Zinātniskā konference “Zināšanu ietilpīga bioekonomika”

Latvijas Bioinātņu un tehnoloģiju universitātē - LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte - LLU) norisinājās zinātniskā konference “Zināšanu ietilpīga bioekonomika”, kurā Baltijas valstu zinātnieki un Latvijas valsts pārvaldes pārstāvji diskutēja par zinātnes nozīmi bioekonomikas nozarēs un ES Zaļā kursa izaicinājumiem. Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, konference bija vērojama tiešraidē no LBTU Aulas Jelgavas pilī un tās ieraksts pieejams LBTU Youtube kontā.

Konferenci atklāja LBTU rektore Irina Pilvere, raksturojot situāciju bioekonomikas nozarēs Latvijā. Viņa uzsvēra, ka tautsaimniecību pēdējos gados būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. Turklāt strauji pieaugošās energoresursu cenas rada papildus šķēršļus. Atgūšanās no pandēmijas sekām un attīstības turpināšana ir izaicinājums visām nozarēm, tostarp bioekonomikas nozarēm. Galvenie atslēgas vārdi šajos procesos esot zināšanas un pētniecība. Izvērtējot Latvijas Bioekonomikas stratēģijā nospraustos mērķus, pētnieki secinājuši, ka līdz šim tos izdevies sasniegt un pat pārsniegt un visās bioekonomikas nozarēs tiek saskatīts būtisks attīstības potenciāls, ja tiks ieviestas inovācijas un dažādi tehnoloģiskie risinājumi.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Jānis Paiders analizēja zinātnes politiku Latvijā un tās ietekmi uz bioekonomikas pētniecību. Viņš skaidroja, ka pēdējā desmitgadē vērojama milzīga attīstība pētniecībā, par ko liecina šogad saņemtie starptautiskās zinātnes izvērtēšanas rezultāti. Lielākā daļa pētniecisko institūtu ir kļuvuši efektīvāki, vēl joprojām saņemot zemu finansējumu. J. Paiders atzina, ka turpmāka attīstība ar finansējumu iepriekšējā līmenī vairs nav iespējama, jo ir sasniegts maksimālais efektivitātes līmenis. Līdz ar to valstī tiek ieviestas dažādas reformas, lai panāktu finansējuma pieaugumu zinātnē.

Turklāt ministrijā apzinās, ka zinātne ir nozīmīga horizontālā prioritāte bioekonomikā un arī citās viedās specializācijas nozarēs, līdz ar to zinātnes politika tiek virzīta uz vides radīšanu jaunu zinātnieku straujākai ienākšanai universitātēs, jo šobrīd Latvijā ir viszemākais jauno doktoru līmenis ES.

Turpretim profesors Rodžers Šulte no Vāgeningenas universitātes un pētniecības centra sniedza globālāku skatījumu uz norisēm bioekonomikā un analizēja ES stratēģijas “No lauka līdz galdam” īstenošanas ceļus. Izmantojot piecus labās prakses piemērus dažādās ES valstīs, profesors atklāja, kā sasniedzami Zaļā kursa mērķi. Viņaprāt, pētniecībai šajos procesos ir izšķirošā loma, taču zinātniekiem nav jāvērtē, vai Zaļais kurss ir nepieciešams vai nav. Tā vietā pētniekiem esot jārada risinājumi, lai šī politikas iniciatīva kļūtu par realitāti.

Kolēģi no citām Baltijas valstīm dalījās ar izaicinājumiem un risinājumiem bioekonomikas nozarēs savās valstīs, kas visi lielākoties saistīti ar jau iepriekš minēto ES politiku klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Konferencē uzstājās arī Latvijas dažādu zinātnisko institūciju pārstāvji, kuri stāstīja par labās prakses vadlīniju ieviešanu aprites bioekonomikā, augu simbiozi, aitkopības nozari, sūkalu valorizāciju, piena nozari, biorefinēšanu un oglekļa uzkrājuma kāpināšanu. 

Prezentācijas no konferences pieejamas pielikumā.

Konference tika organizēta projekta “LLU un tās pārraudzībā esošo zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības projektu pētniecībā un inovācijās veicināšana” (Nr.1.1.1.5/18/I/004 ) ietvaros. To līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.