Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai

Eiropas Savienība (ES) noteikusi ambiciozus klimata neitralitātes mērķus 2030. gadam, tostarp zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. ZIZIMM sektorā ES vēlas nodrošināt to, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un piesaiste ir līdzsvarā attiiecībā pret mērķi, bet faktiski sektorā ir jāpanāk būtiska neto CO2 piesaiste. Katrai dalībai noteikts konkrēts skaitlisks mērķis. Lai šo mērķi sasniegtu, ES aicina uz ilgtspējīgu zemes resursu izmantošanu, tajā skaitā mežu ieaudzēšanu, mežu atjaunošanu un meža resursu saglabāšanu. Lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu Latvijā, pētījumā vērtējam dažādu faktoru un pasākumu iespējamo ietekmi uz SEG emisijām, kā arī pilnveidojam SEG emisiju prognozēšanas metodiku. Pētījuma mērķis ir veikt Latvijas ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā vērtējumu un izstrādāt vairākus scenārijus, kas sekmētu klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu šajā sektorā. Aprēķinos izmantoti Zemkopības ministrijas iesniegtie dati par pasākumu ieviešanu. Pētījums izstrādāts Latvijā, sadarbojoties ar Ziemeļvalstu zinātniskajiem institūtiem. Pētījuma rezultāti izmantojami Latvijā, bet tos var ekstrapolēt arī uz citām Eiropas valstīm Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pētījuma ietvaros precizēti vienādojumus, kas raksturo klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu potenciālu ZIZIMM sektorā, tajā skaitā aprobēti vienādojumus augsnes oglekļa aprites raksturošanai. Pētījumā secināts, ka augsnes oglekļa modelēšanas instrumentu (Yasso, ICBM un citu testēto modeļu) nenoteiktība lielā mērā saistīta ar empīrisku datu trūkumu oglekļa ieneses raksturošanai (koku un zemsedzes augu nobiru un atlieku veidošanās), it īpaši izcirtumos un apmežotās platībās. Pētījumā novērtēta iespējamā dabas atjaunošanas regulas iespējamā ietekme uz ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanu, pieņemot, ka saimnieciskajai darbībai nav pieejami vai daļēji pieejami 30% mežu. Pētījumā secināts, ka īstermiņā ietekme ir nebūtiska, bet ilgtermiņā CO2 piesaistes potenciāls meža zemēs būtiski samazinās. Papildus vērtējama šo ierobežojumu ietekme uz nacionālajā klimata un enerģētikas plānā (NEKP) plānoto darbību SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai efektivitāti. Pētījumā sagatavots ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību ietekmes vērtējums, tajā skaitā ietekme uz SEG emisijām un prognozējamās izmaksas; kā arī raksturots potenciālais aizstāšanas efektu, ko ZIZIMM sektorā īstenojamās darbības radīs enerģētikas sektorā. Pētījuma ietvaros attiīstīti modelēšanas instrumenti un programmnodrošinājums SEG emisiju mazinošo un CO2 piesaisti veicinošo darbību ietekmes novērtēšanai un prognozēšanai ZIZIMM sektorā, tai skaitā attiālās izpētes metodēs balstīti instrumenti oglekļa uzkrājuma un SEG emisiju raksturošanai mežaudžu līmenī. Pētījumā izstrādātos risinājumus izmantosim nacionālās SEG inventarizācijas pilnveidošanai ZIZIMM sektorā, tajā skaitā augsnes oglekļa aprites modelēšanas rezultātu validēšanai kā arī, lai pilnveidotu NEKP un citus prognožu ziņojumus par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti