Metodikas un formulas izstrāde zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību gadījumā (S463)

Dzīvnieku infekcijas gan zoonotiskas, gan dzīvniekiem specifiskas, rada milzīgus ekonomiskos zaudējumus visā pasaulē. Tomēr to patieso ietekmi ir grūti aprēķināt. Dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumu gadījumos, ja skartajā saimniecībā ir jāveic dzīvnieku iznīcināšana, kompensāciju mehānisma pieejamība veicina slimību identifikāciju un ziņošanu, līdz ar to esošā projekta mērķis ir izstrādāt kompensācijas modeli un metodiku to aprēķināšanai, lai ierobežotu zaudējumus, kas radušies dzīvnieku infekciju gadījumos Latvijā, un ļautu identificēt un aprēķināt zaudējumus valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām, piedāvājot ieteikumus esošo kompensāciju mehānismu uzlabošanai. Pastāv zinātniskais konsensus, ka infekcijas skarto dzīvnieku iznīcināšanas un dezinfekcijas pasākumi ir efektīvi un nepieciešami, lai kontrolētu un novērstu dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos saimniecībā, kā arī valstī.

Oficiāli brīvas valsts statusa no valsts uzraudzībā esošām slimībām saglabāšanai ir nozīmīgs faktors starptautiskai tirdzniecībai un valsts ekonomikai kopumā. Šobrīd kompensāciju aprēķinu un izmaksu nosaka 01.04.2021. MK noteikumi nr. 199 "Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensācijas noteikumi", kuros ir noteikti fiksēti zaudējumu kompensācijas apmēri par dzīvnieku, kas neatspoguļo izmaiņas lauksaimniecības sektorā, ņemot vērā dažādas ražošanas izmaksu svārstības.

Pētījuma rezultātā tika izstrādāts zaudējumu kompensācijas modelis valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām, balstoties uz Eiropas Savienības statistikas datiem (EUROSTAT), Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Lauksaimniecības datu centra datiem, zinātniskās literatūras analīzi, diskusijām ar dzīvnieku audzētāju nevalstiskajām organizācijām (NVO), Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta un Lauku atbalsta dienesta un veterinārajiem ekspertiem, sniedzot skaidrojumu par kompensācijas aprēķināšanas un izmaksu nosacījumiem, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, tirgus cena, dzīvnieku kondīcija, ciltsgrāmatas un šķirnes koeficients, kā arī paredzot tirgus cenas svārstības nākotnē. Kompensāciju aprēķina modelis izstrādāts biežāk sastopamajām un nozīmīgākajām lauksaimniecības dzīvnieku sugām, tai skaitā akvakultūras dzīvniekiem un bitēm, kalkulāciju modeļos iekļaujot arī izmantošanas veidu, piemēram, intensīva vai ekstensīva audzēšana.  Šādā pieeja veicinās ātru reakciju uz jauniem slimību attīstības scenārijiem, samazinot ekonomiskos zaudējumus un nodrošinot sabiedrības veselības un labklājības aizsardzību. Piedāvātais kompensāciju aprēķinu modelis ir prezentēts, pārrunāts un labots vai papildināts tiešsaistes sanāksmēs ar dzīvnieku audzētāju NVO kā arī saskaņots pēc labojumu veikšanas.

Pētījuma rezultātā secināts, ka dzīvnieku infekcijas slimību gadījumā, kompensācijas būtu piemērojamas sekojošam pozīcijām: iznīcinātajiem dzīvniekiem, iznīcinātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, iznīcinātajiem reproduktīvajiem produktiem, iznīcinātajam inventāram, dzīvnieku barībai un noslēguma dezinfekcijai. Jāatzīmē, ka vairākām specifiskākām dzīvnieku grupām, piemēram, strausiem, fazāniem, nebrīvē turētiem savvaļas dzīvniekiem, dinamiskas kompensāciju vērtības aprēķināšana var būt sarežģīta vai pat neiespējama. Šī ierobežojuma pamatā ir datu trūkums, par šo dzīvnieku vērtībām gan CSP, gan EUROSTAT datubāzēs, šajos gadījumos tiek piedāvāti vairāki risinājumi, tai skaitā kompensāciju apjoma noteikšana pēc grāmatvedības dokumentos norādītās dzīvnieku vērtības vai iepriekš noteiktās vērtības, to parēķinot, balstoties uz CSP Lauksaimniecības produkcijas cenu indeksiem 2015.-2022. gadiem.