Gerhardu stipendijas pārvaldītāja: “Mēs meklējam īpašos cilvēkus”
24. jūlijā LLU Jelgavas pilī viesojās Gerhardu stipendiju programmas pārvaldītāja Inguna Ozola no Floridas, ASV, lai tiktos ar līdz šim atbalstītajiem stipendiātiem un vienotos ar LLU Attīstības fonda pārstāvjiem par jaunās stipendijas izsludināšanu augustā, kurai jau astoto gadu aicinās pieteikties topošos LLU 1. kursa studentus.
Artūrs un Ērika Gerhardi bija ASV dzīvojoši latvieši, ar kuru finansiālu atbalstu 2009. gadā LLU Attīstības fondā tika dibināta Gerhardu stipendijas programma. Tā kā abi mecenāti šobrīd jau ir devušies aizsaulē, programmas pārvaldīšanu uzņēmušies Gerhardu tuvi draugi – Inguna un Pēteris Ozoli. Stipendiju programmas mērķis ir atbalstīt jaunus, talantīgus jauniešus, kuri savu dzīvi un profesionālo karjeru vēlas saistīt ar Latviju un tās lauku attīstību.
“Mēs meklējam īpašos cilvēkus, kuriem acis deg, un līdz šim mums tas ir izdevies – esam atbalstījuši daudzus jauniešus, kuri ir darboties griboši speciālisti un vadītāji ar idejām, vīziju un potenciālu. Es domāju, ka Artūra Gerharda domas šobrīd ir ar mani. Tāda savulaik arī bija galvenā iecere, kāpēc dibinājām stipendiju programmu LLU Attīstības fondā – lai varētu uzturēt kontaktus ar visiem atbalstītajiem jauniešiem, lai redzētu, ko viņi sasnieguši, tādēļ jūtos ļoti pagodināta būt kopā ar viņiem šeit, Jelgavas pilī,” tā par atbalstītajiem LLU studentiem tikšanās laikā izteicās Gerhardu stipendijas programmas pārvaldītāja Inguna Ozola, kura ar lielu interesi klausījās klātesošo četru stipendiāšu stāstos par viņu šī brīža profesionālās darbības ceļiem.
Ar I. Ozolu tikās LLU studentes – Gerhardu stipendiātes Liene Gruņiere, Anna Ozoliņa un Elīza Ilze Malceniece un absolvente Agita Medne.
“Esmu absolūts lauku dzīves fans”
Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 3. kursa studente Liene Gruņiere kļuva par Gerhardu stipendiāti 2014./2015. studiju gadā. Studiju laikā devusies Erasmus+ apmaiņā uz Slovēniju, guvusi starptautisku studiju pieredzi, bet šobrīd viņa jau izmēģina savus spēkus kā pārtikas tehnoloģe uzņēmumā Latvijā un palīdz vecākiem saimniecībā. Viņas darbadienas aizrit sulu ražošanas sistēmu radīšanā un koordinēšanā, taču brīvdienas – siena pļavā un mežā. Turklāt vēl gads jāaizvada studijās Jelgavā.
“Esmu absolūts lauku un lauku dzīves fans. Vasarā dzīvoju vecāku mājā Druvienā, Gulbenes pusē. Darbadienās esmu sākusi strādāt kā pārtikas tehnologs uzņēmumā “Very Berry”. Neteikšu, ka ir viegli apvienot teorētiskās zināšanas ar praktiskajām, bet cenšos un eju uz priekšu. Dažreiz jūtos kā jauns, zaļš gurķis, bet uzņēmumā ir cilvēki, kuri tur strādā jau gadiem, tāpēc ir grūtāk noticēt saviem spēkiem un zināšanām, bet tas izdodas. Toties pēc darba laika sākas īsta lauku dzīve ar kūtīm un zāles pļaušanu, jo vecāki nodarbojas ar piena lopkopību. Tā sagadījies, ka jau divas nedēļas svētdienās mums pazūd mežā kāda tele vai teļš, līdz ar to visu svētdienu pavadām tos meklējot. Taču tieši tajos brīžos es saprotu, ka man tas patīk. Nav tādu domu, kāpēc atkal tie lopi un kam man to vajag. Tā mums kā ģimenes izklaide – citi brauc atpūsties, bet mums fiziskās aktivitātes mežā, teļus meklējot,” smejoties saka Liene.
