Erasmus+ pieredze: izkāpt no LLU kastes
Amanda Kļaviņa ir LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes 4. kursa studente un topošā programmētāja. Pirms gada rudens semestrī viņa savas zināšanas turpināja papildināt nevis tepat Jelgavā, bet gan Erasmus+ studiju mobilitātes ietvaros mācījās programmēt Maltas mākslas, zinātnes un tehnoloģiju koledžā. Ar savu pieredzi viņa ir ļoti apmierināta un iesaka Erasmus+ programmas iespējas izmantot visiem studentiem.
“Tur viss ir labi, tur viss būs labi, vari braukt!”
Amanda stāsta, ka Erasmus studijās jau sen gribējusi braukt, taču vilcinājusies doties ārpus Latvijas viena pati. Viņu iedvesmojusi māsa, kura jau ir LLU absolvente, bet savulaik arī devusies studentu apmaiņās.
“Zināju, cik labi māsai kādreiz gāja un gribēju pati studēt vienu semestri citā valstī. Taču man bija bail, jo tā ir pilnīgi sveša vide. Gadījās tā, ka tieši pirms tam uz šo koledžu bija aizbraucis mūsu dekāns Gatis Vītols. Un vispār – dekāns, dekāns, dekāns (smejas). Viņam pateicoties arī saņēmos, jo viņš atbrauca no Maltas, atsūtīja bildes un pateica: “Tur viss ir labi, tur viss būs labi, vari braukt!” Tad savācāmies kopā bariņš studentu no ITF un devāmies uz Maltu. Vienā grupiņā studējām, visi kopā, un bija drošāk,” par savām bailēm doties uz citu valsti stāsta Amanda.
Galvenais kritērijs, kāpēc studente izvēlējās Maltu kā studiju vietu, bija angļu valoda, jo viņa nebija gatava paralēli mācīties vēl kādu svešvalodu. Koledžā, kurā Amanda studēja, studiju process ārvalstniekiem tika organizēts angļu valodā. Tā ir būtiska atšķirība no citām valstīm Eiropas dienvidos, kurās studentiem bieži vien ir jāapgūst uzņemošās valsts valoda, jo mācībspēki nevada nodarbības angļu valodā.
Tā kā Amanda devās uz Maltu ar mērķi studēt un iegūt jaunu profesionālo pieredzi, valodas jautājums bija ļoti būtisks. Viņa bija nosolījusies, ka nepalaidīsies un mācīsies, un savu solījumu sev arī turēja. Tikai pēc tam sapratusi, ka valsts ir ļoti silta un skaista, kas parasti vilina studentus un nosaka viņu valsts izvēli, dodoties Erasmus+ studijās. Kā pati stāsta, siltums un dzidri zilais ūdens, kurā var peldēties oktobra beigās, bija kā mobilitātes papildus bonuss.
Turklāt tikpat svarīga bija iespēja pēc mobilitātes pielīdzināt studiju kursus un vieglāk visu sakārtot LLU. “Negribēju, ka man būtu jāplēšas uz pusēm, lai sekmīgi visu sakārtotu Latvijā pēc atgriešanās. Ar Maltu sanāca tā, ka viss ļoti perfekti bija pielīdzināms,” stāsta Amanda.
Studijās Maltā izkāpu no LLU kastes un sapratu, ka ir arī citas kastes
Amanda uzskata sevi par īstu LLU un ITF patrioti. Savas domas pēc Erasmus mobilitātes viņa nav mainījusi, taču šobrīd viņas viedoklis ir kļuvis pamatotāks un izsvērtāks.
“Es ieguvu nenormāli daudz. Vispār izkāpu no LLU kastes un sapratu, ka ir citas kastes. Iepriekš man bija tikai LLU, LLU ir vislabākais un redzu tikai LLU. Man vēl joprojām ir tādas pašas domas, bet es redzēju, kā ir savādāk, kā ir citur, kā var būt. Informāciju esmu nodevusi arī ITF, lai labo pieredzi varam nest arī uz šejieni. Paplašināju savu redzesloku uz visiem 100%. Domas par ļoti daudz lietām mainījās. Tā bija pieredze arī pašā dzīvošanā, patstāvīgi būt pilnīgi citur ir pavisam savādāk, nekā mājās,” tā Amanda.
Studijās Amanda kā Erasmus+ studente vienmēr bija kopā ar Maltas studentiem, jo nebija atsevišķas studiju grupas ārvalstniekiem. Parasti mācībspēki lekcijas vadīja maltiešu valodā, bet, tiklīdz auditorijā bija kaut viens Erasmus+ students, mācībspēks izmantoja angļu valodu. Taču esot bijušas situācijas, kad profesors kaut ko stāstījis angliski, uzdevis jautājumu angliski, bet studenti jautājuši un atbildējuši maltiešu valodā. Tad profesors dubultojis savu atbildi abās valodās.
Maltā Amanda apguvusi 5 studiju kursus, bet ļoti padziļināti, jo visa semestra garumā nodarbības bijušas, kā viņa pati izsakās, lielā “kvantumā” katru darba dienu. Milzīgs uzsvars bijis uz praktiskajām nodarbībām, teorijas apguve minimālā daudzumā, taču, lai nokārtotu kontroldarbus vai sagatavotu kursa darbus, bez teorijas zināšanām to nevarēja izdarīt.
