LLU absolventes stāsts: Kā kļūt par līderi, ja esi "23. aiz strīpas"

Stāsts ir par AS "Citadele banka" Rietumlatvijas reģiona vadītāju, Talsu filiāles pārvaldnieci Baibu Freināti, kura pirmo vadītājas amatu ieguva, pateicoties LLU lekcijās uzkrātām teorētiskajām zināšanām, bet pirms septiņiem gadiem AS "Citadeles banka" vadība nolēma viņai dot iespēju ieņemt vadošu amatu, lai gan pirms tam nebija nevienu dienu strādājusi bankā. Veiksmīga sakritība? Nē. Tas ir stāsts par personisko atbildību, kompetencēm un motivāciju. Baiba Freināte ir investējusi izglītībā, studējot gan socioloģiju, gan ekonomiku Jelgavā. Turklāt sevis izglītošana nebeidzas augstskolas solā, jo līdera kompetences tiek veidotas katru dienu. Intervijā viņa stāsta par pieredzi studiju laikā un to, kā vadīt astoņas dažādas filiāles un uztrenēt līdera kompetences.

Pirms 15 gadiem tu iestājies LLU, lai studētu socioloģiju. Vai tolaik zināji, kas ir socioloģija?

Jāatzīst, ka nezināju gan. Pirms padsmit gadiem tas bija kaut kas jauns un lielākā daļa cilvēku socioloģiju asociēja ar sociālo darbu un strādāšanu slimnīcās. Taču programmas apraksts bija pietiekami vispārīgs, lai es iestātos. Nav melots, sakot, ka sociologs dara visu. Ja paskatāmies, kur šobrīd strādā mani bijušie kursa biedri, tad jomas ir dažādas – meža nozare, banku sektors, mārketings. Ja pēc vidusskolas neesi sapratis, kas konkrēti gribi būt, tad socioloģija tev ļauj četros gados iegūt augstāko izglītību un tajā pašā laikā saprast sev interesējošo virzienu. Socioloģija ieliek ļoti daudzpusīgas zināšanas, bet maģistrantūrā var padziļināti mācīties to, kas visvairāk patīk. Turklāt jāatzīst, ka savu studiju izvēli saproti tikai tad, kad jau sāc mācīties.

Gads, kad es iestājos, bija ļoti interesants. Dekāns iznāca no kabineta un teica: "Man šodien labs garastāvoklis, uzņemšu papildu vēl 25!" Biju 23. "aiz strīpas". Ejot kabinetā, dzirdēju, ka sieviete, kura reģistrē studentus, teica, ka ir uzņemti diezgan daudz studentu, pāri plānotajam apjomam, bet dekāns atbildēja, ka tāpat visi studijas nepabeigs un jādod iespēja vairākiem. Tā arī bija, jo no 75 kursabiedriem studijas pabeidza 50. Es biju 23. "aiz strīpas", bet nākamajā gadā tiku "budžetā". Vidusskolā iegūtais vidējais vērtējums ne vienmēr ir noteicošais, jo daudzi, kuri sākumā bija pirmie, kādā brīdī pat aizgāja prom, bet daži nāca mācīties pie manis matemātiku. Tas nozīmē, ka dekānam toreiz bija pareizs lēmums.

Studiju laikā izmantoji iespēju doties Erasmus+ apmaiņas programmā. Kas tevi motivēja gadu studēt Nīderlandē?

Daudzi pēc vidusskolas meklē iespēju studēt ārvalstīs, bet, manuprāt, vislabākais ir iestāties universitātē Latvijā un braukt caur to. Tas ir izdevīgi no finansiālā viedokļa, kā arī tā ir kvalitātes garants. Man ļoti patika studiju stils Nīderlandē. Mums nebija daudz lekciju, vairāk analizējām dažādas reālās dzīves situācijas. Piemēram, veidojām projektu par lidostas izveidi pilsētā, tāpēc darba procesā aptaujājām iedzīvotājus, veidojām reālu plānu, ko pēc tam ieviest dzīvē. Mācībspēki vairāk konsultēja, nevis lasīja lekcijas.

Kopumā studijas ārvalstīs ir lieliska iespēja, kā papildināt savu pieredzi. Bieži redzu, ka jaunieši vēlas saņemt lielāku atalgojumu par darbu, bet nav īsti gatavi strādāt; ir daudz prasību, bet nav pretī atdeves. Lai dzīvē tiktu tālāk, jau universitātē vajadzētu rasties vēlmei redzēt un darīt vairāk, nekā esi plānojis. Šobrīd daudzi dzīvo tādā komforta līmenī, ka nav gatavi darīt vairāk. Nereti pat nespēj izdarīt pamatlietas, ko no viņiem prasa, kur nu vēl vairāk. Sociologos iemāca plašāk paskatīties uz daudzām dzīves jomām, kas šobrīd darba tirgū ir ļoti svarīga prasme un spēja – plašs redzējums un mazliet unikālisma, lai tu atšķirtos no lielās, pelēkās masas.

