IT studijās programmē savu pirmo lauksaimniecības robotu zemeņu laukam
Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) jūnijā noslēdzies izlaidumu laiks, kurā diplomus par augstākās izglītības ieguvi saņēma arī Informācijas tehnoloģiju fakultātes jaunie datorvadības un programmēšanas speciālisti. Viens no viņiem – Gatis Laizāns – ar datoriem darbojies jau kopš bērnības un nupat par bakalaura darbu, kurā izmēģinājis programmēšanas prasmes lauksaimniecībā, ieguvis izcilu vērtējumu.
Šobrīd tevi jau var saukt par absolventu. Kādas sajūtas pārņem, kad četri gadi universitātē ir pabeigti un rokās diploms?
Protams, mani pārņem prieks un gandarījums, ka esmu noslēdzis ļoti nozīmīgu posmu savā dzīvē, lai dotos pretī jauniem izaicinājumiem. Taču jūtos arī nedaudz noskumis, jo universitāte bija interesants laiks, kurā iepazinu daudz jaunus draugus, izbaudīju studentu dzīvi un skaisto pilsētu – Jelgavu.
Kādi bija lielākie izaicinājumi studiju laikā?
Jāsaka atklāti, ka esmu diezgan tipisks students, kurš darbu rakstīšanu bieži atstāj uz pēdējo dienu. Vai tas ir slinkums, vai nepareiza prioritāšu nodalīšana – nezinu. Līdz ar to lielākais izaicinājums bija semestra beigās nokārtot visus iekavētos darbus, bet ar to vienmēr tiku galā. Es tiešām aicinu studentus pildīt visus uzdevumus laicīgi, lai izvairītos no stresa katra semestra beigās.
Kā tu raksturotu LLU studiju vidi un mācībspēkus?
Mācībspēki ir ļoti pretimnākoši, tiešām! Viņi motivē studentus nepadoties pie pirmajām grūtībām, bet gan pārvarēt tās un tiekties uz priekšu. Es īpaši vēlos atzīmēt savu pedagogu Vitāliju Osadčuku, ar kuru turpinu kontaktēties arī pēc universitātes absolvēšanas. Viņš man jau ir izteicis arī darba piedāvājumu, kuru šobrīd apsveru.
Ļoti vērtīgi, ka universitāte piedāvā plašas prakses iespējas studiju laikā. Arī pats studiju process ir vērsts ne tikai uz teoriju, bet uz praktiskām darbībām, kas ļauj vieglāk izprast studiju vielu. Piemēram, mūsu fakultātē paralēli studiju procesam ir iespēja noskaidrot, kā darbojas virtuālā realitāte.
Un vēl viena ļoti būtiska lieta, ko novēroju studiju laikā, ir saliedētība un individuāla pieeja. Lai gan universitāte pati par sevi ir ļoti liela, katrā fakultātē valda sava individuāla aura. Visi savā starpā ir draudzīgi un atvērti.
Pastāsti par saviem iespaidiem ārpus studiju laika.
Visvairāk man palikušas atmiņā sporta spēles, ko organizēja universitāte, arī programmēšanas sacensības, kas sniedza iespēju parādīt apgūtās zināšanas. Protams, kur tad nu bez studentu ballītēm! Tās ir bijušas gana raibas un atmiņā paliekošas. Pašā pilsētā pieejamas daudz aktivitāšu, ko labprāt izmantoju. Kopumā varu teikt, ka Jelgava ir studentu pilsēta un šeit tiek nodrošināts plašs iespēju klāsts.
Kā tu pirms četriem gadiem nonāci LLU?
Tas, ka mācīšos informācijas tehnoloģiju jomā, bija skaidrs jau sen, jo mans tēvs ir programmētājs. Jau no bērnības biju sajūsmā, ka uz datora ir iespēja no nekā radīt kaut ko. Sākumā gan nebiju pārliecināts par LLU, jo informācijas tehnoloģijas man bija grūti asociēt ar skolas nosaukumu – Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Taču, klausot draugu padomam, iestājos un secināju, ka universitāte ir ārkārtīgi daudzpusīga un sniedz profesionālas zināšanas dažādās jomās. Es ne mirkli neesmu nožēlojis savu izvēli. Domāju, ka mani kursa biedri to pašu varētu apgalvot.
Tu rakstīji savu bakalaura darbu par lauksaimniecības robotu, kas brauc pa zemeņu vagām, un dabūji 10!
Jā, tieši tā. Tēmu man “piespēlēja” darba vadītājs. Darba mērķis bija izstrādāt algoritmu lauksaimniecības transporta robotam, ar kuru iespējams noteikt robota relatīvo pozīciju starp zemeņu rindām. Tas nepieciešams, lai robots neizbrauktu ārpus tām, piemēram, situācijās, kad vagas laukā ir izliektas. Šādas funkcionalitātes algoritma izveidei pārsvarā izmanto kameras attēlu segmentāciju, kā rezultātā ir nofiltrēti nost nevajadzīgie objekti, kas atrodas kadrā un tiek atgriezts binarizēts attēls. No binarizētā attēla iespējams izgūt histogrammu, pēc kuras datiem var vadīties nobīdes noteikšanā. Pielietojot šāda tipa metodes, iespējams optimāli izšķirt attēlā zemeņu rindu no visa apkārtējā.
Darbā aplūkoju arī alternatīvus sensoru risinājumus, kuri tiek izmantoti tādam pašam nolūkam. Šajā gadījumā no sensora iegūtajiem datiem izstrādā algoritmu vagas noteikšanai, vai arī dod signālu transporta robota motoriem, ja ir vagas nobīdes, lai veiktu nelielu maršruta korekciju kustībā.
Kad rakstīju bakalaura darbu un veicu attiecīgos pētījumus, nedomāju, ka sasniegšu tik augstu rezultātu. Tas mani ļoti iepriecināja un deva gandarījuma sajūtu par paveikto!
Kādi ir tavi tuvākās nākotnes plāni?
Esmu darba meklējumos. Patiesībā man jau ir vairāki darba piedāvājumi, bet rūpīgi tos apsveru, lai darba specifika man patiktu, tāpēc neesmu vēl nevienam atbildējis. Gribu atrast tādu vietu, kurā kārtīgi nobāzēties, nevis skriet prom pēc īsa laika. Informācijas tehnoloģiju jomā vakanču netrūkst, līdz ar to man ir iespēja apsvērt katras vietas plusus un mīnusus, lai izdarītu pareizo lēmumu.
LLU Informācijas tehnoloģiju fakultāte piedāvā studijas divās bakalaura līmeņa studiju programmās “Datorvadība un datorzinātne” un “Informācijas tehnoloģijas ilgtspējīgai attīstībai”, kā arī augstākā līmeņa studijas programmā “Informācijas tehnoloģijas” un doktora studijas programmā “Informācijas tehnoloģijas”. Vairāk info: https://www.llu.lv/lv/nac-studet-llu.
