Vecauces ražas svētku seminārā godina profesorus A. Ružu un D. Jonkus

Profesoru Jāņa Berga un Jāņa Bērziņa vārdiskās balvas dibinātas LLU un tiek pasniegtas ik pēc pieciem gadiem izciliem agronomijas un lopkopības nozaru zinātniekiem. Abi profesori savulaik snieguši nozīmīgu ieguldījumu lauksaimniecības nozaru attīstībā. Turklāt profesors Jānis Bergs bijis pirmais Lauksaimniecības fakultātes dekāns neatkarīgās Latvijas valsts laikā, bet profesors Jānis Bērziņš bijis Zootehnikas fakultātes dekāns pēc 2. Pasaules kara.

Profesoru vārdos nosauktās balvas šogad pasniegtas viņu pēctečiem agronomijas un lopkopības nozarēs, kuri snieguši zināšanas vairākām studentu paaudzēm, kā arī vēl joprojām īsteno nozīmīgus pētījumus Latvijas lauksaimniecībai. Jāņa Berga balva agronomijas zinātņu jomā piešķirta profesoram Antonam Ružam par mūža ieguldījumu agronomijas zinātnē, aktīvu pedagoģisko un sabiedrisko darbību. Savukārt Jāņa Bērziņa balva lopkopības zinātnē piešķirta profesorei Dainai Jonkus par pētījumiem lopkopības zinātnē, aktīvu pedagoģisko un sabiedrisko darbību. Abi balvu laureāti Vecaucē ziņoja par savu profesionālo darbību LLU un nozīmīgākajiem sasniegumiem.

Ierasti seminārā tika paziņoti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) doktorantu konkursa laureāti, no kuriem pirmo vietu šogad ieguva Alise Šenberga. Savukārt otro vietu ieguva Ilze Dimante, bet trešo – Inga Muižniece. Visas godalgoto vietu ieguvējas ir Lauksaimniecības fakultātes doktorantes. Tāpat suminātas Guna Ringa – Karahona no Veterinārmedicīnas fakultātes un Kristīne Vēvere no Lauksaimniecības fakultātes.

Līdzīgi kā citus gadus arī norisinājusies Latvijas lauksaimniecības zinātnisko institūciju Direktoru padomes un LLMZA organizētā zinātnisko institūciju un laboratoriju skate. Tajā kā labākie atzīti Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs un LLU SIA „Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs”.

Paralēli dažādu konkursu laureātu godināšanai seminārā nolasīti četri ziņojumi par aktuāliem pētījumiem lauksaimniecības zinātnē, turklāt semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar 31 stenda referātu. Lai gan seminārs veltīts lauksaimniecības augstākās izglītības 155 gadu jubilejai, zinātnieki lielākoties stāstīja par nākotnes plāniem un sāktajiem projektiem. Īpaša uzmanība seminārā pievērsta klimata pārmaiņām un to ietekmei uz lauksaimniecību, digitalizācijai un lielo datu izmantošanai efektīvākā saimniekošanā.

Akadēmiķe, profesore Baiba Rivža ziņoja par digitalizācijas un tehnoloģiju ienākšanu lauksaimniecībā, kas aktualizēta ES Kopējā lauksaimniecības politikā, akcentējot lielo datu vākšanu, glabāšanu un apstrādi.

„Pieredze datu vākšanā mums ir, bet jādomā, kā tos glabāt un apstrādāt, lai zemniekiem no tā būtu labums. Mēs ar precīzo lauksaimniecību daudz ko darām šajā virzienā, jo pirmie sensori lielo datu ieguvei LLU MPS „Vecauce” tika uzstādīta jau pirms desmit gadiem,” stāsta B. Rivža, atklājot, ka sākta starptautiska pētniecības projekta „Datu virzītu lēmumu pieņemšana piena lauksaimniecībā”. Projekts fokusēts uz sensoru tehnoloģiju piegādāto datu izmantošanas iespējām modernā piena lopkopībā – gan govkopībā, gan kazkopībā. Tā īstenošanā iesaistīti 10 valstu partneri, no kuriem Latviju pārstāv Latvijas Zinātņu akadēmija, LLMZA un LLU.

Savukārt Aigars Šutka informēja par projekta „Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai” uzsākšanu. Tā vadošais partneris ir LLKC, taču īstenošanā iesaistīti LLU Lauksaimniecības, Vides un būvzinātņu un Informācijas tehnoloģiju fakultāšu zinātnieki. Projekta ietvaros jau sākti pirmie izmēģinājumi, plānoti arī SEG emisiju mērījumi lauka vidē un tiks izveidota atbalsta platforma lauksaimniekiem.

Klimata pārmaiņu aktualitāti arī uzsvēra Inga Muižniece, norādot, ka klimata pārmaiņu seku mazināšanas nolūkā lopkopībā tiek meklētas mazāk intensīvas govju audzēšanas tehnoloģijas gaļas un piena ieguvei. Tā kā visas šķirnes tam nav piemērotas, zinātniece veic pētījumu, lai salīdzinātu nobarošanas rezultātus dažādām šķirnēm. Vecauces semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar Angus un Herefordas tīršķirnes buļļu salīdzinājumu.

Aktuālāko pētījumu apskatu noslēdza Ilze Dimanta, kura ziņoja par efektīvu kartupeļu sīkbumbuļu iegūšanu. Tā kā sīkbumbuļu ieguvei ir augsta pašizmaksa, to audzēšanas efektivitātes uzlabošanas pētījumi ir aktuāli ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Lauksaimniekiem ir divas iespējas, no kurām viena ir augsto tehnoloģiju attīstīšana sīkbumbuļu audzēšanas efektivitātes uzlabošanai, bet otra – ražošanas sistēmu vienkāršošana un ieguldījumu samazināšana. Jaunā zinātniece skaidroja, ka viņas pētījums virzīts uz otras pieejas īstenošanu, konkrēti izvērtējot kartupeļu sīkbumbuļu ražošanas agronomiskās efektivitātes paaugstināšanas iespējas atkarībā no pielietotās mikroklonālās pavairošanas tehnoloģijas invitro.