Studijas ārzemēs gan tev nebija mērķtiecīga izvēle, drīzāk veiksmīga nejaušība.

Aizgāju līdzi kursa biedrenei "aizpildīt tukšās vietas", lai seminārā būtu vairāk klausītāju par studijām ārzemēs. Pat īsti nezināju, kas man tur būs jādara. Rezultātā aizpildīju testu, aizgāju uz interviju, un pēc neilga laika man teica, ka jābrauc! Man pat neprasīja, vai gribu tur braukt, bet viņi secināja, ka man tur jābūt. Intervētāja novērtēja manu personību un motivāciju. Es ticu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Tu vienmēr dabū to, kas tev visvairāk ir vajadzīgs, turklāt īstajā laikā.

Pēc studijām Nīderlandē aizgāji studēt reģionālo ekonomiku maģistrantūrā, kas palīdzēja studiju laikā iegūt veikala vadītājas vietu bez pieredzes vadošā amatā.

Nīderlandē, Drontenas Profesionālajā lauksaimniecības universitātē studēju lauku attīstību un inovāciju, tāpēc zināšanu papildināšana ekonomistos bija loģisks turpinājums, kur iemācījos vairāk analizēt, domāt, meklēt likumsakarības. Vienā no studiju kursiem maģistrantūrā mācījāmies arī par vadības stiliem. Darba intervijā "Sportlandā" šīs zināšanas ļoti noderēja, jo veikala vadītājs man jautāja, kuras ir tās lietas, ko gribētu mainīt. Man nebija pieredzes vadošā amatā, tikai lekcijās iegūtās teorētiskās zināšanas. To arī viņam atstāstīju. Protams, kad teorija jāievieš praksē, ir savādāk, bet kopumā viņš teica: "Ļoti labi! Lai tev izdodas!" Šobrīd jau padsmit gadus strādāju vadošā amatā un arvien labāk saprotu, ka pieeja katram cilvēkam ir jāmeklē individuāli. Esmu strādājusi dažādās nozarēs, ar atšķirīgām komandām, taču joprojām ir lietas, ko nezinu, un domāju, kā tikt galā ar izaicinājumiem. Liekas, ka zini vadības procesus un esi gatavs vadīt kolektīvu, bet katra komanda iedod savādāku redzējumu.

Bieži cilvēki sagaida, ka universitāte sagatavos visām dzīves situācijām, bet tai ir cita misija – iemācīt cilvēku paskatīties uz procesiem plašāk, domāt, analizēt un meklēt kopsakarības.

Strādājot bankā, ātri sapratu, ka augstskola nevar iemācīt visu, jo nav divu vienādu situāciju. Tieši tāpēc socioloģija bija ļoti noderīga – tā iemāca paskatīties uz lietām no vairākiem skatupunktiem. Vienmēr ir dažādas iespējas, un dzīvē ir jāspēj katrā situācijā reaģēt. Piemēram, bankā ir stingri reglamentēts darbu process, bet visas situācijas nav vienādas. Tev jābūt pietiekami kreatīvam, lai saprastu, kā rīkoties un vienlaikus, lai tava rīcība atbilstu noteikumiem.

Kā no sporta veikala vadīšanas var nonākt bankas vadītāja amatā?

Bankas vadītāja atzina, ka esmu pirmais eksperiments, kad tiek pieņemts darbā cilvēks vadošā amatā bez pieredzes banku sektorā. Tajā gadā viņi meklēja personību, ko attīstīt un izaudzināt šajā jomā, bet kurai ir pareizās kompetences. Cilvēkam visu var iemācīt, turklāt neviens nesagatavo tevi vadošam darbam bankā. Par laimi, vadītāja atzina, ka eksperiments bijis veiksmīgs. Un šis eksperiments ir "ievilcies" jau septiņus gadus.

Kādam jābūt labam vadītājam?

Labs vadītājs sākas ar personību, un tas ir liels darbs ar sevi. Tam, ko tu prasi no citiem, vispirms ir jābūt tevī pašā. Ja tu vari būt labs piemērs tam, ko tu sagaidi no citiem, tad izdodas panākt vēlamo rezultātu. "Sportlandā" sāku strādāt ar teoriju, bet, ikdienā, strādājot ar cilvēkiem, ar to nepietiek. Jābūt praksei, jāspēj parādīt, kas ir tas, ko tu no viņiem sagaidi. Mūsdienās ir svarīgi būt līderim, lai tev seko. Turklāt lai sasniegtu rezultātu, tev jābūt labam līderim. Bija brīdis, kad vadīju vienlaikus četras bankas filiāles, ļoti ātri bija jāuzaudzē līdera kompetences. Ja tu neesi katru dienu uz vietas, vajag, lai cilvēki tajās dienās, kamēr neesi klāt, turpina sekot tavām idejām un uzstādītajam mērķim. Jebko var uztrenēt, ja ir vēlme un gatavība to darīt.

