Gaļina Zvaigzne iegūst doktora grādu pārtikas zinātnē

Promocijas darbs tika izstrādāts sulu un koncentrāta rūpnīcā S.A. “Biofresh” Grieķijā, zinātniskajā laboratorijā UBF GmbH Vācijā, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes laboratorijā, Jelgavā un Latvijas Valsts Augļkopības institūtā Dobelē laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam.

Promocijas darba mērķis ir izvērtēt ultrapasterizācijas temperatūras (UHT) apstrādes proces ietekmi uz bioaktīvajām vielām un antioksidantu aktivitāti apelsīnu, smiltsērkšķu un jauktās apelsīnu – smiltsērkšķu sulās.

Promocijas darba autore atklāj, ka Latvijā apelsīnu sulu ražotāji galvenokārt piegādā saldētas (FCOJ) vai koncentrētas apelsīnu sulas aseptiskā iepakojumā. Tomēr pēdējos gados patērētāji arvien biežāk izvēlas tā dēvētos "svaigus" produktus, piemēram, svaigi spiestu sulu. Pasterizēta apelsīnu sula, nevis no koncentrāta (NFC), pēc garšas ir labāka par atjaunotām sulām, un patērētāji dod priekšroku apelsīnu sulai, kura nav no koncentrāta (NFC), jo tai piemīt labākas organoleptiskās īpašības. Moderno tehnoloģiju un iepakojuma materiālu attīstība tagad kļūst par realitāti, kas ļauj ražot un piegādāt NFC sulas no ražotājvalstīm uz visām Eiropas valstīm un palielināt apelsīnu sulas ražošanas apjomus un kvalitāti līdz svaigas sulas līmenim. Ultra-augstas temperatūras (UHT) apstrādes tehnoloģija ir pievilcīga tādējādi, lai pagarinātu apelsīnu sulas glabāšanas laiku un drošību, vienlaikus saglabājot svaigas apelsīnu sulas sensorās īpašības. Tomēr līdz šim zinātniskajā literatūrā nav atrasti pētījumi par UHT apstrādes tehnoloģijas ietekmi uz apelsīnu sulas fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un galvenokārt bioaktīvajām vielām. Situācijas pārskats dod lielisku iespēju formulēt promocijas darba hipotēzi.

“Pirmo reizi Latvijā pētīti apelsīnu sulas kvalitātes rādītāji dažādos augļu nogatavošanās periodos un ražas novākšanas gatavības stadijā. Promocijas darbā arī novērtēti dažādu sulu apstrādes procesi un uzglabāšanas apstākļu ietekme uz ķīmiskajiem parametriem, bioloģiski aktīvajām vielām un apelsīnu sulas antioksidantu aktivitāti rūpnieciskā mērogā. Kā arī jāpiebilst, ka pirmo reizi tika zinātniski izvērtēta UHT metodes piemērotība apelsīnu sulas termiskai apstrādei un izstrādāti jauni produkti (apelsīnu-smiltsērkšķu sulu maisījums) ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu, izmantojot UHT apstrādi,” atklāj jaunā zinātniece.

Pētījuma rezultāti ir nozīmīgi tautsaimniecībā, pētījumi par UHT apstrādes metodes piemērotību apelsīnu sulas sterilizēšanai piedāvā iespēju Latvijā no ražotājvalstīm ārzemēs piegādāt apelsīnu sulu ne no koncentrāta (NFC), kuru vietējos sulu ražošanas uzņēmumos var pildīt patērētāju iepakojumā, UHT apstrāde var būt alternatīva apelsīnu, smiltsērkšķu un jaukto apelsīnusmiltsērkšķu sulu tradicionālās pasterizācijas (HTST) metodei. Minētā apstrādes paņēmiena ietekmē notiek enzīmu denaturācija un mikroorganismu inaktivēšana, iegūstot sulas ar pagarinātu realizācijas termiņu un dabīgai sulai līdzīgām sensorām īpašībām, kā arī jauktas apelsīnu-smiltsērkšķu sulas ražošana, izmantojot UHT apstrādes metodi, var paplašināt vietējā sulu tirgū produktu ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu un paaugstinātu antioksidantu aktivitāti sortimentu.

Promocijas darba zinātniskā vadītāja:  Prof., Dr.sc.ing. Daina Kārkliņa.

Ar promocijas darba kopsavilkumu var iepazīties LLU Fundamentālās bibliotēkas mājaslapā.