdzinājums starp pretrunīgajām pamatvērtībām sabiedrībā un valstī. “Brīvībai ir jābūt adekvātai un sabiedrības intereses ir jābalansē ar brīvtelpu. Un šo līdzsvaru palīdz nodrošināt tiesu mehānisms,” norādīja E. Levits. Politologs lekcijas laikā iepazīstināja ar dažādiem piemēriem no prakses, kuros tiek risināti jautājumi attiecībā uz pamatvērtību ievērošanu un balansēšanu, lai vienlaikus nodrošinātu sabiedrības intereses un tiesiskas valsts pamatprincipus.

“Lekcijas tēma ir ļoti aktuāla studentiem un mācībspēkiem, jo iegūtā informācija veicina plašāku skatījumu uz Eiropas Savienību un tās valstu vērtībām, kas iestrādātas tiesību aktos. Varam secināt, ka Eiropa nav monolīta – atšķiras pārvaldes modeļi, vērtības, kā arī ekonomiskās vēlmes un vajadzības. Arī visas fakultātē īstenotās sociālo zinātņu studiju jomas – pārvaldība, ekonomika, uzņēmējdarbība un socioloģija – balstās uz pretrunīgām ekonomiskajām vajadzībām un brīvībām” pēc lekcijas atzina Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Andra Zvirbule.

Lekcija “Vērtības Eiropas Savienībā un Latvijā” notika pēc nesen klajā nākušā rakstu krājuma “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985 – 2018”, kurā apkopota Egila Levita publicistika 33 gadu periodā latviešu valodā. Darbs, kuru caurvij fundamentāla juridiskā, politiskā un morālā argumentācija par Latvijas valsts un latviešu nācijas pastāvēšanas tiesībām, jēgu un būtību, par pilsoņu attiecībām ar valsti un tās sekmīgu pārvaldību.