Bioloģijas skolotāji piedalās profesionālās pilnveides seminārā LLU Meža fakultātē
„Mežsaimnieka darbs ir “novākt ražu” un izveidot ražīgākas mežaudzes,” tā 27. oktobrī profesionālās pilnveides seminārā “Meža apsaimniekošanas, mežzinātnes un meža nozares augstākā izglītība Latvijā” Jelgavā sacīja LLU Meža fakultātes, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un aģentūras “Meža pētīšanas stacija” pārstāvji. Seminārs tika organizēts Bioloģijas skolotāju asociācijas dalībniekiem, lai iepazīstinātu viņus ar meža nozarē iegūstamo izglītību un jauniešu karjeras iespējām, kā arī skaidrotu plaši diskutēto jautājumu par meža izciršanu.
“Būtiski ir sabiedrībā radīt pareizu izpratni un kliedēt mītu, ka Latvijā ļoti izcērt mežus. Koku ciršana jeb plašākā nozīmē mežsaimniecība ir nepieciešama Latvijas valsts pastāvēšanai, jo tā ir svarīga tautsaimniecības nozare. Tā nodrošina iedzīvotājus ar darba vietām, sekmē ekonomisko izaugsmi un reģionu dzīvotspēju,” semināra ievadā bioloģijas skolotājiem teica LVMI “Silava” direktors Jurģis Jansons. “Meža nozarē noris līdzīgi procesi kā lauksaimniecībā, kur tiek izaudzēti, piemēram, dārzeņi, kas attiecīgā laika periodā tiek novākti no lauka, lai tie nesapūtu. Arī mežsaimnieka darbs ir “novākt ražu” un nocirsto mežaudžu vietā izveidot ražīgākas, kvalitatīvākas un veselīgākas mežaudzes. Izaugušie koksnes resursi Latvijā veido rezervi, kura daudzkārt – vismaz 13 līdz 15 reizes – pārsniedz faktiskos ikgadējos koku ciršanas apjomus Latvijā. Latvijas meži ar pašreizējo mežsaimniecības intensitāti netiek noplicināti,” skaidroja J. Jansons.
Lai veicinātu ražīgāku mežaudžu veidošanu, Latvijā ir izveidoti zinātniskās izpētes meži, kuros eksperimentāli tiek ieviesti dažādi meža apsaimniekošanas risinājumi un ierīkoti un uzturēti vides un meža monitoringa objekti. Tādējādi meži nevis tiek noplicināti vai iznīcināti, kā dažkārt tiek izteikti viedokļi publiskajā telpā, bet zinātnieku pārraudzībā tiek meklēti labākie meža apsaimniekošanas risinājumi.
“Valsts zinātniskās izpētes mežos veicam dažādus pētījumus, t. sk. meža koku selekciju, ātraudzīgo koku sugu pētījumus, meža augšanas apstākļu uzlabošanas un meža biokurināmā izpēti, kā arī analizējam meža adaptāciju jeb meža pielāgošanos un mežsaimniecības pielāgošanos klimata izmaiņām. Aktuāli arī dažādi zinātniskie pētījumi saistībā ar dabas aizsardzību un ekosistēmu,” seminārā skolotājiem stāstīja „Meža pētīšanas stacija” direktora vietnieks Uvis Dambergs.
Savukārt semināra turpinājumā, ņemot vērā meža nozarē pieaugošās darba iespējas, kādas paveras jauniešiem pēc augstskolas absolvēšanas, Bioloģijas skolotāju asociācijas dalībnieki tika iepazīstināti ar augstskolas, t. sk. Meža fakultātes studiju un prakšu piedāvājumu, infrastruktūras un zinātniskā darba iespējām.
“LLU sagatavo plaša profila speciālistus, kuri darba tirgū ir ļoti pieprasīti, jo universitāte sadarbojas ciešā sinerģijā ar vairākām nozarēm un ņem vērā darba devēju ierosinājumus. Augstskolai ir atbilstoša infrastruktūra un zināšanu bāze, lai varētu sekmīgi nodrošināt jauno speciālistu sagatavošanu,” skaidro Meža fakultātes dekāns Linards Sisenis.
Semināra dalībnieki LLU zinātnes infrastruktūru un laboratorijas apskatīja arī klātienē – Kokapstrādes katedrā, bet semināra noslēgumā, aplūkojot objektus dabā Zinātniskās izpētes mežos, tika iepazīstināti ar meža apsaimniekošanas ciklu, kā arī ar pieredzi piepilsētas mežu apsaimniekošanā, izstaigājot Langervaldes parka dabas takas, kas ierīkotas LLU sadarbojoties ar Meža pētīšanas staciju un Meža un koksnes produktu institūtu (MeKa).
Līdzīgus seminārus LLU Meža fakultāte piedāvā apmeklēt arī citu mācību priekšmetu skolotājiem, lai labāk izprastu meža kā dabas un ekonomikas resursa vērtību, kā arī izzinātu meža nozares izglītības un zinātnes piedāvātās karjeras iespējas jauniešiem.
