Par izglītības nākotni konferencē spriež pētnieki no desmit valstīm

Konferences mērķis bija meklēt risinājumus, apmainīties ar idejām un izcelt aktuālās problēmas un tendences skolu, augstskolu un pieaugušo izglītībā saistībā ar kompetencēm izglītībā, dzīves kvalitāti mājas vides apstākļos, karjeras un profesionālo. Tajā šogad piedalījās 138 rakstu autori no 10 valstīm: Apvienotās Karalistes, Latvijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Kazahstānas, Krievijas, Polijas, Somijas, Turcijas.

Plenārsēdē klātesošos sveica Izglītības un mājsaimniecības institūta direktore, profesore Baiba Briede. Savukārt ziņojumus par dažādām tēmām sniedz kolēģi no Latvijas un citām valstīm. Latvijas Universitātes mācībspēks Aleksandrs Vorobjovs uzstājās ar referātu “Matemātiskās kompetences veidošanās ietekmējošie faktori pusaudžiem”, Helsinku universitātes profesore Kaijas Turkki ar referātu “Globālās kompetences - izaicinājums mājturības mācībās - cilvēka ekoloģija”, Čehijas Dzīves zinātņu universitātes, Izglītības un komunikāciju institūta profesors Karels Němejcs ar referātu “Studentu sekmes un grūtības universitātes izglītībā”, Krievijas Plekhanovas Ekonomikas universitātes profesores Katerina Stepanenko un Liya Torosyan ar referātu “Individuālās mācīšanās kombinatoriska modelēšana mūsdienu izglītības sfērā” un Liepājas universitātes lektore Inga Laizāne ar referātu “Latviešu valodas kā svešvalodas Latvijā apgūšanas attīstība un perspektīvas”.  

Kā informē konferences orgkomitejas pārstāvji, pēc plenārsēdes darbs turpinājās čerās tematiskajās grupās „Problēmas un risinājumi skolas, universitātes un pieaugušo izglītībā mūsdienās”, „Kompetences izglītībā”, „Dzīves kvalitāte mājas vides kontekstā”, „Profesionālās un karjeras izglītības attīstība”, kurās tika nolasīts 61 referāts.

Darba sekcijā Problēmas un risinājumi skolas, universitātes un pieaugušo izglītībā mūsdienās tika izskatīti jaunākie pētījumi saistībā ar moderno izglītību, tās problemām, risinājumiem un problēmu risināšanas metodēm bērnu un pieaugušo izglītībā, kā arī tika runāts par svarīgām tēmām filoloģijā, socioloģijā, psiholoģijā, inženierzinātnēs un matemātikā. Sekcija tika sadalīta trīs apakšsekcijās, kurās viena no tēmām bija izglītība skolās un augstākās izglītības iestādēs. Tika izskatīti tādi jautājumi kā mācību procesa reforma, radošā skolu kultūra Baltijā, pedagogu apmācības stili u.c.. Saistībā ar augstāko izglītību tika diskutēts par mūžizglītību un studentu viedokļiem saistībā ar dažādām tēmām, kā arī tika salīdzināta Latvijas un Norvēģijas studentu pieredze. Otrā sekcijā tika aplūkotas tēmas matemātikā, inženieru zinātnēs un informācijas tehnoloģijās. Pārsvarā tika diskutēts par to, kā datortehnoloģijas spēj uzlabot studiju procesu. Pārējās tēmas tika apkopotas trešajā apakšsekcijā, kur tika diskutēts par jaunākajiem atklējumiem filoloģijā, socioloģijā, psiholoģijā un citās sfērās. Tika runāts par runas attīstību un valodas apmācības tehnoloģijas uzlabošanas iespējām, attieksmju pret vardarbību pētniecības metodēm, cilvēkresursu izvērtēšanas procesu optimizāciju.

Konferences darba sekcijā par izglītību kompetences iegūšanai tika akcentēti jautājumi par augstākās izglītības potenciālu, lai sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķu un uzdevumu izpratni un īstenošanu. Tika atzīmēta matemātikas kompetences nozīme jauniešiem, lai pilnvērtīgi atbilstu zināšanu sabiedrības prasībām, un diskutēts par atbilstošām mācību metodēm. Sekcijā tika apspriesti arī jautājumi par sadarbības prasmēm skolēniem un starpkultūru kompetences attīstību augstskolās, izmantojot mūziku un citas kultūras aktivitātes. Polijas kolēģi aktualizēja jautājumu par sakarību starp zemnieku izglītības līmeni/mūžizglītības nozīmi un savu zemnieku saimniecību vadīšanas efektivitāti. Tika pārrunātas arī problēmas par nepieciešamo kompetenci darba drošības speciālistiem. Sekcijā tika godināta arī izcilā latviešu pedagoga Ata Kronvalda 180 gadu piemiņa un viņa izcilais un daudzveidīgais pedagoģiskais mantojums skolas un pieaugušo pedagoģijā.

Dzīves kvalitātes mājas vides kontekstā darba sekcijā tika pētīta mājturības mācību priekšmeta metodika gan vēsturiskā šķērsgriezumā, gan aktualizējot šodienas informāciju tehnoloģijas. Tika analizēta mājturības mācību priekšmeta nosaukuma maiņa Igaunijā, skolotāju izpratne par IKT lomu, mācību materiālu atbilstība mūsdienu izglītības augsto tehnoloģiju prasībām un skolotāju izglītībai Igaunijā. Skolēnu patstāvīgās domāšanas aspektiem mājturības stundās. Jauno mājturības skolotāju sagatavotība un studiju programmu analīze Lietuvas, Somijas un Anglijas augstskolās. Uzmanība tika pievērsta darbaudzināšanai, ģimenes atbildībai skolēnu darba prasmju stiprināšanai. Tika analizēta uz kompetencēm balstītās izglītības koncepcija, kas ir pamatā šodienas izglītības sistēmas reformai Latvijā. Mākslas loma dzīvesvides un cilvēka personības pilnveidei, atklājot tēlniecības materiālu izteiksmes daudzpusību un Turcijas mākslinieku radošuma atklāsmi mākslas darbos.

Darba sekcijā “Profesionālās un karjeras izglītības attīstība” prezentētos un apspriestos pētījumus var iedalīt divās savstarpēji saistītās grupās: pētījumi, kuru autori lielāku vērību veltījuši pamatkompetenču, pārnesamo un caurviju prasmju, un karjeras vadības prasmju pilnveidei formālajā un neformālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo (studentu, ilgstošo sociālās palīdzības saņēmēju) grupās, un pētījumi, kuros uzmanības centrā ir karjeras attīstības atbalsta resursu (piem., dialoga metožu, mērķu izvirzīšanas uzdevumu, brīvprātīgā darba iespēju, Nodarbinātības valsts aģentūras sniegto karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu u.c.) izmantošana un pilnveide.  Darba gaitā tika rosinātas diskusijas par augstākās un vidējās profesionālās izglītības iestāžu un citu ieinteresēto pušu (darba devēju, sabiedrības pārstāvju) lomām un sadarbības iespējām mainīgajam darba tirgum piemērotu speciālistu sagatavošanā. Interesi izraisīja ziņojums par karjeras vadības prasmju pilnveidi podologa studiju programmās Latvijā un ārzemēs. Sekcijas dalībnieki apsprieda arī pārrobežu karjeras (karjera, kurā daļa darba un dzīves pieredzes tiek iegūta ārzemēs) priekšrocības un trūkumus un diskutēja par nepieciešamo valsts un darba devēju atbalstu karjeras veidošanā.

Konferenci rīkoja LLU TF Izglītības un mājsaimniecības institūts.