Riski būs vienmēr, jāprot tos izvērtēt un jāveic pareizā izvēle jeb profesora E. Grinovska mantojuma zinātniski praktiskais seminārs

Semināru atklāja VPP “EKOSOC-LV’ vadītāja, profesore Baiba Rivža. Viņa informēja par valsts pētījumu programmu “EKOSOC-LV” un tās saistību ar profesora E. Grinovska idejām. Valsts pētījumu programma ir vērsta uz nākotni un arī saistīta ar izvēli – kā un ko darīt. Prof. E. Grinovskis bija izcils lektors – kritisks, ar savu skatījumu uz lietām. Viņš, runājot lekcijās par riskiem, teica, ka riski būs vienmēr un visur, jāprot tos izvērtēt un jāveic pareizā izvēle. VPP “EKOSOC-LV” ietvaros bija uzdevums veidot katram reģionam attīstības scenāriju, kā arī bija jāveic izvēle par labu reģiona attīstībai nākotnē.

Savukārt VPP “EKOSOC-LV” vadošā pētniece, EKRA institūta direktore, profesore Modrīte Pelše informēja par tēmu “Inovācija uzvedības ekonomikā: E. Grinovska vērtējumā”. Prof. E. Grinovskim šī gada janvārī būtu 93 gadi. Viņš savā būtībā bija vienkāršs, pieticīgs, neatbalstīja ārišķību, izlikšanos. Profesors visas lekcijas vadīja bez jebkādiem palīglīdzekļiem. Neskatoties uz to, viņa lekcijas bija interesantas un aizraujošas. Tātad profesors maksimāli izmantoja to, kas viņam ir - gudrība. Inovācija izvēles ekonomikas kontekstā nozīmē maksimāli izmantot to, kas mums ir.

Seminārā kā vieslektori uzstājās sociālantropologs Dr. Roberts Ķīlis par tēmu „Intertemporālās izvēles”, LU pētnieks, „Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Dr. Jānis Brizga par tēmu „Ilgtspējīgs patēriņš” un VPP “EKOSOC- LV” pētniece, LLU docente Dr.oec. Lāsma Līcīte par tēmu “Sociālā uzņēmējdarbība: Vērtības. Atbildība. Izvēle.”.

Jānis Brizga darbojās Latvijas Universitātes (LU) VPP SUSTINNO un izklāstīja semināra dalībniekiem savas pētījuma grupas paveikto - socioloģiskās aptaujas rezultātus. Aptaujas ietvaros tika mēģināts noteikt, kādas ir cilvēku vērtību, rīcību un ietekmju atšķirības un kādā veidā tās izpaužas uz videi draudzīgu rīcību. Galvenie secinājumi – Latvijas iedzīvotāji sevi uzskata par videi draudzīgiem, taču pastāv izteikta vērtību – rīcību atšķirība.   Latvijas mājsaimniecību patēriņa slodzes vidē aug, un būtu jāsamazina, īpaši transporta, mājokļa un pārtikas patēriņa sektoros. Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni no vienas puses daudz vairāk aizdomājas un arī rīkojas vides uzlabošanas jomā, taču šī iedzīvotāju grupa ir arī ar lielākiem ienākumiem un līdz ar to daudz vairāk var arī tērēt līdzekļus negatīvās slodzes radīšanā.

“Intertemporālās izvēles tiešā mērā ir saistītas ar uzvedības ekonomiku” tā sociālantropologs Roberts Ķīlis. ”Marshmallow experiment” būtība - vai cilvēks ir spējīgs atlikt noteikta patēriņa vai vēlmju apmierinājumu tūlītēji, lai iegūtu kaut ko vairāk, vai piepilda šo apmierinājumu uzreiz, neko negaidot. Kā laiks ietekmē to, kādas izvēles mēs veicam. Tās ir intertemporālās izvēles. Ļoti būtisks ir ieradumu jēdziens. Intertemporālā izvēlē būtiska ir laika ass: īss termiņš ir noklusējuma periods, bet garāks termiņš prasa no cilvēka lielāku piepūli lēmumu pieņemšanā, vai spējam atteikties no kaut kā šodien, lai nākotnē tas nestu mums papildus labumus. Cilvēkiem ir tendence domāt par sevi labāk, nekā tas patiesībā ir. Arī Latvijā šo tendenci var novērot, piemēram, savas dzīves laikā 43% cilvēki domā, ka pensijas vecumā viņi dzīvos no uzkrājumiem, taču patiesībā tikai 16% tas izdodas. Latvijas sabiedrībai būtu jācenšas domāt ilgākā laika periodā gan savā, gan valsts mērogā.

Savukārt Lāsma Līcīte semināra dalībniekiem izklāstīja sociālās uzņēmējdarbības būtiskākos aspektus un tās veiksmīgus piemērus, kas ir realizēti dzīvē. Sociālajam uzņēmējam svarīgi ir, lai būtu darba jēga, lai viņa darbībā būtu kaut kas inovatīvs. Jādomā par vides aizsardzību.  Sociālās uzņēmējdarbības gadījumā nauda, tās iegūšana ir svarīga, bet tas nav pašmērķis, nauda ir instruments mērķa sasniegšanai. Svarīga ir atziņa, ja tu esi uzņēmējs, ko tu aiz sevis atstāsi.