Uz I. Ozolas jautājumu par to, kas ir grūtāk – mācīties vai strādāt -, Liene nedomājot atbild, ka strādāt. Kādreiz esot domājusi savādāk un bijis priekšstats, ka, piecos vakarā izejot no darba, viss ir beidzies. Taču šobrīd, kā pati atzīst, ir tik daudz jaunu projektu un ideju saistībā ar uzņēmumu, ka nemiers galvā turpinās arī pēc darba laika beigām.
"Cik daudz padarīsi, tik labi varēsi dzīvot”
Lauksaimniecības fakultātes absolvente Agita Medne par Gerhardu stipendiāti kļuva 2012./2013. studiju gadā. Pēc studiju beigšanas atgriezusies vecāku saimniecībā Tukuma pusē, kur nodarbojas ar dārzkopību un ogu audzēšanu. Turklāt papildus strādā arī minerālmēslu tirdzniecības uzņēmumā.
"Šobrīd strādāju uzņēmumā kā mārketinga speciāliste. Darbu ieguvu, pateicoties savai studiju un sabiedrisko aktivitāšu pieredzei, un ar domu – mācīties strādājot. Jāatzīst, ka mārketingā man līdz šim nebija plašu zināšanu, taču tā ir starptautiska kompānija, kur man ļoti noder angļu valodas zināšanas, kuras savulaik būtiski uzlaboju, esot Erasmus+ apmaiņā un studējot universitātē. Bez stipendijas tas nebūtu bijis iespējams, jo arī Erasmus+ studiju laikā ļoti noderēja Gerhardu stipendija. Šobrīd viss kā ķēdīte saliekas kopā un redzu lielo bildi, tāpēc aicinu ikvienu studentu izmantot universitātes piedāvātās iespējas. Kad sākas darbs, sākas arī cita veida mācīšanās, bet tur ir bez atlaidēm un jācenšas sevi pierādīt katru dienu. Cik daudz padarīsi, tik daudz nopelnīsi un tik labi varēsi dzīvot,” stāsta Agita.
Viesojoties ASV šī gada februārī, Agita kā vienīgā no stipendiātēm tikās ar Ingunu un Pēteri Ozoliem Floridā un iepazinās ar Artūra Gerharda dzīves un atdusas vietu. Pati atzīst, ka nespēj iedomāties savus studiju gadus bez Gerhardu un Ozolu atbalsta, kas ļoti mainījis viņas dzīvi, un tādēļ Agita izsaka atkārtotu pateicību mecenātiem.
"Zaļā domāšana ir mūsu nākotne”
Tehniskās fakultātes studiju programmas "Lietišķā enerģētika” 2. kursa studente Anna Ozoliņa kļuva par Gerhardu stipendiāti 2015./2016. studiju gadā. Stipendija viņai ir nozīmīgs atbalsts, lai turpinātu attīstīt sevi un strādāt enerģētikā. Šajā gadā viņa jau ir veikusi būtisku soli pretī savai profesionālajai izaugsmei, veicot studiju praksi Ķeguma HES.
"Kā jau iepriekš teicu, piedaloties stipendijas konkursā, mani vēl joprojām interesē alternatīvā enerģētika un zaļā domāšana ir mūsu nākotne. Šogad veicu studiju praksi Ķeguma HES, kas ir mans ceļš tuvāk alternatīvajai enerģijai. Teorētiskās zināšanas, ko gūstu universitātē, ir ļoti noderīgas un palīdz saprast nozari kopumā, bet prakse mēdz atšķirties. Turklāt tās jau vairs nav rotaļlietas kā bērnībā, bet gan tehnoloģijas un būves pavisam citos apmēros, tādēļ ir ļoti jādomā, kā tajās tiek strādāts. HES ir unikālas būves, un būtiski saprast, kā plūst ūdens un kā visus procesus vadīt. Mani prakses laikā īpaši tas interesēja un bieži uzdevu dažādus, varbūt pat muļķīgus jautājumus prakses vadītājiem, bet tā bija mana iespēja gūt jaunas zināšanas,” stāsta Anna.
Inguna Ozola gan atzīst, ka pirms tam domājusi stereotipiski un nav varējusi saprast studentes - meitenes motivāciju studēt inženierzinātnes, taču Annas īpašo interesi par tehnoloģijām viņa sajutusi jau tad, kad stipendiju konkursā lasījusi Annas iesniegto eseju, viņu pašu nesatiekot, un sapratusi, ka šāda studiju izvēle nav bijusi nejauša. Savukārt Anna atzīst, ka, pateicoties Gerhardu stipendijas dotajām iespējām, viņai ir laiks nopietni pievērsties studijām un nav jādomā par finansiālajiem jautājumiem ikdienā.
"Lauki ir vieta, no kuras cilvēki iet prom, bet vajadzētu būt otrādi”
Lauksaimniecības fakultātes 1. kursa studente Elīza Ilze Malceniece kļuva par Gerhardu stipendiāti 2016./2017. studiju gadā. Elīza ir aizvadījusi pirmo studiju gadu universitātē un šobrīd arvien skaidrāk saprot, ka lauksaimniecība ir nozare, ko grib studēt un kur grib strādāt. Vasarā studente strādā ģimenes saimniecībā, kas nodarbojas ar dārzeņkopību.
"Tā kā šobrīd ir sākusies aktīvā sezona, darba ir ļoti daudz – ne tikai ražas novākšanā, bet arī tās izplatīšanā. Turklāt man vēl nav beigusies deju sezona, jo dejoju tautas deju kolektīvā, kuram vēl vasarā plānoti koncerti. Es vēlos dzīvot laukos un tos attīstīt. Tā ir vieta, no kuras cilvēki iet prom, bet vajadzētu būt otrādi - ka viņi nāk vairāk uz laukiem. Protams, ja gribas labi dzīvot, ir jāstrādā un tas nav viegli. Mēs saimniecībā strādājam 7 dienas nedēļā un 7 dienas nedēļā arī piegādājam svaigus dārzeņus. Tā kā esam vidējs uzņēmums, nevaram atļauties noalgot mārketinga speciālistu, lai tikai skaisti dzīvotu. Taču ja ir vēlme un liels gribasspēks, visu var izdarīt. Mani vecāki sāka no nekā un šobrīd mums aug dārzeņi 50 ha platībā un tos realizējam lielveikalos,” ar lepnumu par savu ģimeni stāsta Elīza.
Studente arī atzīst, ka Gerhardu stipendija viņai ir iemācījusi būt patstāvīgai un finansiāli neatkarīgai no vecākiem.
A. un Ē. Gerhardu stipendijai var pieteikties LLU reflektanti, vidējo vispārējo vai vidējo speciālo izglītību ieguvušie jaunieši, kuri izvēlējušies studēt LLU šādās pamatstudiju programmās: Lauksaimniecība, Ainavu arhitektūra un plānošana, Būvniecība, Vide un ūdenssaimniecība, Zemes ierīcība un mērniecība, Lauksaimniecības inženierzinātne, Lietišķā enerģētika, Mašīnu projektēšana un ražošana, Kokapstrāde, Mežzinātne, Mežinženieris, Pārtikas produktu tehnoloģija, Veterinārmedicīna. Stipendija 145 eiro apmērā mēnesī studējošajam tiek izmaksāta 10 mēnešus gadā visu studiju laiku. Detalizēta informācija iegūstama LLU portālā.