Kā tu panāc, lai darbinieki seko tavām idejām?

Līdz "aknām" pati ticu tam, ko es daru. Ja tu pats tam tici, tad ir ļoti viegli nodot to sajūtu. Taču nepietiek ar ticību, tev pašam tas arī ir jādara. Vienmēr vispirms cenšos pārbaudīt, izdarīt un eju kopā ar saviem cilvēkiem. Viens no maniem klientiem brīnījās, kāpēc es kā reģiona vadītāja gatavoju kafiju, bet man ir prieks, ka es pati VIP klientam varu pagatavot kafiju. Un tas ir tas, ko es sagaidu no saviem darbiniekiem, kolēģiem. Klienti to novērtē.

Ko students var darīt, lai darba devēja vērtējumā tiktu atzīts par labu potenciālo darbinieku?

Studentam jau augstskolā ir jāapzinās, ka viņš savā ziņā ir kā prece, tāpēc ir jāprot sevi pārdot. Mēs neesam nolikti plauktā, nevajag gaidīt, ka kāds tevi pārdos, bet ir jāsaprot, kas ir tava vērtība. Ir skumji, ka studenti nopērk kādu studiju darbu vai vienkārši "atsēž" laiku lekcijās. Svarīgi, ka augstskolā apgūsti pamatlietas, tai skaitā teoriju. Šobrīd daudzi cilvēki lietas dara virspusēji, neiedziļinoties. Protams, ne visi studiju priekšmeti ir interesanti un saistoši, bet kaut kādai daļai jābūt, kas tev patīk, interesē, ko gribi tālāk padziļināti apgūt. Mani vienmēr ir interesējusi pārdošana, tāpēc papildus lasu grāmatas, tai skaitā angļu valodā. Ja tu gribi kaut ko iemācīties, tev ir jāņem tā lieta dziļāk, jo ja tu nepalielini savu kapitālu, neinvestē sevī, tad neaug atdeve. Piemēram, Nīderlandē vienā no studiju priekšmetiem bija jāizstrādā biznesa projekts. Bet jāizstrādā tā, lai dienas beigās to var pārdot bankai. Tur nav jautājums par atzīmi, ko ieliks pasniedzējs, bet gan par to, vai banka šo projektu finansēs vai nē. Tu esi spiests radīt jēgpilnu galaproduktu, nevis vienkārši atrakstīties. Tas man iemācīja meklēt risinājumus. Tu zini, ko tev galā vajag, bet tas risinājums jāatrod pašam. Ja tev uzņēmējs ir uzticējis savu problēmu, tad tev jāparāda pareizā attieksme, atbildības sajūta. Nereti ir situācija, ka students nepabeidz studijas augstskolā un pie tā ir “vainīgs” pasniedzējs, kurš “izgāza”, vainīgi ir vecāki, kuri nevarēja samaksātu studiju maksu. Bet tā ir tava personīgā atbildība. Tā vietā, lai kādu vainotu, saraksti uz lapas vismaz 10 lietas, ko pats varēji izdarīt, lai augstskolu pabeigtu.

Tu vadi pārdošanas apmācības bankā jaunajiem darbiniekiem. Kādi ir tavi novērojumi par jaunajiem speciālistiem?

Lai apmācības būtu kvalitatīvas, analizēju un pētu teoriju, jo mūsdienu jaunajai paaudzei noturēt uzmanību visas dienas garumā ir ļoti izaicinoši. Lai tevi klausītos, saturam jābūt kvalitatīvam, interesantam, atraktīvam, ar augstu pievienoto vērtību. Sākotnēji apmācības jaunajiem darbiniekiem bija domātas kā īslaicīgs projekts, bet šobrīd tas ir “ievilcies”, jo svarīgi panākt, lai jaunieši iemācās strādāt ar sevi. Viss sākas ar personību, kā arī svarīgi, lai darbs, ko tu dari, patīk. Ja tu nedarīsi to, kas tev patīk, tu vienmēr būsi viduvējība un nespēsi sasniegt virsotnes. Bet, ja tu darīsi to, ko tu mīli, tev nebūs nekādu ierobežojumu. Es vienmēr daru to, ko es mīlu, savādāk tam nav jēgas.