Interesanti, ka koledža iekārtota ēkās ar atvērtajiem gaiteņiem. Lai gan šobrīd jau notiek to pārbūve. IT nodaļa vēl joprojām atrodas vecā stila ēkā, kurā gaiteņi ir zem skaidrām debesīm: ja gāž lietus, tad viss ir slapjš. Turklāt maltieši nevar lepoties ar modernākajām tehnoloģijām un īpaši ātru wi-fi, taču mācībspēki ir ļoti zinoši un profesionāli. Amanda piebilst: “Mums ir tik labs internets, arī LLU! Normāls internets bija pieejams tikai caur vadu, konfigurējot iestatījumus.”
Visu dienu šauj. Karš sākas?
Ārpusstudiju dzīve Maltā bija ne mazāk intensīva kā studijas. Kā Amanda stāsta, maltieši prot svinēt svētkus. Paradoksāli, Ziemassvētkos maltieši mācējuši radīt īstu svētku sajūtu pat bez sniega, bet ar Ziemassvētku eglītēm, rūķu parādēm un tirdziņiem. Turklāt Erasmus+ organizācija viņiem ir ļoti labā līmenī un dažādi tusiņi studentiem organizēti ar vērienu.
“Piemēram, ballīte uz kuģa visas dienas garumā, siltā saulītē, peldoties dzidri zilā ūdenī, pārgājieni kalnos vai Helovīna ballīte ar pārģērbšanos. Tusiņiem paredzēta vesela pilsēta. Līdzīgi kā Vecrīga, bet daudz piebāztāka ar klubiem, bāriem un vēl nez ko. Savā mūžā nekad nebiju dziedājusi karaoke. Nu, padziedāju! (smejas) Maltieši ir traki ar uguņošanām. Viņi arī pa dienu šāva. Pirmās dienas, kad mēs aizbraucām, kaut kas šauj, visu dienu šauj, karš sākas? Izrādās, nē. Viņiem ir tādi svētki, kuros visu dienu šauj un viss ir forši. Vakarā izej uz balkona, dzer tēju un pusstundu skaties uguņošanu, vai mācies, pa logu paskaties un “Vou, uguņošana!” Bet jaunajā gadā dīvainā kārtā nebija nemaz tik stilīgi. Laikam visu bija izšāvuši,” stāsta Amanda.
Malta ir dienvidu zeme un oktobra beigās Amanda izbaudījusi sauļošanos +24 grādos, līdz ar to daba kopumā ir pelēcīga un brūngana, zaļāka tā kļūst ziemā. Decembrī gan nācies salt, jo laukā bijis vēsi un maltiešiem nav apkures sistēmas. Citiem ir tikai kondicionieris ar apsildes iespēju, bet Amandai nebija pat tāds. Bijusi spiesta sasegties ar padsmit palagiem un pirkt sildītāju.
Kāpēc nē, ja var jā?
Jautāta, vai ieteiktu Erasmus+ studijas citiem, Amanda atbild ar viennozīmīgu “jā”. Viņasprāt, katra pieredze ir laba pieredze, bet Erasmus+ ir patiesi lieliska izdevība, kad daļēji vai pilnībā viss tiek apmaksāts. Bez studiju pieredzes tā ir arī iespēja apskatīt citu zemi un iepazīt citu kultūru. Kaut gan Malta ir nedaudz lielāka kā Rīga, pus gada laikā Amandai nav izdevies apskatīt visu valsti, jo studijas bijušas intensīvas. Ja būtu gribējusi “pūt un palaid”, tad būtu apceļojusi visu riņķī apkārt, bet mērķis bijis cits, tāpēc liela ceļošana nav sanākusi.
“Iegūtā pieredze – ak dievs, milzīga. To nenovērtē, un bieži saprot tikai pēc tam, kad esi atbraucis atpakaļ. Pat domāšana mainās. Vismaz man mainījās pa 180 grādiem. Ja esi kautrīgāks, tu pārkāp saviem rāmjiem, izej no savas komforta zonas. Man iepriekš bija paniskas bailes būt kaut kur vienai pašai nezināmā vietā. Paniskas bailes, tā līdz asarām. Aizbraucu uz Erasmus+ ar visiem kopā, bet sanāca tomēr kaut kur doties, kaut ko darīt patstāvīgi. Atbraucu pēc Erasmus+ un pēc mēneša aizlidoju uz Koreju pie māsas viena pati, cauri Krievijai. Tā vienkārši! Pirms tam es tā nekad mūžā nebūtu varējusi izdarīt. Ar to pieredzi likās – nu, labi, laižam! Kāpēc nē, ja var jā? Visiem iesaku, nav no kā baidīties,” savus spēkus aicina izmēģināt Amanda.
Ja kāds students baidās doties Erasmus+ mobilitātē nepietiekamu svešvalodas zināšanu dēļ, tad Amanda iesaka pirms tam apmeklēt valodas kursus, jo valoda “nāk ar runāšanu”. Iespējams, pirmās nedēļas, mēnesis būs grūtāki, bet ātri varēs aprast ar visu. “Mūsu fakultātē bija dāma, kura aizbrauca mobilitātē uz Spāniju. Viņa iepriekš pamācījās spāņu valodu, un viss izdevās. Tur vispār nebija angļu valodas, viņa jau mācījās spāņu valodā,” tā Amanda.